dasos

Jan. 5., 2016 | 04:02 pm
No:: dasos

Bēres rietumu sabiedrībā (un ne tikai, bet rietumu sabiedrībā jau nu noteikti) ir ļoti svarīga rituāla sastāvdaļa. To var lieliski novērot tajās ģimenēs, kuriem bez vēsts pazudis kāds tuvinieks vai ir zināms, ka tuvinieks ir nomiris, taču nav arasts līķis. Tie cilvēki zaudējumu pārdzīvo daudzreiz smagāk, nekā normālos (zina nāves faktu, iemeslu, apglabā) apstākļos. Cilvēka pabāšana zem zemes simboliski parāda, ka tagad točno ir viss, šis cilvēks ir zem zemes un vairs nav starp dzīvajiem, un es tur neko nevaru darīt. Rodas pabeigtības sajūta. Ja neesi bijusi uz bērēm, iespējams, tev nav tās pabeigtības sajūtas.

Runāšana arī lieliski palīdz.. Vai esi par šo cilvēku nāvēm, nebūšanu uz bērēm, pēdējiem mirkļiem kopā ar šiem cilvēkiem runājusi ar tiem, kas arī viņus pazinuši? Pasūdzēšanās par sliktiem sapņiem, savu bažu izstāstīšana varētu būt veids, kā uzsākt tādu sarunu, kuras beigās varbūt saņemsi zināmu sirdsmieru.

Esmu līdzīgi pārdzīvojusi komunikāciju ar cilvēkiem, ar kuriem komunikācija rada diskomfortu - arī sapņos piekaujot šos vai citus cilvēkus. Tas, ka netīšām gadās piekaut kādu citu, arī nav nekas ārkārtējs - ja jau nakts laikā ir jāpārstrādā tik daudz informācijas, jāsaliek pa plauktiņiem visas sejas un vēl arī dusmas.. laika taupīšanas nolūkos var apvienot.

Nejau visus sapņus atceramies. Visdziļākā miega piedzīvojumi mums tāpat nav zināmi. Varbūt tur ir atbildes uz visiem tiem jautājumiem, kas rodas, vērojot REM miega piedāvāto vizuālo inputu.

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: