Feb. 9., 2015 | 10:35 pm
No:: ezss
[..]
- Vai mēs varam pieņemt, - Makgreids ierosināja, - ka viņš varbūt nomirs, iebaudījis kūpināto dzeloņcūku, un tāpēc nav vērts apsvērt pārējos divus ēdienus?
- Nē, nē, - Martins teica, sapratis viņu burtiski, - mums ir vajadzīgs kaut kas turpinājumam.
- Augšāmcelšanās, - Makgreids neatlaidās, - nekas nav tik labs kā tāda augšāmcelšanās īru gaumē, lai panāktu vieglprātības garu kompānijā.
- Pagaidiet, pagaidiet! Apklustiet un uzklausiet mani, - es teicu. - Mēs sāksim ar kūpinātu dzeloņcūku. Tālāk es iesaku zemesriekstu siteni.
Visi iestenējās.
- Bet mēs taču visu laiku ēdam zemesriekstu siteni, - Robins žēlojās, - mēs no tā vien pārtiekam. Tā ir mūsu pamatdiēta.
- Nē, nē, - Martins satraukts iesaucās, - tieši šā iemesla dēļ es nopirku Jēzum cepuri.
Pārējie, kuriem šis notikums nebija izskaidrots, izskatījās viegli apstulbuši.
- Jūs gribat teikt, ka viņš gatavo tiešām labu zemesriekstu siteni? - es jautāju.
- Jā, - Martins apgalvoja, - labāko, kādu es jebkur esmu baudījis.
Zemesriekstu siteni var raksturot vienīgi kā sava veida īru sautējumu; to gatavo no jebkuras gaļas, kāda vien dabūjama, pārlej ar stipru mērci no kapātiem zemesriekstiem un pasniedz kopā ar lielu daudzumu sīku uzkodu, ko afrikāņi dēvē par "mazmazlietām". Tas varēja būt vai nu brīnumgards, vai arī gatavais ārprāts.
- Nu ko, ja Jēzus spēj pagatavot siteni, - es teicu, - tad Piuss ir šausmīgi meistarīgs mazmazlietās. Tātad galvenā ēdiena jautājums būtu nokārtots.
- Kādus saldumus mēs varam sagādāt desertam? - Robins jautāja.
Mēs brīdi domājām un tad paskatījāmies cits uz citu.
- Nu jā, - Mērija bezcerīgi noteica, - nāksies atgriezties pie vecajiem krājumiem.
- Es zinu, - Makgreids ierosināja, - augju salātus.
Augju salāti bija neizbēgama mūsu diētas sastāvdaļa, iesaukti tā par godu afrikāņu nespējai izrunāt līdzāsstāvošus "g" un "ļ" bez šļupstēšanas.
- Jā, pieņemu, ka tam vajadzētu sanākt, - Robins drūmi noteica.
- Šobrīd dabūjami vairāki tiešām labi augļi, - Mērija stāstīja. - Manuprāt, mēs varētu pagatavot kaut ko tiešām īpašu.
- Teicami, - es sacīju, - jautājums nokārtots.
- Pēcāk kafija un dzērieni verandā, un mēs iedabūsim veco bastardu gultā, cik ātri vien iespējams
[..]
Šīs diezgan kutelīgās sarunas laikā uz galda Mērijas priekšā tika nolikts milzīgs šķīvis ar zemesriekstu siteni, un visā spīdīgā galda garumā parādījās kādi divdesmit šķīvīši ar mazmazlietām. Tas izskatījās tiešām ļoti iespaidīgi
- Es ļoti atvainojos, ser, bet mums nav nekā cita, izņemot zemesriekstu siteni, - teica Martins, kuram piemita nelāga tieksme pirms laika atvainoties, tādā veidā dodot pretiniekam iemeslu pārmetumam. - Bet parasti mans pavārs to gatavo šausmīgi labi.
- Es zinu, ka cilvēki mēdz to ēst pārāk bieži, - D. C. atteica, - bet es tiešām domāju, ka tas ir ļoti labs, spēcinošs ēdiens.
Mērija servēja siteni ar rīsiem uz šķīvjiem, un Amoss ar Piusu mums tos svinīgi izdalīja. Tālāk sekoja tāda kā šaha partija, ko visi spēlēja ar mazmazlietu šķīvīšiem.
[..]
- Cik neparasti, - D. C. prātoja, gremodams lielu kumosu siteņa. - Es nebūtu domājis, ka šeit, tik tuvu civilizācijai, tā sakot, varētu būt sastopams jelkāds dzīvnieks.
Tajā mirklī atskanēja tāds krakšķis, it kā kāds būtu pārlauzis vaļa mugurkaulu, un ar čaboņu, kādu saceltu miljoniem orkāna norautu lapu, palmu zaru punka nogruva tieši uz galda, un tā viens gals pilnīgi apraka D. C.
Par laimi, punka krītot apdzēsa sveces, tāpēc nekas neaizdegās, tomēr šķērseniski, starp daudzajām, baleta bruncīšiem līdzīgajām lapām atklājās ārkārtīgi interesanta vietējā fauna, kas dzīvoja vistiešākajā tuvumā civilizācijai.
Tas radīja tiešām ievērojamu efektu publikā.
- Ak, mans dievs! Ak, mans dievs! - Mērija spiedza, pielēkdama kājās, apgāzdama savu džinu ar toniku un zaudēdama parasto lēnprātīgo pozu.
- Kāpēc jūs nelikāt man to pārbaudīt, stulbais bastards! - Makgreids rēca.
- Ir tādi brīži, kad jums tiešām izdodas novest mani līdz izmisumam, Martin, - Robins mazliet bargi aizrādīja.
- Es šausmīgi-drausmīgi atvainojos, ser, - Martins sauca neredzamajam D. C. - Es nemaz nezinu, kā varu izlūgties piedošanu.
Katastrofas rezultātā viņš trīcēja no galvas līdz kājām.
Palmu lapas sakustējās, un parādījās D. C. galva.
- Vai mēs varam pieņemt, - Makgreids ierosināja, - ka viņš varbūt nomirs, iebaudījis kūpināto dzeloņcūku, un tāpēc nav vērts apsvērt pārējos divus ēdienus?
- Nē, nē, - Martins teica, sapratis viņu burtiski, - mums ir vajadzīgs kaut kas turpinājumam.
- Augšāmcelšanās, - Makgreids neatlaidās, - nekas nav tik labs kā tāda augšāmcelšanās īru gaumē, lai panāktu vieglprātības garu kompānijā.
- Pagaidiet, pagaidiet! Apklustiet un uzklausiet mani, - es teicu. - Mēs sāksim ar kūpinātu dzeloņcūku. Tālāk es iesaku zemesriekstu siteni.
Visi iestenējās.
- Bet mēs taču visu laiku ēdam zemesriekstu siteni, - Robins žēlojās, - mēs no tā vien pārtiekam. Tā ir mūsu pamatdiēta.
- Nē, nē, - Martins satraukts iesaucās, - tieši šā iemesla dēļ es nopirku Jēzum cepuri.
Pārējie, kuriem šis notikums nebija izskaidrots, izskatījās viegli apstulbuši.
- Jūs gribat teikt, ka viņš gatavo tiešām labu zemesriekstu siteni? - es jautāju.
- Jā, - Martins apgalvoja, - labāko, kādu es jebkur esmu baudījis.
Zemesriekstu siteni var raksturot vienīgi kā sava veida īru sautējumu; to gatavo no jebkuras gaļas, kāda vien dabūjama, pārlej ar stipru mērci no kapātiem zemesriekstiem un pasniedz kopā ar lielu daudzumu sīku uzkodu, ko afrikāņi dēvē par "mazmazlietām". Tas varēja būt vai nu brīnumgards, vai arī gatavais ārprāts.
- Nu ko, ja Jēzus spēj pagatavot siteni, - es teicu, - tad Piuss ir šausmīgi meistarīgs mazmazlietās. Tātad galvenā ēdiena jautājums būtu nokārtots.
- Kādus saldumus mēs varam sagādāt desertam? - Robins jautāja.
Mēs brīdi domājām un tad paskatījāmies cits uz citu.
- Nu jā, - Mērija bezcerīgi noteica, - nāksies atgriezties pie vecajiem krājumiem.
- Es zinu, - Makgreids ierosināja, - augju salātus.
Augju salāti bija neizbēgama mūsu diētas sastāvdaļa, iesaukti tā par godu afrikāņu nespējai izrunāt līdzāsstāvošus "g" un "ļ" bez šļupstēšanas.
- Jā, pieņemu, ka tam vajadzētu sanākt, - Robins drūmi noteica.
- Šobrīd dabūjami vairāki tiešām labi augļi, - Mērija stāstīja. - Manuprāt, mēs varētu pagatavot kaut ko tiešām īpašu.
- Teicami, - es sacīju, - jautājums nokārtots.
- Pēcāk kafija un dzērieni verandā, un mēs iedabūsim veco bastardu gultā, cik ātri vien iespējams
[..]
Šīs diezgan kutelīgās sarunas laikā uz galda Mērijas priekšā tika nolikts milzīgs šķīvis ar zemesriekstu siteni, un visā spīdīgā galda garumā parādījās kādi divdesmit šķīvīši ar mazmazlietām. Tas izskatījās tiešām ļoti iespaidīgi
- Es ļoti atvainojos, ser, bet mums nav nekā cita, izņemot zemesriekstu siteni, - teica Martins, kuram piemita nelāga tieksme pirms laika atvainoties, tādā veidā dodot pretiniekam iemeslu pārmetumam. - Bet parasti mans pavārs to gatavo šausmīgi labi.
- Es zinu, ka cilvēki mēdz to ēst pārāk bieži, - D. C. atteica, - bet es tiešām domāju, ka tas ir ļoti labs, spēcinošs ēdiens.
Mērija servēja siteni ar rīsiem uz šķīvjiem, un Amoss ar Piusu mums tos svinīgi izdalīja. Tālāk sekoja tāda kā šaha partija, ko visi spēlēja ar mazmazlietu šķīvīšiem.
[..]
- Cik neparasti, - D. C. prātoja, gremodams lielu kumosu siteņa. - Es nebūtu domājis, ka šeit, tik tuvu civilizācijai, tā sakot, varētu būt sastopams jelkāds dzīvnieks.
Tajā mirklī atskanēja tāds krakšķis, it kā kāds būtu pārlauzis vaļa mugurkaulu, un ar čaboņu, kādu saceltu miljoniem orkāna norautu lapu, palmu zaru punka nogruva tieši uz galda, un tā viens gals pilnīgi apraka D. C.
Par laimi, punka krītot apdzēsa sveces, tāpēc nekas neaizdegās, tomēr šķērseniski, starp daudzajām, baleta bruncīšiem līdzīgajām lapām atklājās ārkārtīgi interesanta vietējā fauna, kas dzīvoja vistiešākajā tuvumā civilizācijai.
Tas radīja tiešām ievērojamu efektu publikā.
- Ak, mans dievs! Ak, mans dievs! - Mērija spiedza, pielēkdama kājās, apgāzdama savu džinu ar toniku un zaudēdama parasto lēnprātīgo pozu.
- Kāpēc jūs nelikāt man to pārbaudīt, stulbais bastards! - Makgreids rēca.
- Ir tādi brīži, kad jums tiešām izdodas novest mani līdz izmisumam, Martin, - Robins mazliet bargi aizrādīja.
- Es šausmīgi-drausmīgi atvainojos, ser, - Martins sauca neredzamajam D. C. - Es nemaz nezinu, kā varu izlūgties piedošanu.
Katastrofas rezultātā viņš trīcēja no galvas līdz kājām.
Palmu lapas sakustējās, un parādījās D. C. galva.