nu, ar ķīmiskajām īpašībām viss ir labi - viņas ir ar pilnībā aizpildītiem elektronu līmeņiem visās orbītās, līdz ar to normālos apstākļos ne ar ko nereaģē. Protams, ir iespējami eksperimenti ar hēliju, kam pie ļoti zemas temperatūras rodas spēja veidot kaut kādas saites, bet tās ir absolūti nestabilas un vispār normālā ķīmijā neskaitās. Fizikā - ļoti labas, jo NEDEG (dēļ ķīmiskajām īpašībām, proti, nevēlmes ar kaut ko reaģēt). Hēliju izmanto gadījumos, kad vajag kaut ko vieglāku par gaisu. Vēl hēliju var ieelpot un runāt kā Čips&Deils. Neonu izmanto neona gaismām, jo viņš sāk spīdēt (vispār visas cēlgāzes var spīdēt, bet neons ir populārākais) gāzizlādes laikā. Gan jau ka termins "neon lights" ir pazīstams. Argonu lieto metināšanai un spuldzīšu pildīšanai. Kriptonu lieto oranžajām luminiscentajām lampām. Ksenonu lieto automobiļu spožajām zilganajām lampām. Radons jau ir nestabila viela. Bojā veselību, izraisa vēzi.
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
misame
date: Feb. 6., 2006 - 09:44 pm
#
Fizikā - ļoti labas, jo NEDEG (dēļ ķīmiskajām īpašībām, proti, nevēlmes ar kaut ko reaģēt).
Hēliju izmanto gadījumos, kad vajag kaut ko vieglāku par gaisu. Vēl hēliju var ieelpot un runāt kā Čips&Deils.
Neonu izmanto neona gaismām, jo viņš sāk spīdēt (vispār visas cēlgāzes var spīdēt, bet neons ir populārākais) gāzizlādes laikā. Gan jau ka termins "neon lights" ir pazīstams.
Argonu lieto metināšanai un spuldzīšu pildīšanai.
Kriptonu lieto oranžajām luminiscentajām lampām.
Ksenonu lieto automobiļu spožajām zilganajām lampām.
Radons jau ir nestabila viela. Bojā veselību, izraisa vēzi.
Atbildēt