Jan. 8., 2014 | 03:05 pm
No:: degeneralis
2011. gada pavasarī paņēmu hipotekāro (gan ar māti kā galvotāju, bet man oficiālie ienākumi bija diezgan mazi tad), un zinu, ka kaut kad 2010.-2011. gadā arī tika ņemts kāds ātrais kredīts. Protams, tas tika uzreiz atdots, un, iespējams, tas tika aizskaitīts uz citu kontu, nevis kontu tajā bankā, kur ņēmu kredītu.
2010. gadā - ja nemaldos - iespējams tiku iekļauts kaut kādos pārādnieku sarakstos. Darba devējs solīja apmaksāt mobilā tālruņa rēķinus, jo bija daudzi komandējumi, tas nenotika, algu arī beidza maksāt principā vispār (un kad alga ienāca, bija jāsedz īres parādi un jāpērk ēdiens, ne jau mobilā rēķins). Rezultātā paliku LMT parādā ap 300 LVL, telefonu atslēdza, līgumu lauza, kādu pusgadu vēlāk atmaksāju parādu (kad tad jau bijušais darba devējs beidzot iemaksāja neizmaksāto algu). Es, protams, uzreiz viņiem zvanīju, kad sapratu, ka sūdi būs - tādēļ nezinu, varbūt viņi vienkārši atzīmēja "pusgada laikā teicās atdot" un nekas vairāk nenotika.
Vienīgās problēmas šajā sakarā bija 2012. gada rudenī, kad saņēmu atteikumu ņemt vienu preci līzingā. Iemesls izrādījās, ka līzinga kompānija, ar kuras starpniecību pirkām fotoaparātu (pusi apmaksājām uzreiz, pusi divos maksājumos divu mēnešu laikā) kā parāda summu norādīja 100% no fotoaparāta vērtības, nevis 50%. Tad arī uzrādījās nenomaksāts parāds pārsimts latu apmērā, lai gan reāls parāds nebija.
Tāda ir mana pieredze. Stipri šaubos, ka bankas nedos kredītu tikai dēļ viena vai diviem ātrajiem kredītiem, bet pieļauju, ka ja banka ievēros, ka ātrie kredīti tiek ņemti sistemātiski un regulāri, varētu atteikt.
Vai tu labprātīgi aizdotu lielāku naudas summu personai, kurš katru mēnesi aizņemas mazākas naudiņas? Tas tomēr liecina par nespēju plānot savas finanses, vai par pārāk maziem ienākumiem, lai pavilktu vēl vienu, lielāku, kreditu.
2010. gadā - ja nemaldos - iespējams tiku iekļauts kaut kādos pārādnieku sarakstos. Darba devējs solīja apmaksāt mobilā tālruņa rēķinus, jo bija daudzi komandējumi, tas nenotika, algu arī beidza maksāt principā vispār (un kad alga ienāca, bija jāsedz īres parādi un jāpērk ēdiens, ne jau mobilā rēķins). Rezultātā paliku LMT parādā ap 300 LVL, telefonu atslēdza, līgumu lauza, kādu pusgadu vēlāk atmaksāju parādu (kad tad jau bijušais darba devējs beidzot iemaksāja neizmaksāto algu). Es, protams, uzreiz viņiem zvanīju, kad sapratu, ka sūdi būs - tādēļ nezinu, varbūt viņi vienkārši atzīmēja "pusgada laikā teicās atdot" un nekas vairāk nenotika.
Vienīgās problēmas šajā sakarā bija 2012. gada rudenī, kad saņēmu atteikumu ņemt vienu preci līzingā. Iemesls izrādījās, ka līzinga kompānija, ar kuras starpniecību pirkām fotoaparātu (pusi apmaksājām uzreiz, pusi divos maksājumos divu mēnešu laikā) kā parāda summu norādīja 100% no fotoaparāta vērtības, nevis 50%. Tad arī uzrādījās nenomaksāts parāds pārsimts latu apmērā, lai gan reāls parāds nebija.
Tāda ir mana pieredze. Stipri šaubos, ka bankas nedos kredītu tikai dēļ viena vai diviem ātrajiem kredītiem, bet pieļauju, ka ja banka ievēros, ka ātrie kredīti tiek ņemti sistemātiski un regulāri, varētu atteikt.
Vai tu labprātīgi aizdotu lielāku naudas summu personai, kurš katru mēnesi aizņemas mazākas naudiņas? Tas tomēr liecina par nespēju plānot savas finanses, vai par pārāk maziem ienākumiem, lai pavilktu vēl vienu, lielāku, kreditu.