Sep. 2., 2012 | 05:13 pm
No:: augsne
Es ļoti atvainojos, ja jebkurš no maniem komentāriem ir licies aizvainojošs vai jebkā citādi traumējošs.
Mani ļoti skumdina, ka par satraucošu kaut ko sāk uzskatīt tikai tad, kad ir jau reāli pašnāvības mēģinājumi vai pabeigtas pašnāvības. Šādos gadījumos gan arī psihiatriskās slimnīcas nevienu tik vienkārši neņem pretī - tur vajag pietiekamas intensitātes draudus ("es tagad eju, man te ir virve un tur ir koks" stilā) vai jau realizētu mēģinājumu. Un ko pēc tam, kad izlaiž no slimnīcas? Labi, ja ir panākts gana apātisks stāvoklis, lai cilvēkam negribētos neko, ieskaitot sev kaut kā nodarīt pāri. Slimnīcā neturēs mūžīgi un arī pēc tam būs nepieciešams kāds atbalsts.
Nosauktās metodes es nesalīdzinu pašas par sevi, es salīdzinu to, ka tās ir metodes, kā cilvēki izkāpj no dažādiem smagiem stāvokļiem, tāpēc ir vērts tās paturēt redzeslokā un neatmest tikai skepses dēļ. Tas, ka man vai Tev adatu terapija nelīdzētu (par sevi nezinu, neesmu uz tādu nekad bijusi), nenozīmē, ka tā nevar palīdzēt nevienam.
Mani ļoti skumdina, ka par satraucošu kaut ko sāk uzskatīt tikai tad, kad ir jau reāli pašnāvības mēģinājumi vai pabeigtas pašnāvības. Šādos gadījumos gan arī psihiatriskās slimnīcas nevienu tik vienkārši neņem pretī - tur vajag pietiekamas intensitātes draudus ("es tagad eju, man te ir virve un tur ir koks" stilā) vai jau realizētu mēģinājumu. Un ko pēc tam, kad izlaiž no slimnīcas? Labi, ja ir panākts gana apātisks stāvoklis, lai cilvēkam negribētos neko, ieskaitot sev kaut kā nodarīt pāri. Slimnīcā neturēs mūžīgi un arī pēc tam būs nepieciešams kāds atbalsts.
Nosauktās metodes es nesalīdzinu pašas par sevi, es salīdzinu to, ka tās ir metodes, kā cilvēki izkāpj no dažādiem smagiem stāvokļiem, tāpēc ir vērts tās paturēt redzeslokā un neatmest tikai skepses dēļ. Tas, ka man vai Tev adatu terapija nelīdzētu (par sevi nezinu, neesmu uz tādu nekad bijusi), nenozīmē, ka tā nevar palīdzēt nevienam.