Nov. 23., 2011 | 06:00 pm
No:: atheist
Varbūt mīlu par to, ka mēs esam tik maz, bet joprojām esam un nemaz netaisamies padoties. Mīlu par to, cik stipri esam.
Bet par to smaidīšanu gan nezinu, bet, piemēram, 18.novembris gan pamodina tādu mīlestību, ka nekur likties. Kad svētku parādes laikā himnu skandināja, likās, apraudāšos. Ne jau tāpēc, ka skumji, bet nu kaut kā tā visa situācija kopā, ka liekas, ka nu visiem jau mums te vairāk vai mazāk ir sūdīgi, sūdzamies mēs visi, bet tāpat mēs te visi šobrīd esam kopā, klausamies/dziedam himnu un klusībā lepojamies.
Bet par to smaidīšanu gan nezinu, bet, piemēram, 18.novembris gan pamodina tādu mīlestību, ka nekur likties. Kad svētku parādes laikā himnu skandināja, likās, apraudāšos. Ne jau tāpēc, ka skumji, bet nu kaut kā tā visa situācija kopā, ka liekas, ka nu visiem jau mums te vairāk vai mazāk ir sūdīgi, sūdzamies mēs visi, bet tāpat mēs te visi šobrīd esam kopā, klausamies/dziedam himnu un klusībā lepojamies.