Nov. 5., 2011 | 02:00 pm
No:: pecuminjsh
Mans kaķis arī negrib mazgāties, kādreiz mazgājām duškabīnē, bet tagad vannā, notikumu secība ir vienāda - vajag divus cilvēkus.
Viens cilvēks ieliek kaķi vannā, kaķim jau sākas panika un viņš ķeras vannas malā ar priekšķepām, tātad viens cilvēks tur kaķi abām rokām - viena roka priekšgalā, otra pie punča (to grūti izskaidrot, bet domāju, ka, ja kaķis ir, tad pašsaprotami). Kaķa ķepiņas ir ieķērušās vannas malā, bet turētājs nodrošina, ka viņš nekur nevar aizmukt - kaķis ir stingri stāvošs uz vietas.
Tad otrs cilvēks pagriež ūdeni dušā (sākas kaķa panika, bet turētājs viņu notur) un ūdens tiek noregulēts uz krietni siltu.
Tad kaķi ar dušu saslapina (viscaur, izņemot galviņu), ūdeni aizgriež un ar kaķa ziepēm viņu mazgā. Kad ziepes kārtīgi sašūmētas, atkal atgriežam ūdeni, skalojam raudošo kaķi ārā. Kad noskalotas visas ziepes, nospiežam ūdeni. Mazgātājs paņem dvieli un ņem kaķim pie sevis (kaķis iekrampēsies ar nagiem, tāpēc jācenšas dvieli uzklāt sev, tad, kad kaķis ir rokās, tad ietīt viņu, lai nevar ļoti sāpīgi skrāpēt, rūpīgi jāsamīļo un jānes siltā vietiņā, jo tikko viņš ir ārā no vannas (vismaz mans, uzreiz ir ļoti nosalis). Noliekam siltajā vietā, maigi un prātīgi noslaukām un palaižām neapmierināto kaķi vaļā, viņš mazgāsies pats un žūs.
Tā vienmēr ir notikusi mūsu kaķa mazgāšana. Un visu laiku, protams, ar kaķi jārunā, jo saimnieka balss mazliet nomierina to, ka viss tomēr būs labi.
Nezinu, cik pareizi vai nepareizi, bet tā nu mēs darām.
Viens cilvēks ieliek kaķi vannā, kaķim jau sākas panika un viņš ķeras vannas malā ar priekšķepām, tātad viens cilvēks tur kaķi abām rokām - viena roka priekšgalā, otra pie punča (to grūti izskaidrot, bet domāju, ka, ja kaķis ir, tad pašsaprotami). Kaķa ķepiņas ir ieķērušās vannas malā, bet turētājs nodrošina, ka viņš nekur nevar aizmukt - kaķis ir stingri stāvošs uz vietas.
Tad otrs cilvēks pagriež ūdeni dušā (sākas kaķa panika, bet turētājs viņu notur) un ūdens tiek noregulēts uz krietni siltu.
Tad kaķi ar dušu saslapina (viscaur, izņemot galviņu), ūdeni aizgriež un ar kaķa ziepēm viņu mazgā. Kad ziepes kārtīgi sašūmētas, atkal atgriežam ūdeni, skalojam raudošo kaķi ārā. Kad noskalotas visas ziepes, nospiežam ūdeni. Mazgātājs paņem dvieli un ņem kaķim pie sevis (kaķis iekrampēsies ar nagiem, tāpēc jācenšas dvieli uzklāt sev, tad, kad kaķis ir rokās, tad ietīt viņu, lai nevar ļoti sāpīgi skrāpēt, rūpīgi jāsamīļo un jānes siltā vietiņā, jo tikko viņš ir ārā no vannas (vismaz mans, uzreiz ir ļoti nosalis). Noliekam siltajā vietā, maigi un prātīgi noslaukām un palaižām neapmierināto kaķi vaļā, viņš mazgāsies pats un žūs.
Tā vienmēr ir notikusi mūsu kaķa mazgāšana. Un visu laiku, protams, ar kaķi jārunā, jo saimnieka balss mazliet nomierina to, ka viss tomēr būs labi.
Nezinu, cik pareizi vai nepareizi, bet tā nu mēs darām.