raaha

Aug. 17., 2011 | 09:19 am
No:: raaha

Man radās sajūta, ka nevajag censties tam apjukušajam cilvēkam kaut ko izskaidrot, jo tad sākas otrs vilnis. Labāk piekrist, ka tikko kā pie viņa bija (pirms 25 gadiem mirušais) brālis un pēc paēšanas viņš ies kārtot lietas ciema valdē. Tur ir jābūt astronomiskām humora rezervēm un radošajai pieejai - gan dokumentus piegādāt, ko " analizēt", gan pieskatīt, lai nekur nenoklīst. Viņi ir tik manīgi. Tikko šķiet, ka visu zini, visu redzi, tomēr atslēgas nočieptas un pats dodas kārtību ievest.
Nezinu 100% droši, bet agresivitāti tomēr ņem nost ar zālēm. Pat gadās, ka tantuki, kas visu mūžu lādējuši nost savus radus, sāk šajā demences stadijā mīlēt. Agresivitāte, manuprāt, nav jācieš. Tas ir bīstami visu veselo psihei un veselībai. Tad godīgi jāatzīst, ka labāk sazāļot un padarīt miegainu, nekā piedzīvot apdraudējumu. Tur diezgan pragmatiski jāpieņem lēmumi.
Ja tā no savas pieredzes, man, diemžēl, bija sajūta, ka tas cilvēks, ko es mīlēju, jau nomira agrāk. Tas ķermenis, ko pieskatīju (gvk gan to darīja mana mamma) - pēc gadiem 7... Un tas ir vājprāts, ja man jāatskatās, kā tajos gados novecoja mamma. Tā ka saudzējiet sevi! Tam cilvēkam jūs pasauli nesalāpīsiet, saglabājiet sevi.

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: