Jul. 31., 2011 | 06:16 pm
No:: aleja
Nu, es ieteiktu sākt ar "Par patiesību un meliem ārpusmorālā nozīmē". Tas ir diezgan neliels darbiņš, drīzāk raksts. Viens no agrīnākajiem Nīčes darbiem, nav aforistiskajā formā, normāla secīga argumentācija, var izsekot līdzi domas attīstībai. Ir tulkots latviski, iekļauts Skaidrītes Lasmanes "Rietumeiropas morāles filosofijas antoloģijā".
Vēl, manuprāt, ir diezgan pieņemami sākt ar "Par morāles ģenealoģiju", tomēr tas ir diezgan apjomīgs darbs, kā arī prasa pamatīgas zināšanas Rietumu filozofijā. "Par patiesību un meliem" ir iesācējiem draudzīgāks. Vispār no "Zaratustras" var arī nebaidīties kā no pirmās grāmatas, tā ir diezgan viegli uztverama, taču lai to adekvāti saprastu, tomēr nāktu par labu vispirms palasīt citus darbus.
Šuvajeva tulkojums no Plūdoņa neatšķiras radikāli, bet tas vietām tas ir mazliet modernāks un, iespējams, kopumā zinātniskāks. (Plūdonis tomēr nebija milzīgs Nīčes speciālists.)
Vēl, manuprāt, ir diezgan pieņemami sākt ar "Par morāles ģenealoģiju", tomēr tas ir diezgan apjomīgs darbs, kā arī prasa pamatīgas zināšanas Rietumu filozofijā. "Par patiesību un meliem" ir iesācējiem draudzīgāks. Vispār no "Zaratustras" var arī nebaidīties kā no pirmās grāmatas, tā ir diezgan viegli uztverama, taču lai to adekvāti saprastu, tomēr nāktu par labu vispirms palasīt citus darbus.
Šuvajeva tulkojums no Plūdoņa neatšķiras radikāli, bet tas vietām tas ir mazliet modernāks un, iespējams, kopumā zinātniskāks. (Plūdonis tomēr nebija milzīgs Nīčes speciālists.)