Jul. 2., 2011 | 09:32 pm
No:: eyemsorry
Man arī tā bija bērnībā, bieži un tikai naktīs - klusi vecāku soļi 2 istabas tālāk skanēja kā dārdi, un mani klusie šņuksti, kad aiz bailēm birdināju asaras tādos mirkļos, likās kā ārprātīgi skaļa, histēriska raudāšana.. Ilgu laiku tā bija, bonusā citreiz tam visam nāca klāt ļoti reālas halucinācijas - redzēju cilvēkus istabā, ļoti bieži - sienas noklātas ar simtiem milzīgu acu, kas skatījās uz mani. Tagad liekas, ka tas bija tādēļ, ka maziem bērniem ir cieša saikne ar paralēlajām pasaulēm - tā teikt, visi vārti ir vaļā, robežu nav vispār.
Par skaņām - tas tiešām visdrīzāk uz nervu pamata.. varbūt pamaini kaut ko dzīvē, izanalizē un tiec skaidrībā ar kaut ko, kas nomāc vai ir nesaprotams, neatrisināts... var būt visādi, jācenšas tikt skaidrībā.
Par skaņām - tas tiešām visdrīzāk uz nervu pamata.. varbūt pamaini kaut ko dzīvē, izanalizē un tiec skaidrībā ar kaut ko, kas nomāc vai ir nesaprotams, neatrisināts... var būt visādi, jācenšas tikt skaidrībā.