Jun. 27., 2011 | 11:11 pm
No:: inese_tk
jautājums ir par to, pie kā tiek pieradinātas garšas kārpiņas.
sensenos laikos dzēru tēju ar cukuru, tad slinkuma dēļ pamazām pārstāju likt vispār, tagad, ja ierauju no kādas svešas krūzes, kurā ir cukurs klāt, šļuku, tad riebjas un šķebina un liekas ka garšo vienādi - pēc cukurūdens. īsto tējas garšu var sajust tikai bez cukura.
ja patiešām gribi tik vaļā no cukura, tad mazliet pacieties un pēc pāris bezgaršīgām tējām, viņas pamazām sāks kļūt arvien garšīgākas :)
tikpat labi varu ieteikt eksperimentu - kādu nedēļu mēģināt iztikt bez sāls, vai censties lietot viņu minimāli. sākumā viss liksies pliekans, pēc tam sāks garšot ļoti labi. un ta pēc tās nedēļas piebērt sāli tik cik agrāk - liksies nenormāli sāļi un pretīgi.
karoč visa fiška ir garšas kārpiņu pieradināšanā pie kaut kā. pie kā - tā jau katra paša izvēle :)
sensenos laikos dzēru tēju ar cukuru, tad slinkuma dēļ pamazām pārstāju likt vispār, tagad, ja ierauju no kādas svešas krūzes, kurā ir cukurs klāt, šļuku, tad riebjas un šķebina un liekas ka garšo vienādi - pēc cukurūdens. īsto tējas garšu var sajust tikai bez cukura.
ja patiešām gribi tik vaļā no cukura, tad mazliet pacieties un pēc pāris bezgaršīgām tējām, viņas pamazām sāks kļūt arvien garšīgākas :)
tikpat labi varu ieteikt eksperimentu - kādu nedēļu mēģināt iztikt bez sāls, vai censties lietot viņu minimāli. sākumā viss liksies pliekans, pēc tam sāks garšot ļoti labi. un ta pēc tās nedēļas piebērt sāli tik cik agrāk - liksies nenormāli sāļi un pretīgi.
karoč visa fiška ir garšas kārpiņu pieradināšanā pie kaut kā. pie kā - tā jau katra paša izvēle :)