Maijs. 31., 2011 | 10:03 pm
No:: 15
V.Remmerts:
"Kā es to daru? Divas nedēļas gliemežus (vīngliemežus) turu miltos - tas nav vienkārši: katru vakaru tos individuali notīru, nomazgāju, tad uzberu plānu kārtiņu miltu, ielaižu tajos gliemežus, pārlieku ar mali, lai neaizmūk. Viņi tādā veidā attīrās, līdz no viņiem ārā nāk trauslas spiriņas - baltas kā nūdeles, kas uzreiz sabirst, paši gliemeži arī izskatās gaišāki. Tad lieku tos piena peldē, dienā mainu pienu reizes sešas, jo nedrīkst saskābt. Tad nu gan tie ir tik priecīgi kā kamieļi, kas piedzērušies. Viņi (ar azartu) izskatās īpaši veselīgi un jautri, gandrīz smejas. Un tad nāk skumjākais - es tos nogalinu. (..) Tātad, es tos attīru no gļotām, tad ar visiem vākiem - vārošā ūdenī ar garšvielām iekšā uz kādām 5 minūtēm. Kad tie padzisuši, uzmanīgi jāizņem no vākiem laukā, lai neirauj astītes, tad atliek pagatavot kā vien vēlies - a la Bourgogne, a la Provence.."
"Kā es to daru? Divas nedēļas gliemežus (vīngliemežus) turu miltos - tas nav vienkārši: katru vakaru tos individuali notīru, nomazgāju, tad uzberu plānu kārtiņu miltu, ielaižu tajos gliemežus, pārlieku ar mali, lai neaizmūk. Viņi tādā veidā attīrās, līdz no viņiem ārā nāk trauslas spiriņas - baltas kā nūdeles, kas uzreiz sabirst, paši gliemeži arī izskatās gaišāki. Tad lieku tos piena peldē, dienā mainu pienu reizes sešas, jo nedrīkst saskābt. Tad nu gan tie ir tik priecīgi kā kamieļi, kas piedzērušies. Viņi (ar azartu) izskatās īpaši veselīgi un jautri, gandrīz smejas. Un tad nāk skumjākais - es tos nogalinu. (..) Tātad, es tos attīru no gļotām, tad ar visiem vākiem - vārošā ūdenī ar garšvielām iekšā uz kādām 5 minūtēm. Kad tie padzisuši, uzmanīgi jāizņem no vākiem laukā, lai neirauj astītes, tad atliek pagatavot kā vien vēlies - a la Bourgogne, a la Provence.."