Feb. 23., 2011 | 08:43 pm
No:: virginia_rabbit
viss kļūst tikai grūtāk. katra nākamā dilemma, zaudējums, abloms ir tikai komplicētāks. jo to, kas ir vājāks, tu vairs nepiefiksē.
man likās, ka nebūs vairs nekas grūtāks par dzīvošanu izolācijā japānā, bet pēctam sapratu, ka nav nekas grūtāks tomēr kā japānu pamest kopā ar phd un stipendiju, jau pēc pus gada šis grūtums izbalēja smagas šķiršanās priekšā, kuru drīz vien izdzēsa tēva zaudējums, kam sekoja studijas izjukšana, tiesas draudi un vilšanās visos līdzšinējos draugos, slēpšanās un izdzīvošana holandē, kas balansēja uz prostitūcijas sliekšņa un nakšņošanu ostā utt utt. un tas viss liekas tagad nieks salīdzinoši ar nesen slimnīcā pieredzētajām bailēm.
man likās, ka nebūs vairs nekas grūtāks par dzīvošanu izolācijā japānā, bet pēctam sapratu, ka nav nekas grūtāks tomēr kā japānu pamest kopā ar phd un stipendiju, jau pēc pus gada šis grūtums izbalēja smagas šķiršanās priekšā, kuru drīz vien izdzēsa tēva zaudējums, kam sekoja studijas izjukšana, tiesas draudi un vilšanās visos līdzšinējos draugos, slēpšanās un izdzīvošana holandē, kas balansēja uz prostitūcijas sliekšņa un nakšņošanu ostā utt utt. un tas viss liekas tagad nieks salīdzinoši ar nesen slimnīcā pieredzētajām bailēm.