Dec. 27., 2010 | 10:35 am
No:: drako
Pievienojos tiem ļaudīm, kas saka neiet ciemos ar lietām, kuras tu nepazīsti.
Ja viņiem garšo austeres, tad noteikti par tām zin daudz vairāk nekā tu, līdz ar to ciema kukulis no viņām būs izgāšanās lielākā vai mazākā mērā tik un tā. Noteikti paliks kaut kāds sīkums, uz kuru namatēvs dabūs raudzīties kā teicienā "dāvinātam zirgam zobos neskatās".
Tapēc vienmēr labāk ir iet ciemos ar kaut ko savu, ko tu zini un pazīsti pats. Un ja tas ir kaut kas jauns un svešs namatēvam - jo labāk. Tikai tā mēs spējam atvērt savu redzesloku, kad caur citiem iepazīstam ko jaunu.
Ar savu dāvanu vai ciema kukuli jau tu prezentē pats sevi un parādi savu personību un savu specifiku. Dzejnieks iet ar savu dzejoli kabatā (parasti viņam nekā cita arī nav), zemnieks ar paša ceptu maizes klaipu, zvejnieks ar paša zvejotu zandartu utt.
Ja viņiem garšo austeres, tad noteikti par tām zin daudz vairāk nekā tu, līdz ar to ciema kukulis no viņām būs izgāšanās lielākā vai mazākā mērā tik un tā. Noteikti paliks kaut kāds sīkums, uz kuru namatēvs dabūs raudzīties kā teicienā "dāvinātam zirgam zobos neskatās".
Tapēc vienmēr labāk ir iet ciemos ar kaut ko savu, ko tu zini un pazīsti pats. Un ja tas ir kaut kas jauns un svešs namatēvam - jo labāk. Tikai tā mēs spējam atvērt savu redzesloku, kad caur citiem iepazīstam ko jaunu.
Ar savu dāvanu vai ciema kukuli jau tu prezentē pats sevi un parādi savu personību un savu specifiku. Dzejnieks iet ar savu dzejoli kabatā (parasti viņam nekā cita arī nav), zemnieks ar paša ceptu maizes klaipu, zvejnieks ar paša zvejotu zandartu utt.