Dec. 12., 2010 | 05:18 pm
No:: _maardza_
Jā, var teikt, ka pati esmu no tā flanga. :)
Cik saprotu - topošais īpašnieks mācās mūzikas vidusskolā diriģēšanas klasē, ja?
Tā lieta ir tāda, ka kori a cappella darbos [bezpavadījuma dziesmās] ar zizli nav pieņemts diriģēt, bet zizlis kļūst par absolūtu nepieciešamību kolīdz jaunais censonis tiek pie vokāli-instrumentāla darba iestudēšanas [ saucam arī par ''lielo formu''], kur bez kora piedalās arī orķestris, kas, loģiski, līdz ar kori, tad arī ir jādiriģē viņam pašam.
Orķestra diriģēšanā zizlis ir pamatvajadzība [radies 19. gs, kad orķestra diriģents pārņēma pirmā vijolnieka līdzšinējās funkcijas - dot kopējus impulsus kolektīvam, toreiz tas tika darīts ar vijoles lociņu - no tā arī zizlis].
Īpaši noteikumi zizlim nav, un pirmajam zizlim, kamēr censonis vēl cītīgi mācās, varētu arī nebūt kādas īpašas prasības.
Galvenais: - zizlis ir kā rokas pagarinājums - respektīvi - tam ērti ''jāguļ'' plaukstā un to nevajadzētu izjust kā svešķermeni. Bet rokas ta dažādas mums... Nu, lieliski, ja rokas Tev un topošajam īpašniekam līdzīgas -tad vari samērīt zizli uz sevis - garuma ziņā viens no ērtākajiem vairumam liksies tāds, kas ir garumā no elkoņa līdz plaukstas galam, ja topošais diriģents pēc auguma mazs un smalks, tad vieglāk noteikti būs ar attiecīgi vieglāka svara zizli [varbūt pat tikai no koka darināta], ja topošais mākslinieks enerģisks un spēcīgākas fizioloģijas, tad var skatīties arī ko salīdzinoši smagāku. Metāla materiāla.
Vēl būtiski pievērst uzmanību tam, cik ērti guļ plaukstā tā zižļa pamatne, un vai kvalitatīvi nostrādāta. Dzirdēti stāsti par tās nokrišanu pēc pāris aktīvākām diriģēšanas reizēm.
Nu tā, īsumā.
Un ja jaunais censonis vēl tikai mācās, tad jau pēcāk, kad būs apradis un sapratis, pats varēs nopirkt kādu ''no augstākiem plauktiem''. ;)
Cik saprotu - topošais īpašnieks mācās mūzikas vidusskolā diriģēšanas klasē, ja?
Tā lieta ir tāda, ka kori a cappella darbos [bezpavadījuma dziesmās] ar zizli nav pieņemts diriģēt, bet zizlis kļūst par absolūtu nepieciešamību kolīdz jaunais censonis tiek pie vokāli-instrumentāla darba iestudēšanas [ saucam arī par ''lielo formu''], kur bez kora piedalās arī orķestris, kas, loģiski, līdz ar kori, tad arī ir jādiriģē viņam pašam.
Orķestra diriģēšanā zizlis ir pamatvajadzība [radies 19. gs, kad orķestra diriģents pārņēma pirmā vijolnieka līdzšinējās funkcijas - dot kopējus impulsus kolektīvam, toreiz tas tika darīts ar vijoles lociņu - no tā arī zizlis].
Īpaši noteikumi zizlim nav, un pirmajam zizlim, kamēr censonis vēl cītīgi mācās, varētu arī nebūt kādas īpašas prasības.
Galvenais: - zizlis ir kā rokas pagarinājums - respektīvi - tam ērti ''jāguļ'' plaukstā un to nevajadzētu izjust kā svešķermeni. Bet rokas ta dažādas mums... Nu, lieliski, ja rokas Tev un topošajam īpašniekam līdzīgas -tad vari samērīt zizli uz sevis - garuma ziņā viens no ērtākajiem vairumam liksies tāds, kas ir garumā no elkoņa līdz plaukstas galam, ja topošais diriģents pēc auguma mazs un smalks, tad vieglāk noteikti būs ar attiecīgi vieglāka svara zizli [varbūt pat tikai no koka darināta], ja topošais mākslinieks enerģisks un spēcīgākas fizioloģijas, tad var skatīties arī ko salīdzinoši smagāku. Metāla materiāla.
Vēl būtiski pievērst uzmanību tam, cik ērti guļ plaukstā tā zižļa pamatne, un vai kvalitatīvi nostrādāta. Dzirdēti stāsti par tās nokrišanu pēc pāris aktīvākām diriģēšanas reizēm.
Nu tā, īsumā.
Un ja jaunais censonis vēl tikai mācās, tad jau pēcāk, kad būs apradis un sapratis, pats varēs nopirkt kādu ''no augstākiem plauktiem''. ;)