Dec. 7., 2010 | 07:55 pm
No:: kemune
Man ir Kenwood 250, un nekas nenāk nost jau vairāk kā gadu. Maksāja 70 Ls.
Vislielākais mīnuss, manuprāt, ir, ka visi maizes cepšanas režīmi ir vairāk vai mazāk forsēti. Fiksais raugs, liela temperatūra, hopā, hopā, maucam tik augšā. Maize sanāk nekvalitatīva un bez tās garšas, kas tai varētu būt. Protams, kopā turas, silta, mīksta, un ātri apēdas, bet pamēģinot kādu lēnu recepti pašam krāsnī izcept, ir jūtama atšķirība. Itāļu čabatas, piemēram, raudzē teju vai diennakti. Neko pat tuvu tam pēc garšas maizes mašīnā nevar iegūt.
Katram prasības pret dzīvi citas. Vienam varbūt tieši tas arī ir vajadzīgs, un maizes mašīna kādu laiku labi pabaro visādas ilūzijas un sapņus ("es tagad zinu, ko ēdu", "man katru rītu būs svaiga maize", "mājās smaržos vien pēc maizes", utt.), bet beigās viss atduras pret vājāko posmu ķēdē - pašu cepēju.
Vislielākais mīnuss, manuprāt, ir, ka visi maizes cepšanas režīmi ir vairāk vai mazāk forsēti. Fiksais raugs, liela temperatūra, hopā, hopā, maucam tik augšā. Maize sanāk nekvalitatīva un bez tās garšas, kas tai varētu būt. Protams, kopā turas, silta, mīksta, un ātri apēdas, bet pamēģinot kādu lēnu recepti pašam krāsnī izcept, ir jūtama atšķirība. Itāļu čabatas, piemēram, raudzē teju vai diennakti. Neko pat tuvu tam pēc garšas maizes mašīnā nevar iegūt.
Katram prasības pret dzīvi citas. Vienam varbūt tieši tas arī ir vajadzīgs, un maizes mašīna kādu laiku labi pabaro visādas ilūzijas un sapņus ("es tagad zinu, ko ēdu", "man katru rītu būs svaiga maize", "mājās smaržos vien pēc maizes", utt.), bet beigās viss atduras pret vājāko posmu ķēdē - pašu cepēju.