Maijs. 26., 2010 | 10:16 am
No:: veed_logs
Tātad saprotu, ka karatē filozofija ir satrenēties fiziski, lai varētu "iedot pa muti", bet uz ielas to neizmantot, un urlu, kas piesienas, uzvarēt ar filozofisko meistarību.
Tas ir gandrīz kā satrenēties spēlēt hokeju, bet čempī nemest pa vārtiem un mēģināt uzvarēt filozofiski.
Mans piedāvājums - ja cilvēks grib sakārtot galvu un iegūt pārliecību par sevi, to var iegūt gan ar karatē, gan arī citos veidos, bet, ja mērķis ir spēt sevi aizstāvēt fiziski, tad tā arī vajag to sev pateikt un tieši tam arī trenēties. Nevis filozofēt par filozofēšanu.
Tas ir gandrīz kā satrenēties spēlēt hokeju, bet čempī nemest pa vārtiem un mēģināt uzvarēt filozofiski.
Mans piedāvājums - ja cilvēks grib sakārtot galvu un iegūt pārliecību par sevi, to var iegūt gan ar karatē, gan arī citos veidos, bet, ja mērķis ir spēt sevi aizstāvēt fiziski, tad tā arī vajag to sev pateikt un tieši tam arī trenēties. Nevis filozofēt par filozofēšanu.