paranoja

« previous entry | next entry »
Apr. 18., 2010 | 12:19 pm
posted by: alison in pajautaa

klau, moš jūs kāds varat kaut ko ieteikt, kādam iznākusi saskare ar kaut ko līdzīgu.
situācija tāda. ir kāds pieaudzis (pāri par 40 gadiem) cilvēks, kurš it kā ir normāls, bet
a) viņam ir vajāšanas mānijas izpausmes
b) šķiet, ka arī mājinieki viņu novēro, izseko, ir iesaistīti plānā pret viņu
c) domas ir saraustītas, pārlec no viena temata uz otru
d) liekas, ka ir kāds cilvēks, kas pret viņu sazvērējies un sarīko visus notikumus, sūta cilvēkus, virza visu uz kādu mērķi, kas vērsts pret šo cilvēku
e) nevar pagulēt, gandrīz neēd, vislaik domā un raksta dienasgrāmatu, visā saredz sakarības

principā, šobrīd nav iespējams ieteikt aiziet pie ārsta vai kaut ko citu darīt, jo viņš neuzticas arī ģimenes cilvēkiem, pats cilvēks uzskata, ka ir viss ok, tikai neliels stress un vajag kādu nedēļu atpūsties(paņēma atvaļinājumu), tad viss būs ok, bet principā, izskatās, ka tas viss iepriekš minētais tikai padziļinās, jo mājās sēžot, ir vairāk laika domāt, un ir bail, ka cilvēks varētu pavisam nojūgties, ja vēl tas nav noticis

vai atpūta un miers palīdzēs? vai arī ģimenes locekļiem vajadzētu iet pie ārsta? (nezinu vai no tā ir jēga, jo, ja šādus gadījumus var ārstēt tikai ar zālēm vai klīnikā, neizskatās, ka cilvēks pats tam piekritīs, drīzāk uzskatīs par vēl vienu apliecinājumu, ka visi ir pret viņu sazvērējušies)

varbūt jums kādi ieteikumi, ko darīt, lai palīdzētu?

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {29}

from: [info]idioticus
date: Apr. 18., 2010 - 12:35 pm
#

Kamēr viņš pats nedara sev pāri var mēģināt miera terapiju. Labu mūziku, svaigu gaisu, mierīgu toni sarunās.

Bet ja sāk neēst un zaudēt spēkus, ta nekas cits kā dakters...

Atbildēt | Diskusija


from: [info]alison
date: Apr. 18., 2010 - 12:37 pm
#

ir jau 52kg pie 1,7cik tur metru garuma, izskatās pēc koncentrācijas nometņu dalībnieka

kā aizvest pie daktera, ja pats negrib?

Atbildēt | Iepriekšējais


from: [info]alison
date: Apr. 18., 2010 - 12:41 pm
#

bet paldies vismaz par cerību, ka miers var palīdzēt, varbūt viss nokārtosies

Atbildēt | Iepriekšējais