Apr. 12., 2010 | 01:34 pm
No:: eyemsorry
Laikam nav gluži apsveikuma dzejoļi, bet varbūt derētu kāds no šiem. Abiem autors ir Ojārs Vācietis.
1
Ceļš
Pie visa, kā eju
es eju kājām.
Es gribu atnākt
un nevis -
ierasties.
Bez ceļa piekusuma.
Bez ceļa vientulības.
Bez sevis satikšanas.
Bez ilgošanās pēc tevis.
Es gribu pienākt
un nevis -
uzrasties.
Bez attāluma.
Bez soļiem.
Bez soļu balss,
kas runā
neizrunājamo.
Jā, es noplēšu daudz
zoļu,
bet es nenoplēšu daudz
cilvēku.
2
Te nu mēs esam.
Debess no perlamutra,
tā ir tā gliemežnīca,
kas pāri.
Bezvēja nopulēts
ezers.
Un te mums ir jākļūst
par pērlēm.
1
Ceļš
Pie visa, kā eju
es eju kājām.
Es gribu atnākt
un nevis -
ierasties.
Bez ceļa piekusuma.
Bez ceļa vientulības.
Bez sevis satikšanas.
Bez ilgošanās pēc tevis.
Es gribu pienākt
un nevis -
uzrasties.
Bez attāluma.
Bez soļiem.
Bez soļu balss,
kas runā
neizrunājamo.
Jā, es noplēšu daudz
zoļu,
bet es nenoplēšu daudz
cilvēku.
2
Te nu mēs esam.
Debess no perlamutra,
tā ir tā gliemežnīca,
kas pāri.
Bezvēja nopulēts
ezers.
Un te mums ir jākļūst
par pērlēm.