Nov. 9., 2009 | 02:53 pm
No:: zetinja
Nu man bija tā. Kad bijām pavisam sīki, mums nekā nebija.. bet tajā vecumā bija vienalga. Tad mamma sāka zvērīgi strādāt un mantiskā ziņā, lai ari nebijām biezi, bet principā mums bija daudz vairāk nekā dažiem labiem citiem bērniem. tiepaši ceļojumi, tiem laikiem moderni izremontēts dzīvoklis, drēbes, kuras sūtīja ārzemju radi, utt. bet ari tas nebija svarīgi un nelika justies pārākiem.. A kas bija tas moments audzināšanā, kāpēc mēs neredzējām to, ka ir bērni, kas ir nabagāki un nelika justies pārākiem?? hz.. nav ne mazākās nojausmas..