Jun. 19., 2009 | 03:14 pm
No:: di_wine
Izplatīts dažāda vecuma cilvēkiem, bet gk. 20—40 g. vecumā. Cēlonis nav pilnīgi noskaidrots.
Ieros. ir strutas radošie mikrobi (stafilokoki un streptokoki), zarnu nūjiņas un anaerobi, kas mīt uz zarnu gļotādas (gk. aklās zarnas) arī veseliem cilv. Nereti APENDICĪTS sākas vai paasinās pēc tam, kad gremošanas trakts noslogots ar dzīvnieku olbv. (gaļa, zivis).
Akūts APENDICĪTS parasti sākas ar asām sāpēm labajā apakšējā vēdera daļā, bet sākumā var būt arī sāpes ap nabu, virs tās vai arī pa visu vēderu. Pēc dažām stundām sāpes lokalizējas labajā sānā, vēdera apakšējā daļā. Raksturīgi, ka sāpes dažu st. laikā kļūst stiprākas un paasinās, cilvēkam izdarot kustības vai klepojot. Dažreiz ir slikta dūša un vemšana, parasti slimības pirmajās st.; t parasti paaugstināta (37,5—38,5°), bet atsevišķos gadījumos var būt arī normāla. Rodas aizcietējums, un gāzes tiek aizturētas, tomēr dažreiz var būt arī caureja (sevišķi vasarā).
Bērniem un veciem cilv. akūts APENDICĪTS var norisināties arī citādi. Bērniem t var būt augstāka, bet sāpes vēderā mazākas, veciem cilv. ļoti smags APENDICĪTS var būt bez paaugstinātas t un ar nelielām sāpēm.
Ja akūta APENDICĪTS operācija kādu apstākļu dēļ atlikta un iekaisums mazinājies, tas pēc kāda laika var atkal atkārtoties — rodas t.s. hroniskais APENDICĪTS. Lēkmju starplaikā sāpes var pilnīgi izzust vai arī ir pastāvīgas nelielas sāpes aklās zarnas apvidū, slikta dūša, dažreiz aizcietējums.
Atkārtotas APENDICĪTS lēkmes parasti noris smagāk un biežāk rada komplikācijas. Dažreiz var būt arī sākotnēji hron. APENDICĪTS kam raksturīgas pastāvīgas sāpes aklās zarnas apvidū un dažādi gremošanas traucējumi (slikta dūša, aizcietējums).
Ārstēšana. Ja sākušās sāpes vēderā, nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Ja ir aizdomas uz APENDICĪTS, ļoti bīstami lietot caurejas līdzekļus, nepieciešamības gadījumā var izdarīt klizmu.
Nedrīkst likt termoforu uz vēdera un lietot pretsāpju līdzeļus, jo siltums paātrina iekaisuma procesa attīstību, bet pretsāpju līdzekļi traucē slimības noteikšanu. APENDICĪTS ārstē ķirurģiski (parasti pēc operācijas slimnieks ātri un pilnīgi izveseļojas).
Ja operāciju izdara novēloti (t.i., ne pirmajās 24 st.), var rasties dažādas bīstamas komplikācijas — vēderplēves iekaisums (peritonīts), iegurņa abscess, zarnu aizsprostojums. Tāpēc visiem APENDICĪTS slimniekiem jāatrodas ķirurga uzraudzībā.
Ieros. ir strutas radošie mikrobi (stafilokoki un streptokoki), zarnu nūjiņas un anaerobi, kas mīt uz zarnu gļotādas (gk. aklās zarnas) arī veseliem cilv. Nereti APENDICĪTS sākas vai paasinās pēc tam, kad gremošanas trakts noslogots ar dzīvnieku olbv. (gaļa, zivis).
Akūts APENDICĪTS parasti sākas ar asām sāpēm labajā apakšējā vēdera daļā, bet sākumā var būt arī sāpes ap nabu, virs tās vai arī pa visu vēderu. Pēc dažām stundām sāpes lokalizējas labajā sānā, vēdera apakšējā daļā. Raksturīgi, ka sāpes dažu st. laikā kļūst stiprākas un paasinās, cilvēkam izdarot kustības vai klepojot. Dažreiz ir slikta dūša un vemšana, parasti slimības pirmajās st.; t parasti paaugstināta (37,5—38,5°), bet atsevišķos gadījumos var būt arī normāla. Rodas aizcietējums, un gāzes tiek aizturētas, tomēr dažreiz var būt arī caureja (sevišķi vasarā).
Bērniem un veciem cilv. akūts APENDICĪTS var norisināties arī citādi. Bērniem t var būt augstāka, bet sāpes vēderā mazākas, veciem cilv. ļoti smags APENDICĪTS var būt bez paaugstinātas t un ar nelielām sāpēm.
Ja akūta APENDICĪTS operācija kādu apstākļu dēļ atlikta un iekaisums mazinājies, tas pēc kāda laika var atkal atkārtoties — rodas t.s. hroniskais APENDICĪTS. Lēkmju starplaikā sāpes var pilnīgi izzust vai arī ir pastāvīgas nelielas sāpes aklās zarnas apvidū, slikta dūša, dažreiz aizcietējums.
Atkārtotas APENDICĪTS lēkmes parasti noris smagāk un biežāk rada komplikācijas. Dažreiz var būt arī sākotnēji hron. APENDICĪTS kam raksturīgas pastāvīgas sāpes aklās zarnas apvidū un dažādi gremošanas traucējumi (slikta dūša, aizcietējums).
Ārstēšana. Ja sākušās sāpes vēderā, nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Ja ir aizdomas uz APENDICĪTS, ļoti bīstami lietot caurejas līdzekļus, nepieciešamības gadījumā var izdarīt klizmu.
Nedrīkst likt termoforu uz vēdera un lietot pretsāpju līdzeļus, jo siltums paātrina iekaisuma procesa attīstību, bet pretsāpju līdzekļi traucē slimības noteikšanu. APENDICĪTS ārstē ķirurģiski (parasti pēc operācijas slimnieks ātri un pilnīgi izveseļojas).
Ja operāciju izdara novēloti (t.i., ne pirmajās 24 st.), var rasties dažādas bīstamas komplikācijas — vēderplēves iekaisums (peritonīts), iegurņa abscess, zarnu aizsprostojums. Tāpēc visiem APENDICĪTS slimniekiem jāatrodas ķirurga uzraudzībā.