Aug. 31., 2005 | 09:17 am
No:: misame
Atbildēt uz Tavu tiešo jautājumu "vai ir stilīgi" būs pagrūti, jo tad vispirms jāsaprot, ko gribam pateikt ar jēdzienu "stilīgi".
Tomēr, runājot par nacionālistiem. Nedaudz atkārtošu "zupcix" teikto, bet nu atkārtošana - zināšanu māte.
Kā jau jebkura ideoloģija, arī nacionālisms ir tīri normāla padarīšana. Kamēr tā ir nelielos daudzumos un sabiedrībai pieņemamā veidā. Taču tā izpausmes veidi ir (visbiežāk) smieklīgi.
Kaut vai šī pati blogu rakstīšana tīmeklī. Nu, rakstiet tak. Bet, goda vārds, nesaprotu, kāpēc vajag savu tekstu piesārņot ar epitetiem, kas visvairāk izklausās pēc bezjēdzīga savirknējuma no svešvārdu vārdnīcas.
Neiedziļinoties teksta būtībā, tas izklausās diezgan pajolīgs. Sākot lasīt rūpīgāk un filtrējot raksta autora leksiku un subjektivitāti, protams, var nonākt līdz idejām, kurām piekrīti vai par kurām gribētos strīdēties.
Otra īpatnība ir tā, ka nacionālisti bieži vien atgādina reliģiskus sektantus vai ko tamlīdzīgu, kas ieņēmuši galvā savu ideju un turpina to skaitīt kā mantru, vispār nemēģinot iedziļināties citā viedoklī. Tas rada sajūtu, ka šie ļauži vēlas vienīgi paši sev apliecināt sevi un pēc tam nomirt vientulībā. Abet ja jau sev ... tad kāpēc gan ne klusiņām pie sevis? Kāpēc vicināt tos kulakus tukšā gaisā?
Cilvēki, kuri ir fanātiski pārņemti ar savām idejām, rada vēlmi pasmieties par sevi. Superpārliecināti veģetārieši, nacionālisti, dabas aizsargi, fenšui piekritēji, finanšu piramīdu būvētāji ... visi viņi rada aizdomas, ka patiesībā nezina ko runā, ka patiesībā... ka patiesībā viņi vienkārši atšķiras no sabiedrības kopumā un tāpēc ir izstumjami un aizmirstami. Nacionālistiem it kā tā īpatnība, ka viņi tieši cenšas aizsargāt sabiedrību, no kuras viņus varētu izstumt. Tas īpatnēji, jā. (http://naivist.net/ltn/skavas.htm,
Lab, pietiks muldierēt. jāstrādā.
Tomēr, runājot par nacionālistiem. Nedaudz atkārtošu "zupcix" teikto, bet nu atkārtošana - zināšanu māte.
Kā jau jebkura ideoloģija, arī nacionālisms ir tīri normāla padarīšana. Kamēr tā ir nelielos daudzumos un sabiedrībai pieņemamā veidā. Taču tā izpausmes veidi ir (visbiežāk) smieklīgi.
Kaut vai šī pati blogu rakstīšana tīmeklī. Nu, rakstiet tak. Bet, goda vārds, nesaprotu, kāpēc vajag savu tekstu piesārņot ar epitetiem, kas visvairāk izklausās pēc bezjēdzīga savirknējuma no svešvārdu vārdnīcas.
Neiedziļinoties teksta būtībā, tas izklausās diezgan pajolīgs. Sākot lasīt rūpīgāk un filtrējot raksta autora leksiku un subjektivitāti, protams, var nonākt līdz idejām, kurām piekrīti vai par kurām gribētos strīdēties.
Otra īpatnība ir tā, ka nacionālisti bieži vien atgādina reliģiskus sektantus vai ko tamlīdzīgu, kas ieņēmuši galvā savu ideju un turpina to skaitīt kā mantru, vispār nemēģinot iedziļināties citā viedoklī. Tas rada sajūtu, ka šie ļauži vēlas vienīgi paši sev apliecināt sevi un pēc tam nomirt vientulībā. Abet ja jau sev ... tad kāpēc gan ne klusiņām pie sevis? Kāpēc vicināt tos kulakus tukšā gaisā?
Cilvēki, kuri ir fanātiski pārņemti ar savām idejām, rada vēlmi pasmieties par sevi. Superpārliecināti veģetārieši, nacionālisti, dabas aizsargi, fenšui piekritēji, finanšu piramīdu būvētāji ... visi viņi rada aizdomas, ka patiesībā nezina ko runā, ka patiesībā... ka patiesībā viņi vienkārši atšķiras no sabiedrības kopumā un tāpēc ir izstumjami un aizmirstami. Nacionālistiem it kā tā īpatnība, ka viņi tieši cenšas aizsargāt sabiedrību, no kuras viņus varētu izstumt. Tas īpatnēji, jā. (http://naivist.net/ltn/skavas.htm,
Lab, pietiks muldierēt. jāstrādā.