Sep. 9., 2008 | 08:19 pm
No:: pecuminjsh
Varbūt gads. Tā periodiski ik pa brīdim uznāk. Tā ir briesmīga sajūta, un es pilnīgi nepiekrītu tam cilvēkam, kas rakstīja tepat bez garumzīmēm.
Visbiežāk tā gadījās tādos brīžos, kad nekāda uztraukuma pat nav. Piemēram, lasot grāmatu, pierakstot kādu piezīmi un tā. Sāk trīcēt rokas, sirds sities ātrāk, un es saprotu, ka tūlīt būs klāt. Cenšos nedomāt, bet tāpat pienāk. Zāles nedzeru un pie ārsta neeju, bet vienkārši mierīgi cenšos tos mirkļus pavadīt un domāt smaidīgas domas. Un kaut kā nu tā.
Bet kaut kādā mērā mani noskaņoja pozitīvi, ka vēl kādam ir tādas sajūtas, lai cik briesmīgi tas nebūtu.
Visbiežāk tā gadījās tādos brīžos, kad nekāda uztraukuma pat nav. Piemēram, lasot grāmatu, pierakstot kādu piezīmi un tā. Sāk trīcēt rokas, sirds sities ātrāk, un es saprotu, ka tūlīt būs klāt. Cenšos nedomāt, bet tāpat pienāk. Zāles nedzeru un pie ārsta neeju, bet vienkārši mierīgi cenšos tos mirkļus pavadīt un domāt smaidīgas domas. Un kaut kā nu tā.
Bet kaut kādā mērā mani noskaņoja pozitīvi, ka vēl kādam ir tādas sajūtas, lai cik briesmīgi tas nebūtu.