Maijs. 9., 2008 | 10:21 pm
No:: zhagata
MUGURAS SMADZENES
Muguras smadzenes ir nozīmīga centrālās nervu sistēmas (CNS) daļa. Tās novietotas mugurkaula skriemeļu kanālā. Pie galvaskausa pamatnes muguras smadzenes pāriet galvas smadzenēs, kopā izveidojot centrālo nervu sistēmu.
Muguras smadzeņu uzbūve.
Muguras smadzenes sākas no galvaskausa pamatnes un beidzas jostas daļas 1. vai 2. skriemeļa līmenī. Pats mugurkaula kanāls stiepjas līdz pat krusta kaula apakšējai daļai. Tā kā organisma attīstības laikā mugurkauls aug ātrāk, tad muguras smadzeņu apakšējā robeža ir tikai līdz jostas skriemeļu līmenim.
Muguras smadzenēm ir auklas forma, to garums ir 40-45 cm, bet diametrs vidēji 1 cm. Muguras smadzeņu resnums visā to garumā nav vienāds. Augšdaļā ir tā saucamais kakla paresninājums, no kura atiet nervi uz augšējām ekstremitātēm. Savukārt, apakšdaļā ir jostas paresninājums, no kura atiet nervi uz apakšējām ekstremitātēm.
Muguras smadzeņu priekšējā un mugurējā virsmā ir izteiktas rievas, kas sadala smadzenes kreisajā un labajā pusē. Šīs puses ir simetriskas.
Gan kreiso, gan labo pusi savukārt iedala priekšējā un mugurējā daļā. Muguras smadzeņu sānos labajā un kreisajā pusē no nervu šķiedrām veidojas tā saucamās nervu saknītes. Katrā pusē izšķir priekšējo un mugurējo saknīti. Abām saknītēm savienojoties katrā pusē izveidojas muguras smadzeņu nervs.
Muguras smadzenes visā to garumā ir sadalītas segmentos. Pavisam ir 31 segments. Segments ir muguras smadzeņu noteikts apvidus, kam atbilst 1 nervu pāris.
Muguras smadzeņu segmenti un nervi iedalās sekojoši:
* 8 kakla segmenti un 8 kakla nervi,
* 12 krūšu segmenti un 12 krūšu nervi,
* 5 jostas segmenti un 5 jostas nervi,
* 5 krustu segmenti un 5 krustu nervi,
* 1 astes segments un 1 astes nervs.
Tātad cilvēkam arī ir 31 pāris muguras nervu.
Augšdaļā muguras smadzenes pāriet galvas smadzenēs. Savukārt, beidzoties muguras smadzenēm, to lejasdaļā smadzeņu nervi izveido kūlīti, kuru sauc par “zirga asti”.
Iekšējā uzbūve.
Muguras smadzeņu vidū atrodas centrālais kanāls, kurā ir smadzeņu šķidrums.
Apkārt kanālam atrodas smadzeņu pelēkā viela. Šķērsgriezumā pelēkā viela muguras smadzenēs atgādina latīņu burtu “H”. Pelēkā viela sastāv no nervu šūnu jeb neirocītu ķermeņiem.
Ārējo muguras smadzeņu daļu veido baltā viela. Tā sastāv no neirocītu izaugumiem jeb nervu šķiedrām. Baltā smadzeņu viela veido vadīšanas ceļus, kas savieno muguras smadzenes ar galvas smadzenēm.
Izšķir:
* augšupejošos vadīšanas ceļus;
* lejupejošos vadīšanas ceļus.
Pa augšupejošajiem ceļiem nervu impulsi no muguras smadzenēm aiziet uz galvas smadzenēm, bet pa lejupejošajiem – pretējā virzienā.
Muguras smadzenes līdzīgi kā galvas smadzenes no ārpuses apņem trīs apvalki. Izšķir:
* smadzeņu cieto apvalku, kas veidots no saistaudiem un satur daudz elastīgo šķiedru,
* plīvurapvalku, kas ir ļoti plāns un nesatur asinsvadus,
* mīksto smadzeņu apvalku, kas ir cieši saaudzis ar muguras smadzeņu virsmu un ir bagāts ar asinsvadiem..
Starp plīvurapvalku un mīksto apvalku cirkulē smadzeņu šķidrums. Smadzeņu šķidrums atrodas arī centrālajā kanālā un galvas smadzeņu dobumos. Smadzeņu šķidrums pasargā tās no triecieniem, nodrošina smadzenes ar barības vielām, kā arī palīdz izvadīt nervu šūnu izstrādātos vielmaiņas gala produktus. Dienas laikā cilvēkam veidojās aptuveni 800 ml smadzeņu šķidruma.
Veselam cilvēkam smadzeņu šķidrums ir viegli iedzeltens un caurspīdīgs. CNS slimību gadījumā parasti novēro izmaiņas arī smadzeņu šķidrumā. Lai precizētu diagnozi, ārsti punktē mugurkaula kanālu, iegūst smadzeņu šķidrumu, un izvērtē vai tajā ir kādas patoloģiskas izmaiņas.
Muguras smadzeņu funkcijas.
Muguras smadzenēm ir 2 galvenās funkcijas:
* reflektorā funkcija;
* vadīšanas funkcija.
Muguras smadzenes ir nozīmīga centrālās nervu sistēmas (CNS) daļa. Tās novietotas mugurkaula skriemeļu kanālā. Pie galvaskausa pamatnes muguras smadzenes pāriet galvas smadzenēs, kopā izveidojot centrālo nervu sistēmu.
Muguras smadzeņu uzbūve.
Muguras smadzenes sākas no galvaskausa pamatnes un beidzas jostas daļas 1. vai 2. skriemeļa līmenī. Pats mugurkaula kanāls stiepjas līdz pat krusta kaula apakšējai daļai. Tā kā organisma attīstības laikā mugurkauls aug ātrāk, tad muguras smadzeņu apakšējā robeža ir tikai līdz jostas skriemeļu līmenim.
Muguras smadzenēm ir auklas forma, to garums ir 40-45 cm, bet diametrs vidēji 1 cm. Muguras smadzeņu resnums visā to garumā nav vienāds. Augšdaļā ir tā saucamais kakla paresninājums, no kura atiet nervi uz augšējām ekstremitātēm. Savukārt, apakšdaļā ir jostas paresninājums, no kura atiet nervi uz apakšējām ekstremitātēm.
Muguras smadzeņu priekšējā un mugurējā virsmā ir izteiktas rievas, kas sadala smadzenes kreisajā un labajā pusē. Šīs puses ir simetriskas.
Gan kreiso, gan labo pusi savukārt iedala priekšējā un mugurējā daļā. Muguras smadzeņu sānos labajā un kreisajā pusē no nervu šķiedrām veidojas tā saucamās nervu saknītes. Katrā pusē izšķir priekšējo un mugurējo saknīti. Abām saknītēm savienojoties katrā pusē izveidojas muguras smadzeņu nervs.
Muguras smadzenes visā to garumā ir sadalītas segmentos. Pavisam ir 31 segments. Segments ir muguras smadzeņu noteikts apvidus, kam atbilst 1 nervu pāris.
Muguras smadzeņu segmenti un nervi iedalās sekojoši:
* 8 kakla segmenti un 8 kakla nervi,
* 12 krūšu segmenti un 12 krūšu nervi,
* 5 jostas segmenti un 5 jostas nervi,
* 5 krustu segmenti un 5 krustu nervi,
* 1 astes segments un 1 astes nervs.
Tātad cilvēkam arī ir 31 pāris muguras nervu.
Augšdaļā muguras smadzenes pāriet galvas smadzenēs. Savukārt, beidzoties muguras smadzenēm, to lejasdaļā smadzeņu nervi izveido kūlīti, kuru sauc par “zirga asti”.
Iekšējā uzbūve.
Muguras smadzeņu vidū atrodas centrālais kanāls, kurā ir smadzeņu šķidrums.
Apkārt kanālam atrodas smadzeņu pelēkā viela. Šķērsgriezumā pelēkā viela muguras smadzenēs atgādina latīņu burtu “H”. Pelēkā viela sastāv no nervu šūnu jeb neirocītu ķermeņiem.
Ārējo muguras smadzeņu daļu veido baltā viela. Tā sastāv no neirocītu izaugumiem jeb nervu šķiedrām. Baltā smadzeņu viela veido vadīšanas ceļus, kas savieno muguras smadzenes ar galvas smadzenēm.
Izšķir:
* augšupejošos vadīšanas ceļus;
* lejupejošos vadīšanas ceļus.
Pa augšupejošajiem ceļiem nervu impulsi no muguras smadzenēm aiziet uz galvas smadzenēm, bet pa lejupejošajiem – pretējā virzienā.
Muguras smadzenes līdzīgi kā galvas smadzenes no ārpuses apņem trīs apvalki. Izšķir:
* smadzeņu cieto apvalku, kas veidots no saistaudiem un satur daudz elastīgo šķiedru,
* plīvurapvalku, kas ir ļoti plāns un nesatur asinsvadus,
* mīksto smadzeņu apvalku, kas ir cieši saaudzis ar muguras smadzeņu virsmu un ir bagāts ar asinsvadiem..
Starp plīvurapvalku un mīksto apvalku cirkulē smadzeņu šķidrums. Smadzeņu šķidrums atrodas arī centrālajā kanālā un galvas smadzeņu dobumos. Smadzeņu šķidrums pasargā tās no triecieniem, nodrošina smadzenes ar barības vielām, kā arī palīdz izvadīt nervu šūnu izstrādātos vielmaiņas gala produktus. Dienas laikā cilvēkam veidojās aptuveni 800 ml smadzeņu šķidruma.
Veselam cilvēkam smadzeņu šķidrums ir viegli iedzeltens un caurspīdīgs. CNS slimību gadījumā parasti novēro izmaiņas arī smadzeņu šķidrumā. Lai precizētu diagnozi, ārsti punktē mugurkaula kanālu, iegūst smadzeņu šķidrumu, un izvērtē vai tajā ir kādas patoloģiskas izmaiņas.
Muguras smadzeņu funkcijas.
Muguras smadzenēm ir 2 galvenās funkcijas:
* reflektorā funkcija;
* vadīšanas funkcija.