shelly

Nov. 21., 2007 | 10:33 pm
No:: shelly

Uh, uzreiz parāva tādas versijas par 80 gadu vecumu. Piemēram, sēžu tāda sakaltusi vecenīte pie sava žoga, garāmlēni iet sirms unpy, un nicinoši saka : "re, re, nekāds balons, tepat vien sēdi". Man, goda vārds, liekas, ka ja mani aiz sašutuma tūlīt pat uz vietas neķertu trieka, es ķertu kūju un steberētu pie telefona zvanīt bērniem par savu pirmsnāves vēlēšanos.
Un es pavisam skaidri iztēlojos, ka viņi rādītu tādu pašu seju kā tu tagad - bet mīļo mammīt, kur tev prāts... Es klapētu ar kūju pa grīdu un beigās apraudātos.
Kas notiek tālāk, iztēloties nevaru.
(Bet man vienkārši ļoti patīk augstums. Vienmēr ir paticis, ja egles šūpojas kaut kur man zem kājām. Un 80 gados kalnā uzkāpt saviem spēkiem es laikam toč vairs nevarētu, atliktu vien cerēt uz kaut ko, kas paceltu...).

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: