raivis_purins

Mar. 3., 2007 | 11:37 am
No:: raivis_purins

Es atnācu pie meža pa vecu ceļu, nometos zemē un lūkojos, kur tas aizvijās. Vējš nošalc gar ausīm un aizsvilpj pa priekšu pa saknēm, caur lapām. Un es zinu, sarakstīšu pasaku, atstāšu to šeit un došos vējam pa pēdām, tad pats kļūšu par vēju un šalkšu starp koku lapām.


Vai patiesi?



Varbūt tā arī būtu labāk, ja ņemam, ka idiots ir kā ārsta slēdziens, nevis kā nievājošs lamuvārds! gerai?

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: