pajautā! -

Ok, man nekad nav bijis šnauceris, bet par tiem ir lasīts, ka esot baigi stūrgalvīgi, īpaši lielie. In general. Katrs suns jau ir individuāls gadījums, bet ir tomēr sugām kopīgas īpašības, jo normāls sugas suns ir izkopts speciālam mērķim un ar konkrētām īpašībām.

Pilnīgi piekrītu, ka, ja vēlies sargsuni, tad pilnīgi atmet domu, ka viņš nebūs nopietni jāmāca. Tādu kretīnu saimnieku dēļ, kuriem ir līdzīgi uzskati, pēc tam var lasīt presē stāstus, kā suņi saplosa bērnus utml. Suns, kuram ir asinīs sargāt, bez pienācīgas audzināšanas ir dzīvnieks sliktākajā nozīmē, kurš vadās tikai pēc instinktiem. Nemaz nerunājot par tām sugām, kuras pēc dabas ir ar tendenci dominēt, kas ir piemērotas vairāk pieredzējušiem saimniekiem.
Jebkuram atbildīgam suņu saimniekam ir nopietni jāizsver, kādam mērķim suni grib, jāizdomā, cik daudz laika tam varēs veltīt un tad atbilstoši jāizvēlas šķirne. Nevis pēc principa, awww, tas tāds smuks, gribu šito! un tad netiek galā, bļin.