panacea

Re: principi

Dec. 9., 2006 | 04:28 pm
No:: panacea

no vienas puses JĀ, no otras - no sākuma tas viss likās tik pozitīvi un jauki, ka es jau aizmirsu tās savas sākotnējās bailes un man likās - šitāds pīs of keik savu mūžu nav redzēts. ja vajadzētu - es vēl tagad caurām dienām varētu Mildronātu un fizioloģisko šķīdumu špricēt iekšā. un sakarā ar to ka es biju tik pozitīvi noskaņota, man nenormālīgs trieciens bija tad kad man pateica ka tā pirmā nomirusi. jo manām žurkām nevajadzēja mirt. es to biju izprasījusi un man bija apsolīts, ka nemirs. un tad vismaz tā es būtu varējusi remdēt sirdsapziņu, jo īstenībā jau viņām tur ļoti nekas nav, tādas pašas mundras un ar spožām actiņām ir.

nujā, bet vēža grupas žurkas gan tādas nav.

ai, es nezinu, es zinu tikai to, ka gribu strādāt in vitro ar mākslīgi uzaudzētām šūnu kultūrām, vai arī vēl sīkākā līmenī ar kaukādām bezpersoniskām molekulām un atomiem.

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: