principi
Dec. 9., 2006 | 03:28 pm
No:: po
It kā nē. Bet tas jau nav pašmērķis. Pamatideja ir nedarīt pāri tiem lopiem. Bet, ja, piemēram, uzkrīt uz galvas kaste ar sviestu, tad vienīgais, kas varētu traucēt to lietot, ir veselības jautājumi, pieradums vai aizspriedumi. Par veselību šajā kontekstā tik stipri nesatraucos, pieradums gan biku spēlē savu lomu, bet pieradumu der patraucēt, pabikstīt, lai nekļūtu par vecu stagnātu un aizspriedumus es esmu diezgan jau paravējis. Kkad agrāk es nekādā gadījumā nelietotu kaut ko šitādu, bet arī tad tā ideja bija pa lielai daļai balstīta nevis aizspriedumos, bet drīzāk fiškā, ka ir bīstami dot sev vilinājumu tipa kā - ja būtu iespēja, neizvēlēties pavadīt nakti konču veikalā vienam pašam, jo tad varētu rasties baigā mīla pret končām, kuras tad pēc tam vislaik vajadzētu. Tāpat ar kaut kādu tur dzeršanu - šķiet, ka pamazītēm kļūstu gatavs tam, ka kādreiz tur 50g izraušana man neliktu nodzerties līdz zemei. Tas pašmērķīgais galējību modelis ir bīstams, nebrīvs. Bet no šitādiem pašmērķiem cenšos atkratīties. Tāpēc arī sarīties kaut kādu sviestu, ja tas absolūti nekādā veidā neliek ciest nevienam citam (pat varbūt palīdz, jo man nenākas tērēt kādus citus pārtikas resursus, kurus kādam nāktos saražot), ir morāli OK.