Sep. 28., 2006 | 11:36 am
No:: po
Cilvēkiem tagad šeit Latvijā smadzenes samazgātas, visi kā slimi ņem kredītus, jo ir tā naivā ilūzija, ka tas ir tik forši, viegli, vienkārši, bet tad, kad uz 30 gadiem paņemto dzīvokli vajadzēs apmaksāt, bet gribēsies dzīvē kaut ko pamainīt, a no darba prom iet nevarēs un uz ārzemēm braukt un vells zina ko, tad būs lielā raudāšana. Ja jau mēs varētu prognozēt un ieprogrammēt nākotni, visu pasauli pakļaut savam diktātam, noteikt - tagad 20 gadus man būs baigais kaifs strādāt pastāvīgu darbu, nemainīt dzīvi, un visi apstākļi sakritīs man par labu un es visu varēšu atmaksāt - tad jau mēs katrs būtu pasaules valdnieks un varētu nevis ņemt kredītus, bet pirkt laimīgās loterejas biļetes, jo zinātu, kurā ir tā lielā loze.
Es, piemēram, varu iztēloties, ka man sagribētos doties dzīvot uz citu valsti vai kā citādi mainīt savu dzīvi. Diez vai es ilgus gadu desmitus spētu nodzīvot absolūti monotoni, lai tikai nosegtu savus muļķīgos parādus. Jā, protams, ja kāds pilnībā apzinās savu izvēli un saka - es būšu parādā 30 gadus un manas dzīves prioritāte būs šo parādu atdot, lai arī maniem bērniem nebūtu ko ēst un manas citas vēlmes tamdēļ tiktu liegtas - lūdzu! Tā ir tava izvēle! Tomēr daudziem šķiet, ka tā ir bezmaksas nauda vai kā tamlīdzīgi. Un bankas jau nav nekādi tur draudziņi. Izdomāsi neatdot parādu - vispirms visu dzīvokli iznesīs, pēc tam tevi pašu kaut kur mežā ar nokaitētu stieni nozvetēs, līdz sapratīsi, ka nekādas margrietiņas un taurenīši pa to bankas dzīvokli, kurā tu mitinies, nelustējas, un atliek vien visu pasauli pakārtot šim parādam.
Manuprāt, labāk dzīvot mazākā ārējā komfortā, toties ar pilnīgu dvēseles mieru un neatkarību.
Es, piemēram, varu iztēloties, ka man sagribētos doties dzīvot uz citu valsti vai kā citādi mainīt savu dzīvi. Diez vai es ilgus gadu desmitus spētu nodzīvot absolūti monotoni, lai tikai nosegtu savus muļķīgos parādus. Jā, protams, ja kāds pilnībā apzinās savu izvēli un saka - es būšu parādā 30 gadus un manas dzīves prioritāte būs šo parādu atdot, lai arī maniem bērniem nebūtu ko ēst un manas citas vēlmes tamdēļ tiktu liegtas - lūdzu! Tā ir tava izvēle! Tomēr daudziem šķiet, ka tā ir bezmaksas nauda vai kā tamlīdzīgi. Un bankas jau nav nekādi tur draudziņi. Izdomāsi neatdot parādu - vispirms visu dzīvokli iznesīs, pēc tam tevi pašu kaut kur mežā ar nokaitētu stieni nozvetēs, līdz sapratīsi, ka nekādas margrietiņas un taurenīši pa to bankas dzīvokli, kurā tu mitinies, nelustējas, un atliek vien visu pasauli pakārtot šim parādam.
Manuprāt, labāk dzīvot mazākā ārējā komfortā, toties ar pilnīgu dvēseles mieru un neatkarību.