Maijs. 15., 2020 | 02:24 am
No:: hmmm
no 25-30 gadu vecumam darbojos mārketinga jomā, tad nāca 2009.g. krīze un pēc aģentūras slēgšanas dzīve piespieda pārprofilēties. nonācu veselības apŗupes jomā, tirgojot medicīnas preces, jo citu darba piedāvājumu tobrīd nebija (atgādinu, ka bija krīze kaut kādā mērā līdzīgi kā tagad, kad bija augsts bezdarbs un cilvēkus vairāk atlaida nekā ņēma darbā). veselības nozarē nomainīju darbu, jo pirmajā vietā bija globālās darbinieku samazināšanas, kas skāra arī mani. pēc 3 gadiem veselības aprūpē pārgāju uz tehnoloģiju/IT uzņēmumu, pateicoties mārketinga pieredzei un uzaicinājumam nomainīt nozares. IT nozarē esmu nomainījis 3 darbus, jo vai nu atlaida (kopā ar visu pārējo vadības komandu), vai pats aizgāju dēļ salīdzinoši toksiskas iekšējās vides. īsākais uzņēmumā pavadītais laiks - 1 nedēļa, kad pats uzteicu darbu pārbaudes laikā, jo uzņēmums bija mazs (tomēr strauji augošs) un tiešais boss tajā toksisks narciss. jutos gana nobriedis un sevi cienošs, lai nepazemotu sevi ar vergošanu ilgtermiņā kādam ar deformētu pasaules uztveri. tagad man ir nedaudz zem 40 gadiem un šobrīd esmu uzņēmumā, kur man vienkārši ir interesanti, lai arī varbūtnemaksā tik daudz, cik gribētos. bet nu es pieņemu, ka tāda ir cena par manu lēkāšanu pa darbiem. pieteicos konkursā pēc cv.lv atrasta sludinājuma un izgāju visas kārtas. kā jau LV ierasts, procesā izrādījās, ka priekšā jau strādā vairāk paziņas un tas, protams, palīdzēja. bet citādi + un - kā vairumā kantoru, tik bez acīmredzami toksiskiem elementiem ikdienā.
nekad neesmu turējies pie kāda darba tikai tāpēc, ka būtu bail to zaudēt. paralēli pamatdarbam gan tagad darbojos arī pētniecībā, jo arī tur ir interesanti un var saņemt papildus ienākumus no projektiem (sanāk darīt vakaros vai brīvdienās vai pusdienu pārtraukumos), kas kompensē to starpību, ko nevaru nopelnīt pamatdarbā.
kad dari to, kas patiešām patīk, nevis atsēdi stundas, viss notiek pats par sevi un arī nauda atnāk. piekrītu tiem, kas saka, ka jālaujas plūsmai. ne gluži tā, ka sēžot un gaidot, ka pilnīgi viss pats nokritīs no gaisa, bet nu vismaz minimāli cv.lv ik pa laikam jāiemet aci un savu CV jāieliek, Linkedin profilu jāuaktualizē, un jācenšas nepalaist garām iespējas. pie manis tās iespējas ir atnākušas pa dažādiem ceļiem - gan pašam meklējot, gan paziņām mani uzrunājot un lūdzot ar kaut ko palīdzēt (gan mārketinga, gan izglītības, gan IT ziņā), gan vienkārši sakritības pēc nejauši ieraugot kādu ziņu un atsaucoties uz to.
domāju, ka ap 30 gadiem jau ir vecums, kad saproti, kas vienkārši labāk padodas un ko tiešām patīk darīt - rakstīt, runāt, "kārtot lietas", strādāt rokām vai tomēr ar smadzenēm, vadīt projektus vai cilvēkus, risināt problēmas vai attīstīt kaut ko jaunu, strādāt rutīnā vai atklāt ko jaunu. tad nu godīgi sev jāaatbild un šajā virzienā jācenšas meklēt iespējas palīdzēt citiem (gan uzņēmumiem, gan arī varbūt privātā kārtā darbīgiem cilvēkiem) risināt viņu problēmas un gan jau rezultātā kaut kur nonāksi. galvenais, nebaidīties no īslaicīgas izkāpšanas ārpus komforta zonas, ja kaut kur kaut kas nesanāk, un kustēties tālāk (tb uzteikt neciešamu darbu tikko ir iespēja to nomainīt uz sirdij tuvāku), kamēr atrodas kaut kas, ko škietami varētu pamēģināt kā pamata nodarbi ilgākā laikā.
nekad neesmu turējies pie kāda darba tikai tāpēc, ka būtu bail to zaudēt. paralēli pamatdarbam gan tagad darbojos arī pētniecībā, jo arī tur ir interesanti un var saņemt papildus ienākumus no projektiem (sanāk darīt vakaros vai brīvdienās vai pusdienu pārtraukumos), kas kompensē to starpību, ko nevaru nopelnīt pamatdarbā.
kad dari to, kas patiešām patīk, nevis atsēdi stundas, viss notiek pats par sevi un arī nauda atnāk. piekrītu tiem, kas saka, ka jālaujas plūsmai. ne gluži tā, ka sēžot un gaidot, ka pilnīgi viss pats nokritīs no gaisa, bet nu vismaz minimāli cv.lv ik pa laikam jāiemet aci un savu CV jāieliek, Linkedin profilu jāuaktualizē, un jācenšas nepalaist garām iespējas. pie manis tās iespējas ir atnākušas pa dažādiem ceļiem - gan pašam meklējot, gan paziņām mani uzrunājot un lūdzot ar kaut ko palīdzēt (gan mārketinga, gan izglītības, gan IT ziņā), gan vienkārši sakritības pēc nejauši ieraugot kādu ziņu un atsaucoties uz to.
domāju, ka ap 30 gadiem jau ir vecums, kad saproti, kas vienkārši labāk padodas un ko tiešām patīk darīt - rakstīt, runāt, "kārtot lietas", strādāt rokām vai tomēr ar smadzenēm, vadīt projektus vai cilvēkus, risināt problēmas vai attīstīt kaut ko jaunu, strādāt rutīnā vai atklāt ko jaunu. tad nu godīgi sev jāaatbild un šajā virzienā jācenšas meklēt iespējas palīdzēt citiem (gan uzņēmumiem, gan arī varbūt privātā kārtā darbīgiem cilvēkiem) risināt viņu problēmas un gan jau rezultātā kaut kur nonāksi. galvenais, nebaidīties no īslaicīgas izkāpšanas ārpus komforta zonas, ja kaut kur kaut kas nesanāk, un kustēties tālāk (tb uzteikt neciešamu darbu tikko ir iespēja to nomainīt uz sirdij tuvāku), kamēr atrodas kaut kas, ko škietami varētu pamēģināt kā pamata nodarbi ilgākā laikā.