maigs

Maijs. 10., 2020 | 11:28 am
No:: maigs

Pabeidzu studijas un sāku strādāt savā jomā. nejūtos 100% labi savā pirmajā darbā nevis darba specifikas dēļ, bet specifisku cilvēku dēļ. Nu nebija tur kaut kas līdz galam un bieži gāju uz darbu ar stresa sajūtu vēderā.
Lai arī bieži draugus mēģināju pārliecināt, ka viss ok, pirmais darbs, jāpielāgojas, arvien vairāk draugi sāka teikt, ka nu nav priekš manis, ka es esmu pārāk gudra. Es savukārt galvā vislaik riņķa danci laidu - nu kā nu ne, ja jau es būtu pārāk laba priekš šī darba, tad jau man viņam vajadzētu padoties spīdoši (negāja slikti, bet ne tik labi cik pārējie no manis sagaidīja un ne tik labi, kā pašai gribētos).
Atvaļinājuma laikā ar draugiem biju atkal iegruzījusies un draugs atsūtija vakanci na haļavu ar manu profesiju valsts iestādē. noreaģēju un izrādās izturēju palielu konkursu un dabūju darbu. kopš tā laika ir sajūta, ka esmu īstajā vietā un īstajā laikā un strādāju ar daudz kompetentākiem/inteliģentākiem kolēģiem, stresa sajūtas un mani galvas riņķa danči pagaisuši.
Pēc pailga reflektēšanas perioda esmu nonākusi pie secinājumiem, ka viens no stresa faktoriem, kas man tieši ietekmē pašsajūtu (bērnības trauma, yes), ja cilvēki mani gruzī par naudu. Ka es, kā darbinieks, neienesu pietiekami daudz naudas uzņēmumā, vai arī otrādi, pārāk daudz tērēju naudas. Manī tas raisa graujošu vainas sajūtu un rada ilgstoši diskomforta sajūtu.
Arī pašreizēja darba specifika tendēta uz labuma vairošanu daudz lielākam sociālajam lokam un tendēta drīzāk uz apzinīgu naudas sadali dažādām jomām.

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: