beatrixe

Jun. 27., 2019 | 11:07 am
No:: beatrixe

Pēcvārds.

Še lugā tēlotie notikumi ir vēsturiski un kā tādi dokumentariski pierādāmi ar tiesu aktīm, Vidzemes hoftiesas arķivā. Traģiskā nāvē mirusi jaunava saucas Maija Greif; viņas nāves diena ir 6. augustā 1620. gadā. Daži šī notikuma atstāstītāji jaunavu nepareizi nosaukuši par Rozi, tā laikam ieviesies vārds „Turaidas Roze", bet varētu ari Maiju saukt par Turaidas rozi, kā Turaidas slavu un godu. Lugā lūkoju visos pamata vilcienos un pat sīkumos pieturēties pie vēsturiski dotiem faktiem, raksturiem un apstākļiem, tikai reti no tiem atkāpdamies. Mans draugs Antons piesūtīja man norakstu no raksta „Turaidas jaunava Maija" kādā žurnālā; pie šinī rakstā dotā es pieturējos, un tā kā artiķelis ir, cik man zināms, plašākais par šo jautājumu, tad pasniedzu to še lasītājam, lai tos orientētu par visa vēsturiskā notikuma sīkumiem.
Līdz šā gadu simteņa vidum Vidzemes Šveice bij maz ievērota un iekopta. Tāpat ari Gutmaņa ala nebija nekādā lielā slavā. Zināja un ievēroja par alu tikai to, ka agrāk tanī vecie pagānu iedzīvotāji kalpojuši saviem dieviem. Ari tad vēl, t.i. 19. gadu simteņa sākumā, ala esot viena no ievērojamākām vietām, kurā latvieši vēl joprojām slepeni ziedojot saviem dieviem.
Tikai nejaušs gadījums cēla alai tagadējo lielslavu. Kad ap šā gadusimteņa vidu pārbūvēja Rīgas pili, tad tās apakšzemes velvēs atrada bruģī un gružos vecus papīrus. Notīrīja satrunējušo kārtu un uzgāja vecās Vidzemes hoftiesas arķiva aktis. Starp tām atrada daudz raganu prāvu no zviedru laikiem un bez tam ari akti. par kādu slepkavību Turaidas alā. Četrdesmitos gados Vidzemes hoftiesas asesors Magnuss fon Volffeldts izdeva trīs sējumus biezu grāmatu par Baltijas soda lietām un tad viņš šajā krājumā ievietoja dažas raganu prāvas līdz ar akti par Gutmaņa alas slepkavību. Tā nāca gaismā notikums, kas vairāk kā 200 gadus bija pilnīgi aizmirsts.
Aktis sākās ar Turaidas pils pārvaldnieka sievas vēstuli zemes tiesnesim, kurš tobrīd turējis tiesu N(urmižos). Volffeldts šo vēstuli uzrakstījis pilnīgi, līdz ar vēstulē minētām sāņu lietām. Caur to viss notikums tuvāki apgaismots. Minētā kundze raksta: „Mans vīrs, ķēniņa pilspārvaldnieks Turaidas pilī, guļ jau kopš dažām nedējām uz gultas, jo medībās pārlauzis kāju; tā tad vioš pats nespēj rakstīt un vecais pils skrīveris Greifs ir loti izmisis, jo sevišķi viņu tā lieta aizņem, kas man nu gribot negribot jāceļ Jums priekšā un Jūs jālūdz, tūliņ šurp uz Turaidu atnākt. Tādēļ sūtu Jums savus vāģus. Kad še zemē vēl karoja, taisni tanī laikā, kad zviedru karapulki ieņēma Turaidas pili tagad ir 20 gadi vecais Greifs, kurš jau polu laikos bij ilgus gadus dzīvojis Turaidā, pils apkārtnē nokautu vīru un sievu starpā bija atradis kādu nedēļas vecu, vēl dzīvu, pusbadā nomirušu bērnu. To viņš bij pieņēmis bērna vietā. Bērna vecākus Greifs ne pazina, nedz zināja, kādā ticībā bērns kristīts. Tādēļ ka viņš pats ir dedzīgs luterānis, viņš lika L(ēdurgas) mācītājam jo še baznīca bij nodedzināta un ir uzbūvēta tikai pagājušā gadā nokristīt bērnu luterticībā un tāpēc, ka tas notika ziedu mēnesī, deva viņai vārdu Maija. Greifs bērnu audzējis kā savu, vēlāk pienācīgi skolojis un mācītājam licis uzaudzināt kristīgā ticībā. Jaunava bija Greifa sievai īsti pa rokai.Tādēļ ka Maija bij ļoti skaista (garstattlich), viņai radās daudz precinieku; bet viņa tos visus atraidījusi, sev izvēlēdamās neilgi atpakaļ jauno Siguldas dārznieku Heilu, izglītotu jaunu ārzemnieku. Jaunieši ļoti mīlējušies un uz Miķēļiem pie manis būtu viņu kāzas. Brūtgāns ir ļoti apzinīgs cilvēks un iziet no dienesta tikai uz īsu brīdi. Tādēļ abi bij izvēlējušies satikties pusceļā starp Turaidu un Siguldu lielā smilšalā, kura atrodas ielejā zem Krimuldas. Še viņi pa vasaru ik vakarus satikušies uz kādu brīdi. Lai brūti pārsteigtu, brūtgāns bij pa kreiso roku pār lielo alu izcirtis mazāku un to koši puķēm izgreznojis. Šorīt Maija bij dabūjusi no sava mīļākā ziņu, ka viņš vēloties ar jaunavu tūliņ pēc pusdienas mazajā alā satikties, jo viņam esot vakarā pie laika jāir mājās. Tātad Maija līdz ar Greifa paša meitiņu, 8 gadus veco Lienīti (Lentie) tūliņ pēc pusdienas taisījās uz alu.

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: