|
|
|
Maijs 28., 2025
12:14
Man piektdien pēdējā darba diena šajā iestādē.
Un vienīgais, pa par ko man patiesi žēl, ka nesatikšu savus foršos studentus.
Un tās dažas kolēģes.
Pirms mēneša iestādes direktors teica, bet Ilze, ko tu darīsi bez šī darba?
Es beidzot sākšu rūpēties par sevi! Nevis vakarus un brīvdienas pavadīšu darbā.
Parakstīju vienošanos, ka neko neizpaužu, bet vai tad tas kādreiz ir mani traucējis?
|
Aprīlis 29., 2025
11:58
Pierakstu, lai vienmēr atcerētos, ja man uznāk nekontrolējama līdzjūtība
Pēc sarunas ar tēvu
"piezvani mammai, pasūdzies"
un viņš ļoti labi zin, ka mamma man nekad nav bijusi
|
Aprīlis 28., 2025
17:27
vakar ar bērnu biju uz pēdējiem GRIEĶIEM
pirms izrādes runājām, ka būs daudz nopietnāk, kā GRIMMI
pēc izrādes viņš teica, lai nekad vairs tā viņu nemānu, bija daudz skarbāk, viņš sen tā neesot smējies un šoreiz izrāde salauza viņa piekto dimensiju (viņš ir tik daudz citās dimensijās, ka es pat nemēģināšu viņu vilkt atpakaļ pie zemes)
viņš ļoti gribot satikt komponistu un pajautāt - kur var dabūt iedvesmu un kur paklausīties vēlreiz muzikālās tēmas no izrādes, JO ESOT TIK LABA MŪZIKA!!!
un režisoram arī esot jautājumi, tikai tie vēl jānoformulē
man jautājumu nav, es šodien (ne izrādes iespaidā) piedzīvoju Titānu cīņas, sapulcē uzvedos kā Narciss un pēc tam nolīdu pagrīdē lai novērotu Olimpu cīņas un padotu vietā jaunas galda tenisa bumbiņas cīnītājiem
tagad jāatgriežas no sabrukušā Olimpa uz tikpat sabrukušās Zemes un jāiet mājās
|
Aprīlis 22., 2025
20:00
Kolēģe pajautāja, vai es naktīs guļu.
Nē, nesanāk.
|
19:37
Ļoti atvainojos
Man nesanāk lasīt
Man sanāk tikai salasīt tās divas priecīgās atmiņas no manas bērnības
Viena tā, kurā es priecājos lēkājot gultā, šī atmiņa bija ilūzija
Otra tā, kurā tētis atnācis no armijas un mani apskauj
Arī tā ir bērnības uzburtā ilūzija
Realitāte ir tāda, ka viņš mani ienīst. Par to, ka viņš dzīvo.
|
Marts 31., 2025
17:17
No patiešām labajām ziņām, Arno vakar bija ar mani kopā uz teātri un viņam patika. Viss viņam patika. Ja komponists šo ierakstu lasa, tad nododu ziņu no Arno, ka viņš bija tas, kuram nogura rokas no plaudēšanas pašā finālā, jo bija dikti labi.
Man arī patika.
Es līdz dziļumiem saelpojos teātra gaisu, un ar katru elpu izelpu saprotu, kas ir tas, kas man pietrūkst. Man pietrūkst es, tā es, kāda es biju pirms
un šo es vispār gribēju noklusēt.
|
09:47
Vienam vemšana un caureja no ķīmijterapijas, otram no kāda skolā noķerta vīrusa. Viss jau ok., ja nebūtu jāmaina poda uzlika, jo vienam vajag poda paaugstinājumu, otram tas paaugstinājums besī.
Un es turpinu sēdēt un skrūvēt to podu nost un atpakaļ. Nost un atpakaļ. Nost un ātri atpakaļ. Un tad man pašai uznāk vēmiens. No tā, cik paredzama ir mana dzīve. Mana dzīve paies atejā, otrs jau tūlīt būs vesels, tur viss labi, bet tas pirmais, tur nekad nekas nemainīsies, viņš turpinās vemt, viņam būs slikti no ķīmijas, no vēža, no dzīves, no manis, no visa. Un tad būs viena laba diena un tad atpakaļ atkal viss. Un man ir slikti. Bet es turpināšu skrūvēt to podu, augšā un zemē, skrūvēt un skrūvēt. Lai vai cik slikti man no tā nokakātā poda, lai vai kā smird tās čuras. Man jābūt stiprai, man jābūt, jo šī mazā sistēma bez manis sabruks.
|
Februāris 10., 2025
22:21
Noskuvu tēvam matus.
Tas ne tuvu nav emocionāli satuvinoši, kā filmās.
Tas ir ļauni, tas iztukšo mani. Es zinu, ka viņam galvu sasildīs mana cepure, jo tā ir mīksta un silta, ar mīkstu iekšpusi, nekodīs galvas ādu viņam. Un sasildīs, kad viņš rīt būs ķīmijterapijā. Un tad viņš atbrauks mājās, tad mēs tiksim galā ar sliktu dūšu, caureju, vemšanu un viņš jokos un es arī, jo citādi nevar.
Mana pasaule bez jokiem sabruks pavisam.
|
Janvāris 17., 2025
22:06
vajadzētu pierakstīt, bet grūti.
tētis no vakardienas ir Rīgā, slimnīcā. ķīmiju viņam nedarīs, jo viņš neizturēs. tas izslēdz operāciju. tas nozīmē, ka būs mājas aprūpē, kad viņu pēc visām pārbaudēm no slimnīcas izrakstīs. un viss. guli un gaidi, kad nāks tā stunda. vai arī ne, varbūt tomēr varēs operēt, bez ķīmijas. viss atkarīgs no metastāzēm, ir vai nav.
no rīta viņa balss telefonā izklausās enerģiska, vakarā smaga un sēcoša.
vedīšu rīt viņam pulksteni un kalendāru un kriminālromānu. un bārdas dzenamo mašīnu. gribot būt smuks. 6A nodaļa jau pati par sevi izskatās depresīva, toties personāls, kuru vakar sastapu, bija atbalstošs un saprotošs. un ārste godīga. bez cikicaki, tieši un konkrēti. novērtēju.
apsolīju sev neraudāt un neļaut emocijām ņemt virsvaru, pagaidām izdodas.
daudz runāju ar tēta māsu. un tas ir labi.
|
Novembris 19., 2024
14:31
ļaušu studentiem nākt biblotēkā tikai tad, kad viņi iemācīsies lamāties latviski.
|
Novembris 8., 2024
09:58
nupat aizsūtīju savus studentus pēc galda tenisa bumbiņām. ar skaidro naudu. jo, kāpēc gan ne?
vakar, ap astoņiem, pilnīgi nogursi sēžu uz balkona ar savu cigareti. komentārs no ielas - eu, klau, džeki, tagad nestrīdamies, skolotāja dzird!!! es kaut ko daru pilnīgi nepareizi un varbūt kaut ko arī pareizi, to gan es zināšu tikai tad, kad viņi pabeigs koledžu un sāks strādāt.
|
Novembris 1., 2024
08:42
1. novembris.
Beidzot uzvilku kleitu un rudens zābakus, apnikušas jau tās bikses un kedas.
|
Septembris 12., 2024
17:59
Esmu ļoti nogurusi no krievu valodas ikdienā.
|
Maijs 21., 2024
17:19
Bija 10kilogramīgs velna lops, tagad ir palicis skelets ar kažoku.
Es zinu, mans humors ir ļauns un melns. Man rūp tas kaķis, es zinu, ka viņam būs eitanāzija, tā būs labi un pareizi, bet viņš tagad guļ man klēpī un tik ļoti murrā, ka man žēl par visas pasaules nelaimēm un es varētu raudāt līdz rītam.
|
Maijs 10., 2024
21:28
Vai es biju uz izrādi šovakar?
Jā.
Vai man patika?
Ļoti.
Es sen nebiju sajutusi tirpas, zosādu un smieklus vienlaikus.
Un jaunais aktieris mani pārliecināja.
|
Jūlijs 16., 2022
14:56
lai viss nebūtu tik drūmi no manis, tad šodien esmu darbā arī smējusies un priecājusies. vienreiz ar policijas priekšnieku, vienreiz ar ķirurgu, vienreiz apsmējos, kad apmeklētāja ejot pa durvīm ārā vīram teica "cik labi, ka mani nesarāja par kavēšanu!". darbs man tiešām foršs. par skumjo šodien nē.
|
Maijs 27., 2022
16:03
Es ienīstu maiju. Man riebjas maijs. Ar katru gadu arvien vairāk. Es neesmu pavasara cilvēks. Rudens ir mans gadalaiks.
|
Marts 23., 2022
11:35
par troļļiem.
pēc ik rīta aktuālo ziņu izlasīšanas, celšanās un velšanās samīļoju un pavadīju bērnu uz skolu, samīļoju un pabaroju kaķi. nokārtoju kārtojamo pilsētas centrā. braucu uz darbu, autobusā. un tur tāds satraucošs skats, sieviete pusguļus (ap 60), padusē kruķis, nevar īsti saprast, tur ir slikti no veselības stāvokļa vai slikti no patērētā iepriekšējā naktī. man nelāga pieredze ar insultiem, tāpēc metu savu ierasto nedrošību pie malas un eju jautāt, vai viss labi. jā, viss labi, neesot nakti gulējusi, tad nu iesnaudusies autobusā. man atvieglojums, no viņas pateicība, ka man rūp.
un tad no viņas izplūst teksts - ukraiņu bēgļi nelieši, ukraiņu bēgļi piekāvuši viņas attālo radinieku liepājnieku, kurš nu tagad reanimācijā, trīs esot metušies virsū viņam un situši par ne par ko, par to, ka esot latvietis. atļāvos iebilst, ka bēgļi no Ukrainas ir bērni un sievietes. un to, ka vīrieši attiecīgajā vecumposmā no Ukrainas vienkārši izbraukt nevar, viņi aizstāv savu valsti, savu ģimeni, savu zemi. pabļaustījās vēl, atbalstu nesaņēma. dabūja manu skarbāko un ļaunāko acu skatu un pārējo pasažieru aizgriešanos. viņa izlikās aizmiegam. gulošs trollis ir mierīgs trollis, lai tik guļ un nebļaustās.
bet man pārdomas. ko darīt tādā situācijā? klusēšana bija šoreiz iedarbīgāka, bet ko man būtu jādara, ja viņa ar to kruķi man būtu metusies virsū? jo daudz jau netrūka. tādā Liepājā dzīvoju.
|
Oktobris 7., 2021
21:33
citstarpā, par profesiju, izglītību un tādām lietām.
manas tuvas radinieces darba vietā apkopējai ir lielāka alga un sociālās garantijas kā man manā ar visu manu augstāko un divām profesionālajām. pašvaldības iestāde.
un zin ko, es ar lielāko prieku to apkopēju aizvietošu (antivaksere brīvprātīgā pārdomu atvaļinājumā), ja būs iespēja, tad arī ar turpināšu.
|
18:08
pa ceļam pēc mana pirmklasnieka uz skolu satiku citu pirmklasnieku no Arno skolas.
šis tāds viss priecīgs: čaaau! es eju mājās!!!
es tāda visa: nu jauki.
šis: jā! man mamma atļaus iet vienam katru dienu, ja es aiziešu pareizi.
es: lai tev veicas!
šis: priecīgs aizskrien (cerams, ka māju virzienā)
tai pat laikā man liekas, ka es savu pirmklasnieku līdz pat pamatskolas beigām katru dienu pavadīšu un sagaidīšu :D ne jau tāpēc, ka nevarētu palaist viņu vienu vai nevarētu viņam uzticēties, tik tāpēc, ka viņš joprojām dzīvo kaut kādā multeņu pasaulē.
šodien atzinās, ka savu pusdienu kastītes saturu dala ar Gabrielu, tāpēc vienmēr ir izsalcis pēc skolas. nu jauki jau no vienas puses, bērns prot dalīties, nav skops. no otras puses - ne es, ne viņš neko nezina par Gabrielas diētām un apstākļiem. situāciju izrunājām. ko darīt tālāk - es nezinu. jāpadomā. varbūt jādod līdzi vairāk ēdiena, lai pietiek abiem (variants nolikts pie nederīgajiem). jāvēro situācijas attīstība ilgtermiņā, ja Gabriela turpinās būt izsalkusi un apēst pusi no Arno pusdienām, tad jāsāk ar klases audzinātāju un sarunu.
|
|
|