|
|
|
Novembris 19., 2024
14:31
ļaušu studentiem nākt biblotēkā tikai tad, kad viņi iemācīsies lamāties latviski.
|
Novembris 8., 2024
09:58
nupat aizsūtīju savus studentus pēc galda tenisa bumbiņām. ar skaidro naudu. jo, kāpēc gan ne?
vakar, ap astoņiem, pilnīgi nogursi sēžu uz balkona ar savu cigareti. komentārs no ielas - eu, klau, džeki, tagad nestrīdamies, skolotāja dzird!!! es kaut ko daru pilnīgi nepareizi un varbūt kaut ko arī pareizi, to gan es zināšu tikai tad, kad viņi pabeigs koledžu un sāks strādāt.
|
Novembris 1., 2024
08:42
1. novembris.
Beidzot uzvilku kleitu un rudens zābakus, apnikušas jau tās bikses un kedas.
|
Septembris 12., 2024
17:59
Esmu ļoti nogurusi no krievu valodas ikdienā.
|
Maijs 21., 2024
17:19
Bija 10kilogramīgs velna lops, tagad ir palicis skelets ar kažoku.
Es zinu, mans humors ir ļauns un melns. Man rūp tas kaķis, es zinu, ka viņam būs eitanāzija, tā būs labi un pareizi, bet viņš tagad guļ man klēpī un tik ļoti murrā, ka man žēl par visas pasaules nelaimēm un es varētu raudāt līdz rītam.
|
Maijs 10., 2024
21:28
Vai es biju uz izrādi šovakar?
Jā.
Vai man patika?
Ļoti.
Es sen nebiju sajutusi tirpas, zosādu un smieklus vienlaikus.
Un jaunais aktieris mani pārliecināja.
|
Jūlijs 16., 2022
14:56
lai viss nebūtu tik drūmi no manis, tad šodien esmu darbā arī smējusies un priecājusies. vienreiz ar policijas priekšnieku, vienreiz ar ķirurgu, vienreiz apsmējos, kad apmeklētāja ejot pa durvīm ārā vīram teica "cik labi, ka mani nesarāja par kavēšanu!". darbs man tiešām foršs. par skumjo šodien nē.
|
Maijs 27., 2022
16:03
Es ienīstu maiju. Man riebjas maijs. Ar katru gadu arvien vairāk. Es neesmu pavasara cilvēks. Rudens ir mans gadalaiks.
|
Marts 23., 2022
11:35
par troļļiem.
pēc ik rīta aktuālo ziņu izlasīšanas, celšanās un velšanās samīļoju un pavadīju bērnu uz skolu, samīļoju un pabaroju kaķi. nokārtoju kārtojamo pilsētas centrā. braucu uz darbu, autobusā. un tur tāds satraucošs skats, sieviete pusguļus (ap 60), padusē kruķis, nevar īsti saprast, tur ir slikti no veselības stāvokļa vai slikti no patērētā iepriekšējā naktī. man nelāga pieredze ar insultiem, tāpēc metu savu ierasto nedrošību pie malas un eju jautāt, vai viss labi. jā, viss labi, neesot nakti gulējusi, tad nu iesnaudusies autobusā. man atvieglojums, no viņas pateicība, ka man rūp.
un tad no viņas izplūst teksts - ukraiņu bēgļi nelieši, ukraiņu bēgļi piekāvuši viņas attālo radinieku liepājnieku, kurš nu tagad reanimācijā, trīs esot metušies virsū viņam un situši par ne par ko, par to, ka esot latvietis. atļāvos iebilst, ka bēgļi no Ukrainas ir bērni un sievietes. un to, ka vīrieši attiecīgajā vecumposmā no Ukrainas vienkārši izbraukt nevar, viņi aizstāv savu valsti, savu ģimeni, savu zemi. pabļaustījās vēl, atbalstu nesaņēma. dabūja manu skarbāko un ļaunāko acu skatu un pārējo pasažieru aizgriešanos. viņa izlikās aizmiegam. gulošs trollis ir mierīgs trollis, lai tik guļ un nebļaustās.
bet man pārdomas. ko darīt tādā situācijā? klusēšana bija šoreiz iedarbīgāka, bet ko man būtu jādara, ja viņa ar to kruķi man būtu metusies virsū? jo daudz jau netrūka. tādā Liepājā dzīvoju.
|
Oktobris 7., 2021
21:33
citstarpā, par profesiju, izglītību un tādām lietām.
manas tuvas radinieces darba vietā apkopējai ir lielāka alga un sociālās garantijas kā man manā ar visu manu augstāko un divām profesionālajām. pašvaldības iestāde.
un zin ko, es ar lielāko prieku to apkopēju aizvietošu (antivaksere brīvprātīgā pārdomu atvaļinājumā), ja būs iespēja, tad arī ar turpināšu.
|
18:08
pa ceļam pēc mana pirmklasnieka uz skolu satiku citu pirmklasnieku no Arno skolas.
šis tāds viss priecīgs: čaaau! es eju mājās!!!
es tāda visa: nu jauki.
šis: jā! man mamma atļaus iet vienam katru dienu, ja es aiziešu pareizi.
es: lai tev veicas!
šis: priecīgs aizskrien (cerams, ka māju virzienā)
tai pat laikā man liekas, ka es savu pirmklasnieku līdz pat pamatskolas beigām katru dienu pavadīšu un sagaidīšu :D ne jau tāpēc, ka nevarētu palaist viņu vienu vai nevarētu viņam uzticēties, tik tāpēc, ka viņš joprojām dzīvo kaut kādā multeņu pasaulē.
šodien atzinās, ka savu pusdienu kastītes saturu dala ar Gabrielu, tāpēc vienmēr ir izsalcis pēc skolas. nu jauki jau no vienas puses, bērns prot dalīties, nav skops. no otras puses - ne es, ne viņš neko nezina par Gabrielas diētām un apstākļiem. situāciju izrunājām. ko darīt tālāk - es nezinu. jāpadomā. varbūt jādod līdzi vairāk ēdiena, lai pietiek abiem (variants nolikts pie nederīgajiem). jāvēro situācijas attīstība ilgtermiņā, ja Gabriela turpinās būt izsalkusi un apēst pusi no Arno pusdienām, tad jāsāk ar klases audzinātāju un sarunu.
|
Jūlijs 30., 2021
18:47
Atradu kaķim brāli. Tikpat melns, tik ar īso spalvu.
|
Jūlijs 29., 2021
19:31
Darbā ir tieši tik daudz darba, ka jau otro dienu atnācu mājās ar darba kurpēm kājās.
|
Jūlijs 28., 2021
12:47
meklēju tekstus soc tīklos, zinu, ka bija tēma - kā runāt ar vēža skartajiem.
|
Jūlijs 3., 2021
14:20
ja šinī karstumā neizkusīšu (darba telpās iekšā ir daudz karstāk kā ārā un ārā ir jau ļoti karsti), tad vakarā iešu uz teātri. es. un uz teātri. iešu. es. pilnīgi neticu tam, ko rakstu, bet biļeti jau dabūju. es un uz teātri. klātienē. teātra zālē. manā mīļākajā rindā. teātrī. ja neizkusīšu no karstuma, tad izkusīšu no prieka.
|
Jūnijs 5., 2021
15:14
skalā : no 15.14 līdz 16.00 tu esi cik ļoti apvainojusies?
16.00
|
Maijs 28., 2021
12:09
šorīt smaržo zemenes, ceriņi un mans prieks.
jau trešā diena pēc otrās potes un diez ko viņi tais potēs liek klāt tādu, bet esmu bez blaknēm un ļoti ar enerģiju.
viena blakne gan ir - kopš otrās potes kaķis vairs neguļ blakus man, bet guļ blakus puišelim, kuru (kaķis puišeli) ciest nevar un cenšas nomedīt tajos brīžos, kad neguļ (kaķis) un skrien (puišelis).
esi sveicināts, mans pienākušais 41.gads un sveika mana pirmā diena uz 42.gadu!
|
Maijs 24., 2021
10:33
vakar nodibinājām veco ļaužu klubu un kopienas dārzu (ar skatu nākotnē)
šorīt nevarēju no gultas izkāpt bez vaidiem un asarām, jo:
iesējām zirņus, burkānus, pupiņas
iestādījām simtiem sīpolus un gurķus (jo gurķi bija jau sadiedzēti un tiešām iestādījām)
salasījām pļavā skābenes, kādu kilogramu
sēžu darbā, raudu. gribas pa to zemi kašāties, bet nu tie muskuļi... vajag vairāk kustēt, vairāk!
|
Maijs 5., 2021
10:36
- re kāds tu malacis, atnāci mammai līdzi! paturēsi viņai pleciņu, lai viņai nav bail, kamēr potēšu?
- manai mammai ne no kā nav bail!
vakar saņēmu pirmo vakcīnu un jūtos labi. plecs gan naktī sāpēja, bet tam jau biju gatava - kāposta lapa un pretsāpju ripa un šorīt jau viss kā nebijis.
|
Aprīlis 30., 2021
10:21
Nepagāja pat ne divas minūtes un es dabūju pierakstu uz vakcīnu 4.maijā!
|
|
|