|
|
|
Marts 31., 2025
09:47 Vienam vemšana un caureja no ķīmijterapijas, otram no kāda skolā noķerta vīrusa. Viss jau ok., ja nebūtu jāmaina poda uzlika, jo vienam vajag poda paaugstinājumu, otram tas paaugstinājums besī.
Un es turpinu sēdēt un skrūvēt to podu nost un atpakaļ. Nost un atpakaļ. Nost un ātri atpakaļ. Un tad man pašai uznāk vēmiens. No tā, cik paredzama ir mana dzīve. Mana dzīve paies atejā, otrs jau tūlīt būs vesels, tur viss labi, bet tas pirmais, tur nekad nekas nemainīsies, viņš turpinās vemt, viņam būs slikti no ķīmijas, no vēža, no dzīves, no manis, no visa. Un tad būs viena laba diena un tad atpakaļ atkal viss. Un man ir slikti. Bet es turpināšu skrūvēt to podu, augšā un zemē, skrūvēt un skrūvēt. Lai vai cik slikti man no tā nokakātā poda, lai vai kā smird tās čuras. Man jābūt stiprai, man jābūt, jo šī mazā sistēma bez manis sabruks.
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/164795/40354) | | From: | mufs |
| Date: | 31. Marts 2025 - 13:49 |
|---|
| | | (Link) |
|
ļoti jūtu līdzi :(
Skauju P.s. Ļoti labs ieraksts toties sanācis.
paldies par skauju, ļoti noder. ja pavisam godīgi, tad arī pietrūkst.
esmu pielēmis sev, ka izlikšu visu no sevis ārā, ļoti par daudz sakrājies un klusēšana man sliktu dara. turpmāk mana ciba būs nepriecīga, drūma un laikam jau šo visu vajag rakstīt zem actiņas, jo, nu.
Nu nē, mēs gribam lasīt, kā citi cieš :D lai paši sajustos par savu dzīvi labāk. Tu man arī pietrūksti. Varbūt mums vajag kādu randiņu ar siltiem apskāvieniem?
Es randiņam neesmu gatava. Es gribu būt tas cilvēks, kurš ķiķina visu laiku, jo ir priecīgs. Vai arī nepriecīgs, bet vienalga iesmej par visu. Man ir pavisam nepriecīgi. Un vienīgais, ar ko šobrīd varu dalīties, ir tā mana ļaunā puse. To es gribētu gan paturēt pie sevis. Jo, nu. Ir, kā ir.
Bet tad, kad es atradīšu atpakaļ ķiķi, tad gan, un tad smiekli līdz rītam!
domāju, ka varu paņemt arī Tavu ļauno pusi šobrīd. ja kas. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |