Dzīves teātris - Komentāri

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Marts 23., 2022


[info]beatrixe11:35
par troļļiem.
pēc ik rīta aktuālo ziņu izlasīšanas, celšanās un velšanās samīļoju un pavadīju bērnu uz skolu, samīļoju un pabaroju kaķi. nokārtoju kārtojamo pilsētas centrā. braucu uz darbu, autobusā. un tur tāds satraucošs skats, sieviete pusguļus (ap 60), padusē kruķis, nevar īsti saprast, tur ir slikti no veselības stāvokļa vai slikti no patērētā iepriekšējā naktī. man nelāga pieredze ar insultiem, tāpēc metu savu ierasto nedrošību pie malas un eju jautāt, vai viss labi. jā, viss labi, neesot nakti gulējusi, tad nu iesnaudusies autobusā. man atvieglojums, no viņas pateicība, ka man rūp.
un tad no viņas izplūst teksts - ukraiņu bēgļi nelieši, ukraiņu bēgļi piekāvuši viņas attālo radinieku liepājnieku, kurš nu tagad reanimācijā, trīs esot metušies virsū viņam un situši par ne par ko, par to, ka esot latvietis. atļāvos iebilst, ka bēgļi no Ukrainas ir bērni un sievietes. un to, ka vīrieši attiecīgajā vecumposmā no Ukrainas vienkārši izbraukt nevar, viņi aizstāv savu valsti, savu ģimeni, savu zemi. pabļaustījās vēl, atbalstu nesaņēma. dabūja manu skarbāko un ļaunāko acu skatu un pārējo pasažieru aizgriešanos. viņa izlikās aizmiegam. gulošs trollis ir mierīgs trollis, lai tik guļ un nebļaustās.
bet man pārdomas. ko darīt tādā situācijā? klusēšana bija šoreiz iedarbīgāka, bet ko man būtu jādara, ja viņa ar to kruķi man būtu metusies virsū? jo daudz jau netrūka. tādā Liepājā dzīvoju.

Read Comments

Reply


No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..

> Go to Top
Sviesta Ciba