Dec. 4., 2018 | 11:06 am
No:: putnusieva
anyway, šodien man ir 15 gadus vecs dēls, kurš mācās vispārizglītojošā skolā izteikti cieņpilnā un draudzīgā vidē, klasē, kur visi viens otru jau sen iepazinuši un saraduši. saprātīgs puika, klases labāko desmitniekā, var sazināties teicamā angļu, labā krievu un spāņu valodās, ļoti patstāvīgs, pēc stundām apmeklē n-tos pulciņus, faktiski diezgan veiksmīgi integrēts īpašais bērns. no malas ij nepateiksi, ka atipisks autists (blenž acīs un ļerkšķ tā, ka tārpiņus iz zemes izrunā). speciālistiem tomēr pēc pāris testiem diagnoze skaidra, a labiem speciālistiem pat testu nevajag taisīt - pietiek aprunāties - autiskais uztveres veids un domāšana liek sevi manīt. paldies dievam, tas vairs neizraisa tik drausmīgus pārpratumus un pārdzīvojumus kā pirmajos skolas gados. un tā kā puikam ir diezgan attīstīta asociatīvā domāšana, pagaidām viņš spēj diezgan elastīgi pārslēgties no "kā viņš uztver" uz "kā to pašu varētu uztvert citi".
tiesa, roku uz pulsa turu vēl arvien. skaidrs, ka pubertātes vecums nav vienkāršs, hormoni dara savu lietu. iespējams, bērnam, kurš vienmēr jūties nedaudz neiederīgs, tas ir vēl sarežģītāk un gan jau es arī ne vienu vien kļūdu esmu pieļāvusi. piemēram, pērn viņam bija izteikts pašvērtības kritums, palika pagalam nelaimīgs, sāka runāt tik depresīvus un suicidālus tekstus, ka man až bail palika. uztaisījām pāris klīnisko psihologu testus, sarunājām ar ģimenes ārsti, ka vajadzības gadījumā meklēsim jēdzīgu psihiatru, bet vispirms pamēģināsim vieglāko ceļu un puiks diezgan ilgu laiku cītīgi staigāja pie psihoterapeites, kam ir pieredze arī ar autiski domājošiem ļaudīm.
un tagad piebilde par vakcīnām. potēti abi bērni, pēc pilnas programmas, pēc valsts noteiktā vakcinācijas kalendāra. un, ja mana meita, pilnīgi vesels bērns, vakcīnas 90. gadu vidū pārcieta it viegli, biku pakāpās temperatūra, bet nekas nopietns, tad puikam, kam bija neskaidras izcelsmes problēmas, 2003./2004. gadā bija smagi - temperatūra uzkāpa līdz 40° uz 4 dienām!!! un neviens vells nevarēja dabūt lejā uz laiku, kas ilgāks par stundu. ātrie brauca 2 reizes, sašpricēja un raustīja plecus, es izmēģināju visas tautas metodes (a cik ilgi dosi sīrupus, ja nokrīt tik uz īsu brīdi?), jēga nekāda.
tajā laikā problēmas ar ilgstošu paaugstinātu temperatūru kā vakcinācijas blakni esot bijušas daudziem mazuļiem, it kā kaut kāds nejēdzīgs valsts iepirkums. kompleksās potes eksperiments, vai? kaut kas par to, ka potē pret pārāk daudz slimībām vienlaikus, vai? es neizplūdīšu detaļās, ko tik augsta temperatūra tik ilgu laiku nodara pat pilnīgi vesela 3 vai 6 mēnešus veca zīdaiņa sirdij un smadzenēm, vien piebildīšu, ka mans puika arī tagad nedrīkst dadzīvoties līdz temperatūrai, kas augstāka par 38,5° - viņam momentāni sākas halucinācijas un reāla panika.
jebkurā gadījumā - idejiski es vakcināciju atbalstu, bet valsts atbalstītu individuālāku pieeju šim jautājumam gan vajadzētu - gan to, pret cik tieši kaitēm potē, gan to, kādā vecumā. manam bērnam tas būtu bijis vajadzīgs, tas bija redzams jau pēc pirmās kompleksās vakcīnas blaknēm, bet, kad man pastāstīja, cik izmaksā individuāls pošu grafiks, man nolaidās rokas, tādu līdzekļu toreiz man nebija.
tiesa, roku uz pulsa turu vēl arvien. skaidrs, ka pubertātes vecums nav vienkāršs, hormoni dara savu lietu. iespējams, bērnam, kurš vienmēr jūties nedaudz neiederīgs, tas ir vēl sarežģītāk un gan jau es arī ne vienu vien kļūdu esmu pieļāvusi. piemēram, pērn viņam bija izteikts pašvērtības kritums, palika pagalam nelaimīgs, sāka runāt tik depresīvus un suicidālus tekstus, ka man až bail palika. uztaisījām pāris klīnisko psihologu testus, sarunājām ar ģimenes ārsti, ka vajadzības gadījumā meklēsim jēdzīgu psihiatru, bet vispirms pamēģināsim vieglāko ceļu un puiks diezgan ilgu laiku cītīgi staigāja pie psihoterapeites, kam ir pieredze arī ar autiski domājošiem ļaudīm.
un tagad piebilde par vakcīnām. potēti abi bērni, pēc pilnas programmas, pēc valsts noteiktā vakcinācijas kalendāra. un, ja mana meita, pilnīgi vesels bērns, vakcīnas 90. gadu vidū pārcieta it viegli, biku pakāpās temperatūra, bet nekas nopietns, tad puikam, kam bija neskaidras izcelsmes problēmas, 2003./2004. gadā bija smagi - temperatūra uzkāpa līdz 40° uz 4 dienām!!! un neviens vells nevarēja dabūt lejā uz laiku, kas ilgāks par stundu. ātrie brauca 2 reizes, sašpricēja un raustīja plecus, es izmēģināju visas tautas metodes (a cik ilgi dosi sīrupus, ja nokrīt tik uz īsu brīdi?), jēga nekāda.
tajā laikā problēmas ar ilgstošu paaugstinātu temperatūru kā vakcinācijas blakni esot bijušas daudziem mazuļiem, it kā kaut kāds nejēdzīgs valsts iepirkums. kompleksās potes eksperiments, vai? kaut kas par to, ka potē pret pārāk daudz slimībām vienlaikus, vai? es neizplūdīšu detaļās, ko tik augsta temperatūra tik ilgu laiku nodara pat pilnīgi vesela 3 vai 6 mēnešus veca zīdaiņa sirdij un smadzenēm, vien piebildīšu, ka mans puika arī tagad nedrīkst dadzīvoties līdz temperatūrai, kas augstāka par 38,5° - viņam momentāni sākas halucinācijas un reāla panika.
jebkurā gadījumā - idejiski es vakcināciju atbalstu, bet valsts atbalstītu individuālāku pieeju šim jautājumam gan vajadzētu - gan to, pret cik tieši kaitēm potē, gan to, kādā vecumā. manam bērnam tas būtu bijis vajadzīgs, tas bija redzams jau pēc pirmās kompleksās vakcīnas blaknēm, bet, kad man pastāstīja, cik izmaksā individuāls pošu grafiks, man nolaidās rokas, tādu līdzekļu toreiz man nebija.