Mar. 17., 2017 | 11:09 pm
No:: jim
atceros, ka deviņdesmito beigās/divtūkstošo sākumā vienā Rīgas Laikā bija pagara eseja/personisks stāsts, kuras autors aprakstīja savu pieredzi Dānijas Kristiānijā ar tās vecajiem hipijiem, kas ik dienas smēķē kāšus, un brīvi klaiņojošajiem suņiem, kuri zog un ēd desas. raksta autoru neatceros (šķiet, ka latvietis/te, nevis tulkots raksts), bet tas manā agrajā pusaudzībā, kas nodzīvota postpadomijā, atstāja spilgtu iespaidu par to, ka tur, ārā, ir pasaule cita. kad vēlāk prāta vētrai iznāca dziesma ar rindiņu par to, ka liriskais varonis "sapņos redz kristiānijas suņus", man kaut kā nebija šaubu, ka vārdu autors ar to atsaucas uz šo pašu RL rakstu un šī personiskā metafora viņam nozīmē apmēram to pašu ko man.