pircēji un pārdevēji

The Souvenir (2019)

diezgan trakulīga sestdiena bijusi.

gan pašam (aleponijā - NDĢ salidojums jeb Neviens Nezin kuriem oriģināli esmu vismaz 8 gadus par jaunu),
gan o.p kas pamanījās cita pēckoncerta afterītī ievērojami sastiept potīti
gan kaut kur dainas ielā 6:00 no rīta esot šauta pirotehnika
gan vecrīgā abnormāli daudz sasistu stiklu
gan vispār vēl šur tur centrā

dažas piezīmes no aleponijas (kur es pat nezinu kad pēdejoreiz būtu bijis. pavisam noteikti pirms kovida)

kā sauc grupu?
NAURI!
- tie bija kaut kādi iesildītāji?
- mikroviļņu krāsnis!
Aptiekas bēru ansambļa improvizācija dziesmai par Aptieku.

vispār pat ģeniāli, kā ir iespējams bezgalīgās kombinācijās jaukt gan akordus, gan alkohola tēmu, tāpat spējot izspiest ārā kaut ko jaunu.
un vispār to varētu teikt par abām grupām. tāds pļēguru mikrofestivāls, if you will.

un brīnos, ka rasbainiekam joprojām ir tas pats velo. atsauce uz to aizmirsto bāriņu pagātni (tāpat kā mūžīgie viesi rudaks un cilinskis).

Izdomāju izmantot cibu, lai piefiksētu katru dienu, ko esmu jaunu vai pirmoreiz izdarījis. Šodien pirmoreiz mūžā biju iekšā Melngalvju namā.

Apollo 13 (1995)

Šopavasar pietrūka ilgāk tās īpatnējās smaržas, kad lēnām izkūst melnīgsnējās sniega kupenas un zeme ir pievilkusies valguma, un uzvējo rūgteni, bet reizē svaigi - kā atdzimšanas solījums.

Jūk, zirgspēki

Vīru valgi

Vēlēšanu apcirkņi

Tās jēgpilnās sarunas ir mazliet pārvērtētas. Ne tādā ziņā, ka sarunas "par būtisko" būtu tukšas un garlaicīgas, bet tādā, ka tās ir retākas, kā varētu gribēt. Man visu laiku ir licies, ka es izraušos no kāda burbuļa, un atradīšu cilvēkus, ar kuriem varēs runāt par lietām, kas nav... let's say, soctīklu drāmas, ēdiens un seriāli. Tas ir labākais, kā es to varu aprakstīt. Bet tur ir jāizrāda zināma iniciatīva, jo realitātē cilvēkiem gribās parunāt par lietām, kas tieši viņiem šobrīd šķiet svarīgas. Kas nav slikti un nepareizi, un man ir jāsecina, ka pat starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem veidi, kā domāt par lietām, ļoti atšķiras, un tā ir interesanta atklāsme. Ja vien tas nav par, piemēram, kādu politisku diskursu, kur mēs visi atkārtojam vienas un tās pašas frāzes. Bet vēl viena lieta, ko es esmu ievērojis, ka šīs individuāli svarīgās lietas mēdz kļūt par tādu kā apburto loku, un tu vienu un to pašu sarunu no malas vari noklausītie vairākas reizes viena vakara gaitā. Kā absurds simbols tam varētu būt diskusija par to, ka briedis un alnis latviešu un lietuviešu valodās nozīmē pretējas lietas. Mani mazliet biedē doma, ka es tā varētu darīt, un es noteikti tā esmu darījis kaut kad iepriekš, bet šobrīd tas man liek drīzāk paklusēt, kas savukārt varbūt rada priekšstatu, ka man nav ko teikt. Bet vēl man nepatīk cilvēkus pārtraukt, un godīgi sakot, arī tas, ja citi to dara. Sarunas laikā man šķiet svarīgi ļaut cilvēkam pabeigt savu domu, nevis aizpildīt vēl nepateikot ar savām interpretācijām. Reizēm izteiktā doma ir tā, ko tu jau iztēlojies, bet reizēm paredzamais sākums ir tikai konteksts tam, kas sekos tālāk, bet kurš no šiem diviem scenārijiem ir šoreiz, tu neuzzināsi, ja cilvēks tiks pārtraukts sava sakāmā vidū. Bet atkal šī mana klausīšanās prakse noved pie tā, ka es netieku līdz runāšanai. Es no tā neciešu, jo man godīgi sakot nav intereses runāt pret tukšām debesīm, taču tas ir vēl viens iemesls tam, kāpēc es varētu radīt priekšstatu, ka es daudz nerunāju. Patiesībā ir cilvēki, kas ir lūguši man vārīties mazāk, kas ļoti kontrastē ar citu cilvēku pieredzi ar mani.

Šķiet, ka visprecīzāk izteikties tomēr var rakstītā veidā, un man pat šķiet, ka šo komunikācijas formu ir vērts izmantot arī ar cilvēkiem, kas tev ir pieejami ikdienā tiešai saskarei. Un vēl rakstīšana nenoliedzami ir savu domu sakārtošanas instruments, vismaz man.

Mīļā pamiera labad

domāju - kā ir cibiņā - ir kas ir izdzemdējuši un ir kas nav un ir kas vairāk par +1

Man joprojām patīk mana grāmata.

Dzīve likās jau krāšņāka un šķita ka varēšu šo mēnesi iekrāt naudu.
Un tad bam! Aizej pie daktera, izraksta zāles un atstāj aptiekā 131€
Es raudāju, ejot laukā no aptiekas.
Un es bļēģ, šodien uzkrāsoju acis.
Būs mācība nepriecāties un nejusties labi .

pagurums. neatceros, ko darīju pirmdien, bet otrdien pēc darba pa tiešo uz mazpilsētu, tad lietišķa saruna (onlainā/mašīnā, tieši bij paspējusi iebraukt pagalmā), trešdien no rīta auto pie meistara, es pati atpakaļ uz Rīdziņu lai parunātos ar mūzikas skolu (paspēju vēl mājās uz dušu un kko iekost), tad mājās un ar skuķiem atkal uz mūzikas skolu (labi, ka baseins šonedēļ izpalika), vakar no rīta pirms astoņiem jau prom no mājām lai paspētu laicīgi uz mazpilsētu, autobusu nenokavēju, vairāk nekā pusceļu gulēju līdz vairs nevarēju, jo kāds briesmīgi krāca (ne es). ne skaļi, bet kaut kā neritmiski un nevarēja pagulēt :D. aizvedu mammu uz Biķerniekiem uz izmeklējumu (tā stāvvieta @#$%, labi, ka bija tikai jāizlaiž), mājās paēdu, izmazgāju dažas porcijas veļas, izkāru, izņēmu dāmas no skolas, pabaroju, tad mūzikas skola, vakarā izlaikojām botes, novērsu vairākas drāmas (izrādās, ka katrs maizītes taisīs pēc nedēļas, vismaz sataisīja sviestmaizes vakariņām), šodien pārdzinu mašīnu, mazgāju 2.porciju ar veļu (sporta tērpi jau žūst) un kratos, jo šitas viss bija maksimāli saspringti. jau no svētdienas par spīti tam, ka gāju staigāt garīgajam līdzsvaram, naktīs no spriedzes gulēju saspringtiem pleciem un rokām taisnām, bet kulakos. vajadzētu atlaist, bet vēl nevaru - šodien darbs, rītrīts arī piesātināts un viena lietiņa svarīga jāizdara a es te kā puņķis uz drāts drusku tricinos jo tik intensīvi un daudz un viss kopā un reizē un vēl tās trīs dienas, kad bija jābrauc uz, no un uz/no mazpilsētas..

Kurnu vēl tālāk

Mēs visi ikdienā izmantojam AI, lai paātrinātu info ieguves, apstrādes, u.c.procesus. Diemžēl AI bieži halucinē un nodarbojas ar jaunradi, formējot neuzticamu info saturošas atbildes. Te būs interesants zinātniskais pētījums par AI uzlaušanu ar poēzijas valodu. Noteikti iesaku iepazīties, ja ne ar visu tekstu, tad vismaz noslēgumā rastajiem secinājumiem https://arxiv.org/pdf/2511.15304

Turpmāk katru reizi, kad komunicēju ar gemini, viņš mani uzrunā tikai kā kapteini un lieto leksikā lamuvārdus. Un AI ir manis instruēts halucināju vietā atzīt man, ka viņš nezina atbildi.
Vienīgais, ka katru reizi pēc PC (vai browser- vēl neesmu pārliecinājies) restarta, atverot gemini no jauna, man ir jāieraksta atslēgas vārds, lai viņš atkal iedarbinātu sevi jailbreak mode’ā

Šodien dzemdēju revolūcijas maisu.

The Last Samurai (2003) (revisited)