pircēji un pārdevēji

Bēla Tars aizgājis.

Es zinu tikai vienu viņa filmu – Satantango. 7,5h ilgu, mokošu, melnbaltu kadru sāpes.
Saglabāta uz HDD, vienīgā uz palikšanu diskā.
Dievs runāja caur viņu.

Ja gribat filmu, just comment, uzlikšu kādā serverī un iedošu saiti.

Brālītim šodien % darbs datorikā, intereses pēc paskatījos par ko..

Uzdevumi, kur viņš dabūjis 0 punktus:
1) Kura lentes cilne jāizmanto dizainu pievienošanai prezentācijā?
2) Ko var mainīt lentes cilnes Noformējums grupā Varianti?
3) Kurā lentes cilnes Noformējums grupā var veidot savu dizainu slaidiem?

Divos uzdevumos viņš ir atbildējis pareizi:
4) Kurā no attēliem prezentācija ir saglabāta?
5) Kurus simbolus nedrīkst lietot datņu nosaukumos?

Mana reakcija eeeee? wtf??

Vecāki šajā dienā (vēlākais nākamajā) vāca nost egli.
To katru reizi šajā dienā atceros. Pati gan eglei ļauju mūs priecēt ilgāk (kamēr jau tiešām nesāk birt). :)

no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.

Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.

Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.

Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.

Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.

Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.

Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.

Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.

Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.

alkazacer . Dies Do Jaunu Gadu . Karoč es svinu """"""""""""""Ķiniešu Jaungadu.

Biju paskriet un uzskrēju Dainim parciņā, kur viņam salīdzinoši bieži uzskrienu. Bet tikai šovakar atcerējos, ka šo parciņu 1. vai 2. kursā Covid laikā filmēju, pildot videooperatora meistarības uzdevumu pie Daiņa. Mūsu saskriešanās toties sāka notikt pāris gadus pēc tam.
Domājāt, vienkāršs kameras kustību uzdevumiņš? Patiesībā meistarīgs foreshadowing.

sasaldēts dvielītis no maisiņa kurā ir sviesta paciņa (kur nolikt? atpakaļ saldētavā) tīri labi noder kad mazgājot traukus uz mazā pirkstiņa uzmet nazi un tas pirkstiņš pampst jau vismaz divreiz lielāks kā parasti. labi, ka nav pušu, bet nu bet

Ja jums ir kaut kas vecs un normāli strādā, nemainiet to uz jaunāku, lai kā jums to uztieptu...
Padevos intensīvajiem piedāvājumiem "atdošu tev veļasmašīnu, lietota desmit gadus tikai vasarās reizi mēnesī", atdevu prom veco, kas man visnotaļ labi kalpoja daudzpadsmit gadus vai vairāk un ko savulaik jau lietotu bija sagādājusi cibiņš aga.
Jaunā rīb kā traktors pat uz paklājiņa, vecā vibrēja pavisam ciešami pat bez paklājiņa. Meistars Kostja teica – labāk būtu veco paturējusi, jo "jaunajai" (2005. gada ražojums) ir izļurkājies rāmis un jau sākusi rūsēt apakša. No ārpuses vienkārši paskatoties to nevar redzēt, nē. Vēl +viens gadījums, kas vairo manu riebumu pret Siemens ražojumiem.
Esmu vīlusies un jūtos piečakarēta. Diagnostika, pretvibrācijas paliktņi (bezjēdzīgi) un gumijas paklājs arī nebija par velti.
Vismaz no "jaunas" gāzes plīts veiksmīgi atvēcinājos, Kostja šodien sakārtoja veco, uzticamo plīti, lai tagad abās pusēs deg ar vienmērīgu liesmu.

Les Yper Yper Sound

Amerika (bez pārsteigumiem) ir tiešām briesmīga valsts! Ļoti atgādina to lielisko citātu no "Jarhead" - "You no longer own your own country! Thank you for your cooperation, more details will follow." Un tas bija cik gadus atpakaļ un par citu valsti. Bet nekas jau nemainās un imperiālisms nav miris.
No citas operas - esmu saaukstējusies. Tagad jāizlemj, vai ņemt slimības lapu vai nē. Dažbrīd ir traki, a tad atkal labāk, nevar saprast. Pašsajūta sūdīga, bet tas varbūt arī tāpēc, ka tik pāris stundas izdevās pagulēt. Pilnīgi kā filmās nopietni apsvēru celties un iet uz virtuvi kk ieēst, jo ļoti gribējās. Bet iztiku.
Un pēc tam būs kaut kur kaut kā jāatrod vingrošanas tērps. Pagājšgads sākās un beidzās ar fizioterapeita apmeklējumu. Un katru dienu taisu tos dažus stiepšanās vingrojumus, ko parādīja, bet teica, ka vajag arī stiprinošos. Un mājās vienai būs ļoti grūti saņemties, tāpēc vajadzētu sākt iet uz nodarbībām. Tik nav ko vilkt! Tā vienmēr liela problēma, jo bikses nopirkt ir tīrākās mocības. Negribu un nevaru vilkt tās apspīlētās, tāpat negrib tās briesmīgās trenuškas. Kādas nu kuram problēmas... Būs jāsaņemas un kk jāatrod! Un jāsāk vairāk vingrot! No pozitīvās puses, manas jaunākās kolēģes regulāri apmeklē fizioterapeitu, bet es tikai bišķi. Tā ka vēl nav tik traki ;)!

Tik neparasti.
Sapnī redzēju cilvēku no pagātnes. Tagad dienā uzdūros tīklos citam cilvēkam, kurš saistīts ar to cilvēku, kuru redzēju sapnī. Speciāli neko nemeklēju un nepiedomāju, vienkārši tā sanāca.
Mulsinoši.

Vnm apbrīnoju, ka cilvēki uzrunājot auditoriju (tas ir, vairāk par vienu cilvēku), "jūs" raksta ar lielo sākumburtu.
"Jūs", runājot uz vairāk kā vienu personu, ir pilnīgi greizi.

Te nederēs arī āpša Fridolīna skaitītprasme. Viņa matemātika bija "Viens, divi, daudz". Kļūda kļūda kļūda! Arī 2, jūsu/Jūsu gadījumā ir "daudz"

MI draudzenei atņēma darbu un viņa kamēr meklē ko normālu pašnodarbināsies. es zinu, ka manā cibā ir daudz tādu, varbūt varam sarunāt konsultāciju kas un kā tur notiek un kā to izdarit, jo man arī vajag/dzēs

"Nossen Thewes, cur tu es delbes
sweytz gischer tho wes wardes
penag munis tholbe mystlastilbi
tolpes prahes girkade delbeszisne tade symmes semmes worsunii
dodi mommys an nosse igdemas mayse
unde gaytkas pames mumys nusze noszeginu cademes pametam musen prettane kans
newede munis lawnā padomā
swalbadi munis nowusse loyne
Jhesus amen"

"dēstu kasetne" ffs

Bija tas pētījums(?), kur cilvēkiem bija jāiztēlojas sava nākotne pēc desmit gadiem, un pēc tam prognozes tika salīdzinātas ar faktisko situāciju. Secinājums bija tāds, ka pieredze cilvēkiem nepalīdzēja nekļūdīties savās nākotnes vīzijās.

Vieni saka, ka vajag mācīties apgūt mākslīgā intelekta rīkus, lai paliktu relevanti, un varbūt pat vairot savu turīgumu, dzīvojot no pasīviem ienākumiem. Lai gan es saprotu, ka pasaule neizbēgami mainīsies, es mazliet nepērku šo naratīvu, ka mēs te visi dzīvosim no digitāla satura un influencēšanas. Viena lieta ir slaukt nabago darba augļus, pavisam cita lieta ir cerēt piesavināties viņu neesošo kapitālu ar digitālo saturu. Un, protams, otrā ierakumu pusē ir tie, kas brīdina par burbuli, kur sadrāzta globālā ekonimika arī ir fantastiska perspektīva. 2008. gadā man paveicās nokļūt vietā, kur par krīzi liecināja bezmaksas kafijas pazušana darbavietā. Nav nekādu garantiju, ka tā paveiksies arī šoreiz. Tagad šim visam pa virsu mēs vēl varam uzmest jauno koloniālisma globālo vilni. Tīri ģeogrāfiski mēs saprotam, kas mūs te apsegs ar savu gādīgo spārnu. Plānot nākotni šajos apstākļos ir ahūna aizraujoši.

Reklāmas devīze: Take your favourite pens with you anywhere!

Viņi pārdod tādu maciņu, kurā var iebāzt piecas pildspalvas.

Vai man ir piecas mīļākās pildspalvas? Divas, varbūt.
Kuras ir tavas piecas mīļākās pildspalvas?

Upd. Pēc tam, kad ierakstīju šo cibā, man feisbukā parādījās jauna reklāma ar devīzi: This isn’t just a pen case.

Pēdējās dienās katru dienu nomirst kāda kultūras ikona, par kuru tiešām ļoti žēl, ka tā.
Gan latvieši, gan nelatvieši.