pircēji un pārdevēji

Es tikko ierados Libānas galvaspilsētā Beirūtā.

bijām pirmajā vet vizītē vakcinēties pret leptospirozi un paņemt nexgard, esmu uz aci precīzi noteikusi svaru, 25 kg
novēroju, ka labāk par 10km pastaigām viņam patīk taisīt pagalmā haju, nesties pa riņķi šķūnim un man jāstāv pagalma vidū un jāmēģina viņu noķert
vakar mežā zalkši bija iznākuši sildīties saulē
A katru vakaru iekrīt dziļā miegā pēc 2 min "Lieti nāk"

Kad ir atslābums, tad atslābstu uz visu.
Kad darbi sarodas, tad gribas arī visu pārējo mainīt.
Nemāku joprojām pareizi dzīvot.

A request made through ChatGPT, an AI-based virtual assistant,
consumes 10 times the electricity of a Google Search,
reported the International Energy Agency.

nezinu vai gribēšu pati ar mašīnu un sīkiem vakarā braukt atpakaļ uz Rīgu, bet ļoti gribas uz Katedrāles mūzikas koncertu 4.05.

Ārona Švarca k-gs dienu pirms suicīda 2013.pauda, ka Sems "Māspisējs" Altmans ir absolūtākais sociopāts, kurš dominances vārdā gatavs uz jebko. Vadoties no šī apgalvojuma, man būtu jāizdara secinājums, ka tur ir arī cilvēki, kuriem ir sirdsapziņa, kuriem ir morāle un spēja pastāvēt par to? Nesaprotu.

Darbā, foniņā uzliku "pārdabisku ķermeņu šausmu filmu",
tetTv to gan piedāvāja kā "romantika".
Ir pagājušas jau vairākas stundas, bet joprojām tāda dīvaina sajūta.
It kā arī aiz manas ādas ir kāds iebāzis savu roku...

A tjebja njerastrajevaut što tvoi druzja ženati? ....

Rastrajevajut.

No bez ponjatia kak im pomoč.



Krievu valodu zināt un saprast ir labi ( pielietot gan tikai tad kad vajag.)

Jo vecāks topu, jo stingrāk manī iesakņojas atziņa - mīlu rakstīt, ienīstu sarakstīties. Pēdējā laikā eksperimentālā kārtā mēdzu savu rakstāmo, kas adresēts citam, noslēgt ar vārdiem - "Ja vari, lūdzu, neatbildi!" Bez jokiem - mīlu dalīties ar info, bet neesmu ieinteresēts atgriezeniskajā saitē. Cilvēki lielākoties tāpat neprot nedz domāt, nedz rakstīt un lasīt. Ievērots arī, ka tikai retums mīl spēlēties ar informāciju, valodu, emociju spektriem, utt. Uzdevu sev reiz jautājumu - kāpēc es rakstu? Vai tāpēc, ka vēlos komunicēt vai arī tāpēc, ka vienkārši vēlos nodot info tālāk? Vai mani interesē atbildes? Nē. Vai vēlos komunicēt? Tikai lai eksternalizētu to, ko atzīstu par eksternalizācijas vērtu.

Mani interesē cilvēki, ar kuriem varu līmeņoties garīgumā, mīlestībā pret neordinārākām izpratnēm, utt. Kas man ne īpaši? Dumji, spītīgi un anti-diplomātiski tēli, kuriem ir īpaši grūti izkāpt no savas ādas, lai paskatītos uz lietām svaigi (99% cilvēku, hehe). Tas ir viens iemesls, kāpēc man dzīves laikā ir izdevies izveidot tuvākas attiecības vien ar nelielu cilvēku skaitu.

Tāpat bija skolā (1994.-2006.) Imantā. Es tiešām jutos kā starp imbecīļiem. Ne jau tāpēc, ka būtu kaut kādā ziņā labāks, pārāks, gudrāks, skaistāks. Nē. Es pirmo reizi sēnes konsumēju kaut kur 16 vai 17 gadu vecumā (2.x ne tik ātri - pēc pāris gadiem). Atgriezties skolas solā pēc pirmā tripa bija absolūts šoks. Visas manas nojautas par to, kādā pasaulē esmu piedzimis, izrādījās patiesas. Es nespēju noskatīties vairs uz saviem humanoīdu klasesbiedriem. Ja vēl man būtu kopīga kāda interese ar viņiem, bet nē, neviens no viņiem nebija interesēts mūzikā, mākslās un literatūrā. Lai arī pēdējos 2 videnes gados spēlēju skolas grupā, es tāpat nespēju līmeņoties ar saviem grupasbiedriem, jo uzskatīju viņus par savas uzmanības vērtiem (tikai apgrieztā izpratnē), jo vienīgais, par ko viņi runāja bija piepist seju un pisties.

Vakar

es nenokontrolēju Merkeles slaveno pozu
un Birziņš piedāvāja palikt draugiem

šorīt atradu monumentālās mākslas
radīšanai piemērotus kambarus

savas mājas bēniņos
uz salvijas tējas

ar bērniem un eņģeļiem
vienu vienīgu metāla reizi

šorīt man pirmo reizi gadījās kā prikolīgajos haskiju gifos, skrējām gar lauku un pēkšņi kaut kāds susurs vai kurmis, ļoti spēcīgs rāviens sānis, un es pilnā augumā ielidoju grāvī, piezemējoties uz sejas smilgās. visi locekļi vietās, bet drusku samīzos, ka ja nu kāds redzēja un tagad nāks klāt vilkt laukā, cik neērti, bet nē. sakomponējos un skrējām tālāk.

no reklāmas: Masculine choice. Cedarwood

Gaidīju vakaru, kā izlozi, kur ceru uz miljonu.

Tagad, kad jau 85% balsu saskaitītas, var šo ierakstīt, vairs nevar būt pārsteigumi.
Resnais Ungārijas komunistu vepris nobuldozerēts malā. Thx, ungāri!

Tas ir miljons mūsu ierakumiem.

bijām Imantas tirgus t/c uz kaķi izstādi. patika man arī vakar, bet Burmillas un Svētās Birmas kaķi ir mani sapņu kaķi. nu, un rozā briti.

tur tirdziņa daļā bija superīga kundzīte ar ādas lietām. nopirkām vāciņus pasēm par 8€ un es sev rozā šauru jostiņu par 15. viņa tur esot 5d, 6d, 7d un es jau štukoju ka kaut kad jāaizbrauc pēc platākas jostas. e-talonu maciņi bija 3€. un krāsas, krāsiņas!! bija jau tur arī somas un blociņi u.tml. ļoti iesaku, ja sanāk būt tajā galā

Tori Amos ir izlaidusi 2 dziesmas no gaidāmā albuma.
Žetons tam, kurš pirmo, Stronger Together, noklausījās līdz beigām. Man nav žetona.
Par otro Shush visi sajūsmā, vecā (<2005 Beekeeper) Amos ir atpakaļ. Man ļoti, ļoti atgādina kādu no vecajām dziesmām, tikai vēl neatceros kuru. Līdz ar to jautājums, vai labāk plaģiarizēt sevi ("visas dziesmas vienādas") vai transformēties pelēcībā.

I knew a girl who wrote
'Silent All These Years'
Where is she?

Viens no maniem favorītajiem jaukto cīņu sporta (MMA) varoņiem ir čehu vieglā smagsvara zvaigzne Žirijs Pročazka (ex-UFC čempions savā sv.kateg.; turpmāk saukšu viņu par Juriju, pohuj). Kā zināms, MMA cīkstoņi savstarpēji var ļoti atšķirties, atkarībā no kādas cīņu sporta disciplīnas viņi nāk (bokss, mui tai -fokuss uz sitieniem; vai pretēji - reslings, džudžitsu - fokuss uz vārtīšanos, apskauušanos).

Līdzīgi kā cilvēku personības, pastāv arī dažādi psiholoģiskie tipu cīkstoņi. Mans favorīts Jurijs ir t.s. super-autistiskais cīkstonis. Kā cīkstonis var būt autists? Viņš ir tas tēls, kurš Samurai bushido kodu uztver absolūti nopietni, tā principus iedzīvinot realitātē.

Viņš ir tas cīkstonis, kurš pēc zaudētas cīņas, lai atgrieztos nākošajā cīņā absolūti godīgā stāvoklī attiecībā pret sevi, savām spējām, ieguldījumu, ziedošanos. Un, lai noskaidrotu, vai viņš ir gatavs absolūti ziedoties, lai uzvarētu, Jurijs paralēli konstantiem plaša spektra treniņiem (tas man atgādināja, ka viņa trenēšanās metodika arī ietver nosacīti autistiskas metodes - par to vēlāk), tātad Jurijs mēdz sevi ieslēgt piķa melnā telpā, kas reizē ir skaņu izolējoša, bet ne tādā līmenī, kas pēc 5 telpām pavadītām minūtēm subjektā izraisa audiālas halucinācijas- dažādas izolācijas metodes paredz dāzādus rezultātus. Jurija gadījumā būtiski nedzirdēt milzu sienas pulksteņa tikšķus koridora 2. galā esošajā istabā ar mūždien atvērtajām durvīm. Un šajā visaptverošajā tumsā un klusumā viņš nonāk aci pret aci ar savu ēnu, saviem demoniem. Kas notiek tālāk, nav zināms, taču Jurija dvēseles spēku neviens neiztaujā- ir acīmredzams, ka viņš katrā cīņā ir gatavs mirt, līdz ar to viņš atrodas salīdzinoši augstākā apziņas stāvoklī un tāpēc viņam uz to elevētā gara brīdi ir piekļuve vairāk paralēlajām realitātēm. Lielāks manifestācijas potenciāls.

Taču kā jau autists, Jurijs vienā reizē var deliverot, bet citā - apbēdināt tik ļoti, ka es pielēcu kājās un sāku applaudēt viņa opponentam. Jēziņ, kā viens cilvēks var būt tik izcils un tik stulbs vienlaikus!


Šeit var strīmot par brīvu viņa vakarnakts cīņu ar Karlosu Ulbergu (spiedu uz kādu no "free server x" banneriem! https://watchmmafull.com/ufc-327-jiri-prochazka-vs-carlos-ulberg-apr-11-2026.html



P.S.

Ja piesaucu manifestāciju, tad ziniet, ka runa nav par afirmācijām un pozitīvu domāšanu. Jā, šie elementi var būt efektīvi darba rīki, bet tikai tad, ja tu jau esi dziļi tajā visā. Taču, ja esi, nez, parasta mājsieva (housewife), kuru vakaros pizģī vīrs alkāns, tavas afirmācijas aiz aizsleģtajām WC durvīm pēc kārtējā skandāla neko nemainīs.

Valoda ir skalpelis ķirurga rokās. Nevienas liekas kustības. Jo mazāk pārpratumu, divdomības, jo mazāk vārdu, kas ievieš skaidrību – jo labāk.

Kas man visvairāk nepatīk latviešu valodā? "Sveiki un labdien". Divzilbju vārdi paredz realitāti, kur tev jāvelta laiks, jāsaskatās ar uzrunas subjektu. Pat ja tev vai viņam nav vēlmes, ir jāvelta otram 2x ilgāks brīdis uzrunas laikā, salīdzinot ar vienzilbju uzrunām. Ko darīt gadījumos, kad man vai svešiniekam nav emocionālo resursu, lai spēlētu šīs sabiedrības šarādes? Viss, ko mēs vēlamies, ir cieņpilni paiet viens otram garām, lai varētu fokusēties uz plānu, kas katram galvā savs. Galu galā gan es, gan svešinieks parasti vēlas šo resursu pataupīt tiem, kurus patiesi mīlam un godājam.

Ko es mīlu angļu un itāļu valodās? "Hey/ciao!". Vienzilbes "cieņpilni atpisies, draudziņ" vārdi paredz iespēju tos pateikt, neapstājoties, neizveidojot acu kontaktu, nepavadot otra realitātē ne sekundi (ja tajā dienā neesi pamodies ar šādu vēlmi, bet gan tās pretstatu). Bet, ja nu ir tā retā diena, kad tu, latvieti, jūties exxxtra sociāls, tad šos vārdus var izrunāt... lēnāk. Nesteidzoties. Nodibinot acu un sirds kontaktu.

Manuprāt, modernie latvieši ir noguruši no savas neefektīvās valodas, tāpēc arī gausi veido jaunus komunikāciju atzarus, dzīves laikā retāk iegūst daudz jaunu draugu no dažādām vidēm. Latvietim "ir grūti izkāpt no sava sociālā strāta" (vairāk par kulturāli identitārisko aspektu, mazāk par socioekonomisko). Tas, ko jaunietis nevēlas, ir tikt automātiski piesaistīts elementiem, par ko viņam nav nekāda teikšana. Viņš nenoslēdza social contract ar citiem jauniešiem par savu realitāti – nē, viņš tika iesviests pasaulē ar noteikumiem, kas balstīti uz veciem priekšstatiem. Galu galā noklusētais mērķis katrai jaunai paaudzei ir būvēt jaunu civilizāciju. Kaut ko, kas būs labāks par iepriekšējo, kaut ko, kas balstīts uz atziņām, informācijas sintēzi par aizgājušajām simtgadēm.

To ir grūti ietērpt vārdos pašam sev, kur nu vēl citam, taču katras jaunas paaudzes mērķis ir idejiski dekonstruēt veco paaudzi, ar pētniecisku aemocionalitāti apzināt tās pozitīvos un negatīvos aspektus. Izskaust veco un sapuvušo. Tas arī ir iemesls, kāpēc latvieši bieži ir vienpaši – vienā brīdī vairs negribas paļauties uz valodu, jo gan vēstures zināšanas, gan paša jauniegūtā pieredze priekšā izklāj ainas sintēzi, kas teic, ka šis informatīvais lauks, pār ko valdām, ka tas vairāk izskatās pēc pārpratumu vēstures, nevis mērķtiecīgas, efektīvas civilizācijas piemēra.

Savā starpā lietot latviešu valodu ir enerģiju izsmeļoši. Tavuprāt, kāpēc jauni cilvēki tik ātri integrē savos leksikonos angļu valodu? Kāds teiks, ka tā ir dominantās kultūras valoda, Rietumu civilizācijas informatīvais spektrs – dominanti anglisks. Jaunietis par angļu valodas efektivitāti ir pārliecinājies, vērojot apkārt notiekošo. Vai mamma un tēvs saprotas latviski? Nē, biežāk viņi kliedz un lamājas viens uz otru. Jaunieša alkas lietot efektīvāku valodu rodamas vēlmē transcendēt novecojušo, neefektīvo.

Valoda nepārtraukti aicina paskaidrojumus, jo tās amodulārā rakstura dēļ improvizatīva šīs valodas jaunrade, kas būtu saprotama gan tās veicējam, gan pilnīgam svešiniekam, nav iespējama. Latviešu valoda paredz lēnu pasaules ritumu. Tā paredz lēnu, uzmanīgu latvierēšanu nosacīti intīmā gaisotnē, kurā abi runātāji var atļauties šo netipiski lēno manieri.

Ja mēs runājam par cilvēces kulturālo un tehnoloģisko absolūtu, iedomātu punktu, kur mēs spēsim kolektīvi vienoties par labākiem, efektīvākiem risinājumiem, latviešu valoda būtu jāreformē vai jāatstāj lietošanai retās reizēs, kad varam atļauties būt neefektīvi, laiski un neprecīzi.

Ebreju valoda manai harmoniju alkstošajai ausij izklausās tā, it kā kāds censtos ar gaisa palīdzību no mutes augslējām izvadīt tur pielipušu organisku masu. Audiāli estētiskas valodas priekš manis ir, piemēram, Itāļu. Piemērs - videofragments ar zemākās kastas demonu Bezalelu (šī brīža Izraēlas finanšu ministrs), kurš dalās ar žurnālistiem informācijā par Izraēlas lebensraum plāniem.

no KarmaSock reklāmas: Uzdāvini savam cilvēkam siltas kājas

no Vikipēdijas: "Pastāv uzskats, ka Higsa bozona mākslīga iegūšana varētu izsaukt nekontrolējamu masas pieaugšanas ķēdes reakciju un melnā cauruma izveidošanos vai tā saucamās "dīvainās matērijas" rašanos, tomēr līdz šim nekas tāds nav novērots."