pircēji un pārdevēji

Piedod, es mīlu tev nefolk. Džeki tā drīkst

Nefolk tu griez no sāpēm ar skalpeli, ānusus, viss, kas tev patīk, bet bez zināšanām, un sanāk brutāli. Tu neko nevari, jo tu nemāki, tikai outrage. Damn, man pat ir žēl. Mēs ciba, tomēr esam ģimene, un es nespēju pievērt acis, kad tu ej bojā

Es nevaru iedomāties kā tāds underground cilvēks var krist tik zemu. Mums visiem ir slimības. Bet kas notiek ar nefolku ir vispār zem jebkā. Man nav ne žēl, vispār nekā. Esmu vnk šokēts, cik zemu var nolaisties. Tā mietpilsoņi šokējas. Izšķaidiet nefolkam purnu, nositiet viņu, lai vairs nepastāv. Bet tā jau būtu kriminālatbildība. Un nevienu nevajag nosist. Vnk aizveries, nefolk. Tu esi cibas mega trash, tūlīt jau gnidrologa līmenī.

Man ir opposit voyer stuff. Es gribēju lai meitas vecāki redz. Nu jau abi aizgājuši.
Bija dzīvi un blakus istabā, kad mīlējāmies Guntas istabā, Maltā. So wet pussy. No viņas vnk plūda straumes, un es to tā dievināju ar savu hard as stone.

Bija Rēzekne - Daugavpils šosejā leģendārs posms, ko pat es cienīju. Tur sitoties beigti daudzi. Ceļš esot būvēts caur kapiem. Es novērtēju – nu ir reāli tricky, bet tas no neadekvātiem ceļa augšup/lejup. Stūri var pazaudēt vienā setā, ja mauc uz 140. Es izturējos ar cieņu, un samazināju ātrumu.

Man nav ko darīt. Ieraksts.

Riders on the Storm - Doors skanēja mašīnā, braucot uz Guntas vecajām mājām, Latgalē, ciemā Malta.
Ārā milzīga vētra, laiks met vējstiklā totālu lietu, vēju.
Es protams speeding. 140 km/h. Vairāk tā mašīna negāja. Vnk maucam pilnīgā tumsā, caur vētru. Gunta jau pieradusi, vispār neuztraucas.
Un tad dzērājs uz šosejas. Es ne bremzēt, neko, tur vispār nekas nav iespējams. Iznira no tumsas, un centimetros bija no mašīnas spārna.

Es tevi mīlu.
Tikai nesen to sapratu.
Es tev nekad pāri nedarīšu

Helēna Kozlova

Es pilnīgi neesmu agresīvs. Bet nu džekam ir jābūt džekam, tu nedrīksti padoties, un ja situācija tevi mēģina izpist, tad pis pretī.
Esmu vissiltākais kaķītis. Es mīlu tevi.

Es rakstu GPT. Es vispār nevaru apklust.
Esmu vnk avots, vnm plūstošs.

Es jums nestāstu galveno, kas šobrīd notiek. Paldies Dievam, man ir robežas.
Runāju niekus, lai aizpildītu tukšumu. Piemēram, austiņas

Taro kārtis no divām meitenēm teica "neiespējama kombinācija. tu esi vienmēr uzlecoša saule"

"Aizmirstās filmiņas" no 2023. gada vasaras.
Divi vakari jūlija beigās un augusta sākumā pie Dižjūras Staldzenē.
( ... )

Feita izstāstīja lielāko noslēpumu, ko glabāju. Tikai Laurai to pastāstīju.

Tas ir tā, ka dod kādu informāciju. Es nositīšu tos mērgļus lēni, sagūstītus telpā, lēnām laužot katru kaulu, un beigās izdurot acis. Pametot telpas, lai mirst diennaktis

Ļoti apmierināts ar austiņām

Tikko izpakoju savas Seinnheiser. Ļoti labas.
Bang & Olufsen skan citādi. Aukstāk, bet pilns skaņu spektrs. Seinhheiser ir mājas, nedaudz blurred.

FLAC ir formāts kā jāklausas mūziku, ne YT, ne spotify.

Un man ir simtiem gigabaitu kompī, daļa ir FLAC.

Bàc, aizmirsu, ko gribẽju teikt, à, atkal ieviesīšu izmaiņas savà dzīvé, bet ne sliktas 🙂

Himna krieviem. Citu te rajonā nav.
Biju izgājis pēc drink un DPD skapīti, paņemt 2 pārus Seinhesser HD599, vienu dēlam, vienu sev.
Slidotava, es klusi nokritu uz ledus, mēģinu tikt kājās. Random, garām ejošs krievs "vai palīdzēt?". Es tanks "nē, tikšu galā", kaut saprotu, ka huj te piecelties.
Krievu vīrietis skatījās kā es kārpos, un nekavējoties nāca klāt, piecelt.

Krievi ir sirsnīgāki par latviešiem.
Man ir bagāža daudz iespaidīgāku stāstu, kā krievi man palīdzējuši uz ielas.

+ viņi šeit rajonā runā latviski. kā kurš māk, bet runā. es ēdu cepuri

beidzot saņemos, lai gan posts jau te mētājās, gandrīz pabeigts, kopš ZSV.
2025. bija baigi sarežģīts. es jutos gan ļoti laimīga, gan ļoti nelaimīga, bet nu gada otrā puse bija diezgan crazy. pavasaris bija samērā foršs, bet, tāpat kā vasara - auksts un slapjš (attiecīgi arī no dārza šogad bija maz prieka. tikai ļoti daudz nezāļu). šajā gadā nebija nevienu foršu svētku (iespējams, tāpēc es tik tikko netīšām sāku organizēt savu dzd, kas būs pēc pusgada), visu laiku nebija naudas (joprojām nav, bet tā jau ir manas dzīves klasika) un gandrīz visu laiku bija tādas vai citādas loģistikas problēmas. peļu invāzija. maz zirga, maz treniņu, bet vismaz bijām zirgkompānijā uz jūru. turpināju (un turpinu) auklēt Mudīti. maz peldēju (sāku vasaru ar "peldikatrudienu", bet izbesīja aukstums un slapjums un atmetu ar roku). samērā bieži apmeklēju Igauniju.
gada grāmatas - Kirila dzejas un Šeperda Radical Wholness. gada konči - Tesa Viskaļos un Nielslens Lielsliens Savvaļā. foršākais seriks - Reservation Dogs. foršākais notikums - roadtrips uz Tatriem.

2025. gada sākumā biju ierakstījusi, ka man nav nekādu mērķu un plānu - tikai izdzīvot. šķiet, ka šis pieticīgais koncepts nav baigi labs. izdzīvojusi es esmu, jā. bet lielos vilcienos nebija baigi forši. pagaidām gan neesmu izdomājusi neko labāku 2026. gadam.


( mazliet sīkāk )

Politiskais "Pēks!"

tik daudz dzīves laika pavadīts sevi pakļaujot manipulācijai un iespaidošanai.
tik daudz laika pavadīts lietas uztverot nopietnāk nekā tām būtu jāpievērš uzmanība.
es nevaru mainīt notikušo, bet varu mainīt attieksmi pret to, tādēļ Fuck you Putin.

mani iepriecina, ka bērna tēvs, jo vecāks kļūst bērns, bērnkopībai vairāk atrod komunikāciju un tai pievēršas.

pirms nedēļas noskatījos Die My Love. joprojām domāju par tās vēstījumu. ok, pieļauju, ka patīk tādēļ, ka tēma ļoti tuva, bet vng.

baidos, ka nemainīšos, ka tas vnk nav iespējams. vēlos izlekt no laivas, ko pierāda arī mana uzvedība rudenī. spēlēšanās ar veiksmi netikt nogalinātai.

pirms laika tramvajā satiku bijušo vīru. viņš bija ļoti priecīgs mani satiekot. parunājām.
es nevarēju saprast šādu reakciju, kā to "tulkot", līdz zsv tirdziņā mana draudzene paskaidroja - cilvēks ir laimīgs! viņam nav iemesla būt dusmīgam uz kaut kad pagātnē notikušām lietām, jo šodiena ir laba.

man arvien vairāk šķiet, ka mācēt zaudēt ir labs skils

Tāks nu izskatās, ka tikai šodien tā cīņa ar jaunvecgada zaļo pūķi beigusies. Jaungadu sagaidīju uz akmens tilta. Panorāmas ratam nosteipuļoju garām bet tā ar neizbraucu aplīti, a bet vajadzēja. Vispār patīk kursēt no vefa uz āģi un dzīvoties pa diviem dzīvokļiem. Principā jā, man ir divistabu dzīvoklis, tik katra istaba savā upes krastā. tas ka nevar atcerēties kurā dzīvoklī ka atstāts , tas gan slikti. Un tad meklē kā dalbojobs tās mantas.