pircēji un pārdevēji

"Ko tu darītu?" ir perfekts trends.

Ko es? Es uzstātu lai iebaro drogas, un tad jau viss notiks

Meibi, es spētu viņam suicide, bet tik tālu neiešu

Lauras puisim ir šizofrēnija. Best. Es iedomājos, cik special es viņu varēšu graut. Un ne jau greizsirdība, bet kā viņu varēs saplēst lupatās, par to, ko viņš Laurai darījis. Full attack – pārbiedēt, pazemot, iznīcināt. Viņš ir tik trausls, un ļoti nekrietns. Es ar saviem tekstiem varu padarīt viņu gribēt nomirt. Es ļoti gribu, ka viņam vairs nebūtu vietas virs zemes. Suicide gluži nē, bet tāds psihes sabrukums.

esmu ikdienā sīks. bet ja jāizjauc kādu pa detaļām, sātans lai pārmet krustu.
Laura, un viņas nekrietnais puisis. tie ir 2 gadi. laika atskaite sākās pirms pusgada.

puisim būs nereāli slikti

kāds 2008 meibi, mēs ar LMA kursa biedreni staigājām pa centru, iedzērām. nonācām pie G mašīnas. man atslēgas kabatā. braukt jau dzērumā nekur nē. es atklāti teicu "man ir mašīnas atslēgas. ielienam nokniebties". viņa nebija šokā. pateica "bet saproti, ka mēs pēctam vairs nebūsim draugi".
es aizvēru savu pāksti uz visiem laikiem. draugi ir vērtīgāk par iekāri

Annai krūtis kā piena kannas

šī bija ļoti veļīga nedēļa.
pavasarī dabūju 3 dažādu aso pipariņu stādiņus no Melnā stārķa kunga. pagājšnedēļ, beidzot, ar K starpniecību aizsūtīju Ancei atpakaļ podiņus un našķu paciņu nodošanai tālāk. svētdien izrāvu no siltumnīcas pēdējo pipariņu, kurš tur nebija nosalis un joprojām gatavināja mazus dzeltenus pipsīšus. pirmdien Ance atrakstīja, ka našķu paciņu diemžēl vairs nav kam atdot.
trešdien atnāca ziņa, ka vienai no Līgām diezgan pēkšņi aizgājusi mamma. viņa ļoti drosmīgi pati parastā mašīnā atveda mammu mājās no slimnīcas, iekārtoja garāžā, pati apmazgāja, pati saģērba un gribēja, lai pirms oficiālās izvadīšanas paši tuvākie var no viņas lēni un mierīgi atvadīties mājās ar veļu dziesmām fonā. manliekas, šis ir pareizais way to go, es gan nezinu vai pati tā varētu. so vakarrīt ar dažām no Līgām braucām uz Gulbeni dziedāt bērēs, kurām paralēli notika arī Melnā stārķa kunga bēres Rīgā. jāsaka, ka veļu dziesmas iegūst pavisam citu garšu, ja viņas dzied blakus aizgājējam un šņukstošiem palicējiem. tā bija grūta, bet svētīga pieredze. manliekas labi nebēgt no satikšanās ar nāvi. it kā jau nav patīkami un vieglāk liekas izvairīties, bet tomēr baigā svētība un kaut kas liels, tīrs, īsts un patiess, atšķirībā no mūsu ikdienas kapitālistiskajā (ne)realitātē.
pēc tam atbraucu mājās, izmazgāju matus, uztaisīju wannabe kariju, pabaroju sevi, U un K un braucām spēlēt konci Cēsīs. bija ļoti, ļoti jauks veļu vakars Malā. biju ar Malu sarunājusi, ka uzvārīs lielu putras katlu veļiem - pirms koncerta nolikām skatuves priekšā un aicinājām visus klātesošos domās lūgt savus veļus uz mielastu. nodziedājām lielāko daļu no jaunā, joprojām topošā veļu albuma un šo un to no pirmā albuma. pēc tam triecām veļus atpakaļ tur, no kurienes tie nākuši un visi kopā ar publiku mielojāmies ar veļu apgramstīto un apsvētīto putru. bija arī pilna Mala sanākusi, mums likās, ka varbūt neviens nenāks. liekas, ka viss baigi labi salikās tai noskaņā un putrā un visā. jūtos ļoti pateicīga. nogurusi arī.

Anniņa vanniņā, Anniņa vanniņā gu-ūļ.
Siltais ūdentiņš tek buļ buļ buļ būļ.

Aizvien vairāk vāji maskētu un vispār nemaskētu ciboņu pamanu iekš luta.lv . Jebšu tā bija arī agrāk, tikai es nebiju pietiekami vērīgs.

Tur ir vesels chapter, runājams, cilājot vodku, vai ideālāk ar papildus amfetamīna putekļiem.
Ciešanas nav biļete. Kaleidoskops ir tik skaists, un ciešanām ir ļoti skaisti stikliņi tajā

Haha. Pamēģini nodzīvot vienu Jēzus dienu

World 2.0 ir ļoti labs. Man patīk Jēzus "vemšana" – "jūs neticīgie".
Es tā jūtos – mēs esam neticīgi.
Viņa 2.0 versijā ir absolūta Mīlestība. Jūs, muļķi, to neņemat

man ir krutas idejas kā dirsināt kristiešus, since 21 yo.
piemēram, ja tev ir kāmītis mājās, un viņš smagi saslimst (grēks šeit domāts), vai tu viņu metīsi spīdzināšanas kamerā, vai pārtrauksi viņa ciešanas. dogmas ir ļaunas. tās nepieļauj cilvēcību

Kāpēc jācieš? Fake pilnībai. Jo es pat ciešot savelku seju smaidā, un nodomāju "whatever, vai nav smieklīgi?"
Balanss. Esmu muļķis, un tas ir mans ticket

man ir teorija. mana. unikāla. un ja tas jau ir filozofu rakstos, es still izdomāju to pats.
man jau no 21 gv ir strong jautājums par elli. tas ir tik strong, ka neviens kristietis nespēs atbildēt.
par elli, es nonācu dekāžu garumā pie secinājuma pēdējos 3 gados.
katram cilvēkam sadedzinās "grēku", jo tas ir slānis, uzslāņojums. paliks no cilvēka tas, kas bijis Mīlestība. ar to savienosies visi miljardi. elle ir purgatorija, kurā vienkārši viss liekais sadeg nebūtībā

es vienkārši gribu dzīvot, un zinot, ka Dievs redz visu. man nav kauns, tas diemžēl esmu es

Ar Junkuru jau kādu laiku bija tā kā ar radinieku krietnos gados - tu saproti, ka katra ziema, pavasaris un rudens var būt pēdējais. Es viņu atradu pirmajos bēniņos, kuros es iedomājos viņu meklēt. Pirmā reakcija bija atvieglojums, ka šis viss nepārvērtīsies par neziņu, šaubām, sāpēm un vainas sajūtu. Tad šis viss bija no apjausmas jāpārvērš faktā, un sajūtot sastingušo ķermenīti, kas bija ieritinājies siena kaudzē, emocijas nebija ilgi jāgaida. Tas nebija tik brutāli, kā ar pirmo suni, bet es domāju, ka toreiz pie vainas bija fakts, ka es tam piegāju ar zināmu bravūrību. Es pārāk labi par sevi nejustos, ja šoreiz es visā šinī procesā būtu noturējis taisnu seju.

Jāsaka, šis ir bijis diezgan savdabīgs kaķa gandrīz divdesmit gadus ilgs mūžs. Es to zinu no tās vietas, kad viņš tika glābts no cilvēku ļaunuma, kas viņu ir pametuši vasarnīcā, kas visdrīzāk tomēr ir bijusi konkrēto glābēju projekcija, nevis fakts. Tad sekoja mēneši kopā ar citiem glābtiem kaķiem, un tad mēneši jauno māju pagultē, pirmš viņš kļuva gana drosmīgs, lai spētu tuvoties cilvēkam. Vēlāk sekoja stresa pilnas pārmaiņas, kurās viņš iepazina vairākas pagaidu mājas. Tad mēs atklājām viņa īsto mednieka un aizstāvja dabu, taču blaknes tam bija tuvas attiecības ar vetārstiem. Visbeidzot viņš nonāca savās īstajās mājās, kur viņš varēja kilometriem klīst apkārt pa mežu, ziemas skarbākajos salos atrast siltumu, un vasarā atjaunot spēkus un savu cēlo balto kažoku. Lai kāds mežonis viņš arī nebūtu, ap to laiku viņam jau patika cilvēku kompānija, un atšķirībā no brālīšiem, viņš nevairījās no ballītēm. Un, protams, viņa veiksme bija arī tā, ka cilvēku drāmas viņu vairs neskāra, un viņam bija iespēja savas vecumdienas pavadīt savās mājās ar retām vizītēm pilsētā. Viņš savas dzīves laikā paspēja iepazīt arī vairākus cibiņus, kas viņam ir palīdzējuši vienā vai otrā veidā. Domāju, ka kopumā šī bija laba kaķa dzīve. Paldies viņam, un paldies visiem tiem, kas ir bijuši ar viņu ilgāku vai īsāku brīdi.

Nenosodiet skarbi, ja visi vārdi nav uzrakstījušies veiksmīgi. Vienkārši negribējās šo atlikt vai turēt sevī.

Tu tresī sevi pastāvīgā smilšu sietā. Tā var nepazaudēt saķeri

es ļoti nojaušu, ka esmu Dievam mīļš, bet man šajā pasaulē ir jācieš un pastāvīgi sevi jāapšauba.
pirkstus nost no Dieva. tu vari cerēt tikai uz Žēlastību

and she is buying a stairway to heaven.
un es nedrīkstu gribēt. kas gribēs izglābties, tas mirs.
es lūdzu klusu prātā. es negribu Debesis, tikai vienīgo – neciest

un tajā pašā laikā, kāds bija uztaisījis lielu banketu, un visi atteicās piedalīties. un tad viņš pasūtīja visus ellē, un saicināja nabagus.
es neesmu tas, kurš nesaģērbsies labākajās drēbēs, un neies, ja esmu aicināts