pircēji un pārdevēji

nedēļa sākās ar mitru, sarmainu aukstumu. pie barotavas/dārzā saradās interesantāki putni, nekā ikdienā. piemēram, dižknābji un svilpji un dadzīši. viendien bija arī pilna goba ar zīdastēm. ļoti labi, ka vismaz manā pilsētā visu laiku bija sniedziņš un nebija kailsals.
2d bija mana 14. kopābūšanas ar zirgu gadadiena. šogad gan netaisīju nekādu zirgdraudzeņu ballīti. zajebal šitais laiks. izdomāšu kko uz zirga dzimšansdienu marta beigās. zirdziņš toties dabūja Ances Polānes masāžu. atkal slavēja cik labā formā un, ka žēl, ka tik laba (nesapista) mugura nav par viņu daudz jaunākiem sporta zirgiem, ar kuriem viņai nākas strādāt.
3d biju uz Jurģa izrādi ĢIT. likās par garu un piepisos vēl šim tam, bet tā bija tikai trešā izrāde un starp šo un iepriekšējo bija bijusi 12 dienu pauze. tas kopumā nav veselīgi jaunām izrādēm. tā visumā man patika. pēc tam ar Jurģi paņēmām pa dzērienam un parunājam par izrādi. un attiecībām.
5d saņēmos un aizbraucu uz VM treniņu ar Martas Leo. nebiju nekad baigi jājusi ar viņu. ērts un viegls, bet drusku stumjams uz priekšu. gāja grūti ar to, ka brīžiem jādara pilnīgi pretējais nekā ar manu zirdziņu. piemēram, manēžā ir viens stūris, kurā mans zirgs ļoti mīl ieskrieties. es gandrīz katru reizi domāju - vai šī būs tā reize, kad es iesmērēšos manēžas sienā. attiecīgi man jau muskuļu atmiņā ir automātiski pirms tā stūra mēģināt ieturēt un neļaut izstiepties un diebt. ar Leo tieši pretējais - viņš izrādās tajā pašā stūrī parasti palēninās un ir savlaicīgi jāsūta uz priekšu (parasti uz taisnes pēc šī stūra ir salikti visādi vingrinājumi, tāpēc ir svarīgi ar kādu ātrumu un kustības kvalitāti šis stūris tiek iziets). un vēl vairākas šādas - diametrāli pretējas lietas, kas radīja īssavienojumus galvā. bet vispār jau gāja labi.
beidzot tika salabotas manis noskrāpētās Škodas duris - 525.49 eur pa dirsu. uzzināju, ka kolēģe arī sapisusi savai mašīnai durvis tieši tajā pašā Raganas Circle K.
6d darbiņā bija danču vakars. nav mans, bet tā jau prieks skatīties, ka citiem prieks - un bija pilns.
7d - ļoti skaista ziemas diena. aizbraucu uz stalli, uzkāpu uz sava zirdziņa. sajūta kā uz pilnīgas pulvermucas. likās diezgan suicidāli, bet arī debešķīgi - pazīt katru sīkāko viņa kustību un zināt, ko viņš domā. pusstundiņu pavizinājos, klibs nelikās nevienā acī, lēkšot neuzdrošinājos - gribu vēl dzīvot.
~trīs pēdējās nedēļas dienas cietu no subjektīva/iekšēja aukstuma (objektīvi telpās bija silts un man nebija paaugstināta temperatūra), kā arī ļoti ilgojos. gandrīz kā vasarā. tas it kā nebija fun, bet kaut kādā ziņā arī patīkami - ir labi justies dzīvai. man patīk būt dzīvai.
uzzināju, ka izšķīrušies divi labi draugi.
tā kopumā pavadīju daudz laika vienatnē ar kaķi un krāsni, jo K visu nedēļu bija devies sen pelnītā atvaļinājumā uz Romu.

Palasu Twitter - tur viss drūmās noskaņās, karš 'n shit.
Palasu Thread - tur viss uķi puķi, cik viss ir pasakains un mēs dzīvosim ilgi un laimīgi.

Nu tā arī tad es dzīvoju, ar vienu kāju sūdā, ar otru rozā ponijā...

jumis ir tāds bluetooth logo bez līnijas vidū

Šodien savilku kopā dažas lietas saistībā ar savām attiecībām ar ēdienu.

Man ir zināms trauma response pret vārdu salikumu "iet paēst". Es neesmu pret jaunu restorānu iemēģināšanu, cik nu esot vegānam tādas iespējas vispār ir, bet es noteikti to nespēšu padarīt par veselu pasākumu. Tam vienmēr būtu jānāk kopā ar iespēju satikt kādu cilvēku, parunāt, apmeklēt pasākumu, vai kaut kur aizbraukt. Un šo sajūtu es esmu dziļi integrējis sevī. Tā visdrīzāk ir arī manis paša autentiskā daļa, jo tanī periodā kad es staigāju pa krogiem, tas arī nebiju īsti es, tāpēc maz ticams, ka šī attieksme būtiski mainīsies, pat ja mazināsies trauksme, un man nebūs iekšējs dvēseles kliedziens - my god, un ko vēl mēs tur darīsim bez ēšanas?

Vēl es nemāku operēt ar tādu jēdzienu kā našķi. Tas visspilgtāk izpaužas brīžos, kad man tiek dots uzdevums "padomāt par našķiem", tādus sameklēt veikalā, rīkojot ballītes, vai apmeklējot ballītes. Vai nu es uzreiz izstājos no šīs rotaļas, vai lūdzu našķu kārotājam būt mazliet specifiskākam. Parasti jauniešu ballītēs ir diezgan daudz čipšu, kas mani turpina iekšēji sajūsmināt, jo čipši ir tāda kā sociālā līme, un tā kā jaunieši actually lieto mazāk alkoholu, es pat teiktu, ka čipši ir jaunais alkohols. Bet viss nav slikti. Man ļoti patīk un es atbalstu, kad cilvēki vēlas būt radoši, un ierodas ar kādu sevis gatavotu našķi. Zaļā mačas rulete būs mans top našķis ļoti ilgā laikā.

Bet noslēdzot šo caurmērā negatīvo vēstījumu, es arī nespļauju virsū ēdienam kā mīlestības valodai. Raffaello var kļūt par aizraujošu Valentīndienas rotaļu, skābmaize ir viena no labākajām lietām, kas ir notikusi mūsu mājsaimniecībā, un vakariņu ballītes mājās ir ļoti jauka lieta. But you kinda put an effort into that, nevis vienkārši apmaini naudu pret ēdienu.

man, piemēram, nepatīk, ja sarunas gaitā vairākas reizes viens un tas pats cilvēks uzrunā vārdā, jo īpaši, ja runātāji esam tikai mēs divi. nez, kurā skolā to māca, ka tas ir labi un pareizi.

Poll #21709 poke
Open to: All, results viewable to: All

Kurš ir tavs mīļākais pokemons?

šodien ir tā diena, kad beidzot gribas gavilēt: pavasaris nāk !!

Izlasīju kaķa mulsināšanas kopienu, nevarēju atrauties.

"Policija meklē suņa saimnieku, kurš Kuldīgas novadā nokoda deviņus dambriežus"

Mirklī starp pāreju no sapņu (miega) valstības uz nomodu redzēju, ka skatos pa logu un snieg sniegs. Tik mierīga pamošanās ļoti iepriecināja. Taču tad atvēru aizkarus un... tiešām snieg!

Spotify laimīte mani šovakar vada kā aiz rociņas. Nedēļas liste jau sen izskanējusi, bet turpinās mūzika, par kuru gribētu algoritmam teikt "dari ar mani tā vienmēr". Pats nemācēšu atrast.

fak, apsmējos. vēl turpinu iezviegties



@ reddit

The Menu (2022)

esmu ļoti daudz skuļījusi par pērno gadu. bet tā vispār es esmu nenormāli pateicīga, ka manā dzīvē tagad ir divi ļoti brīnišķīgi cilvēki un, lai tiktu pie viena man nebija jāzaudē otrs, tikai mazliet jātransformē mūsu attiecības. esmu arī nenormāli pateicīga jaunpienācējam par sapratni un spēju uzticēties šajā diezgan neordinārajā situācijā. man tas viss liekas baigi, baigi daudz. un skaisti. paldies.

apple cider vinegar beidzās un darīju tā, kā lika - sāku gūglēt. par pašu bellu, par millu, par krosu ģimeni, par to, ar ko tad tas viss beidzās. skatoties, tā vien gribējās pusi varoņu nožmiegt. vai arī pat visus. man patika.

jauns.lv: Sieviete, iespējams, bija saspaidījusi četrus iepakojumus ar melnā sezama un krējuma siera bulciņām. Lai gan maisa iepakojumi bija neskarti, policija teica, ka vienu maisu nevarēs pārdot, jo uz bulciņas ir palicis nospiedums, ko atstājis sievietes labais īkšķis.

es esmu stipra un neatkarīga sieviete, gudra, protams, arī, tāpēc es vakar nopirku jaunus zābakus, lai rīt brauktu uz Berlīni pa smuko
vakar 2 stundas nostaigāju ar suņiem un viss bija labi, bet šodien, aizejot uz veikalu ap stūra, knapi atnācu mājās un uz abiem papēžiem man ir pamatīgas tulznas
kas nozīmē, ka es ne tikai nevarēšu vilkt jaunos un skaistos zābakus, tas nozīmē, ka man pat 10 gadus vecie izļurkātie dr martens berzīs

Šodien gribējās iekniebt sev un tāds faaak tikai ne Černobiļu, nu zb, nevajag aiztikt Černobiļu.

Vnk mīlu splenic projectorus