pircēji un pārdevēji

BlacKkKlansman (2018)

bet ir tie daži brīži, kad viss ir, drūmmežs ķiršu ziedu pakājē, siena pļavā ūdens burciņa, kūleņi, kad maziņš pamodās un pastiepa rokas pretī, jāņu nakts, skatoties zvaigznēs, rudens naktis, skatoties zvaigznēs, ziemas naktis, skatoties zvaigznēs, pavasara naktis, skatoties zvaigznēs, rokas.

tev bija taisnība, par visu, kā visu nevar
tev bija taisnība, bet man nešķiet, ka tu par to priecātos, drīzāk skumtu, it kā es tevi būtu pievīlusi. bet man vienkārši nebija taisnība. es kļūdījos. piedod.

"Aizmirstās filmiņas" no 2022. gada rudens, valsts svētku laiks.
Bauskas apkārtne, mainīgi laikapstākļi.
( ... )

tu te esi tikai mazliet
tikai pa vasaru puķes liet

-Bērnudārzā mums šitāds bija negaršīgāks. Nr3 par šodien manis vārīto žāvēto augļu ķīseli (mamma pasūtīja, iestājoties slimnīcā aizvedu viņai divas mazas burciņas)

Vīrs saka varu vērt vaļā savu restorānu..

Vakar trolejbusā ielec divi narkomāni, katrs paķēruši pa kastei ar kādu skaistumkopšanas aparātu – fēnu, masāžas pistoli vai ko tamlīdzīgu. Viens no viņiem tūdaļ, drudžaini plosīdams, sadīrā iepakojumu, lai novērtētu, kas tur ir iekšā, otrs, skaidrākais, sāk rāties - kam tu tagad to pārdosi, ja kasti esi saplēsis? Pirmais nolamā kasti, biedru un situāciju un atslien pret sienu kājas, atklādams pasaulei zilumainos stilbus.
Un es domāju – nez ko viņi tik veiksmīgi tādi nepieķerti ir apzaguši un par to, cik patīkami tomēr braukt ar velosipēdu. Un treškārt nodomāju – ja es būtu profesionālāka rakstītāja, tad būtu nopētījusi gan to, kas patiesībā ir tai kastē, gan kas viņiem mugurā, gan kā kurš izskatās, gan novērtētu balss tembru utt. Detaļas piešķir tekstam garšu.

Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.

Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.

Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.

Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.

p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.

PiF PAF
Prieks jūs redzēt!

P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.

Vakar noskatījos vienu cīņu, kurā piedalījās kamerūnietis, kas dzīvo Francijā. Es nezinu, kādas viņam ir attiecības ar Franciju, bet skaidrs, ka izcelsmes valsts viņam ir nozīmīga daļa no identitātes. Bet sportā ir tā pieņemtā tradīcija atskaņot himnas un vicināt karogus. Es saprotu komandas sporta veidus, kur spora organizācijas darbojas valsts ietvaros, un arī sportisti pamatā ir nākuši no tās pašas valsts, bet individuālajos sporta veidos tas ir diezgan abstrakti. Izcelsmes, piederības un mītnes zemes varbūt pilnīgi dažādas, un arī sportista komanda bieži vien ir ļoti starptautiska. Un es nesaku, ka valsts nevar būt daļa no sportista identitātes - rudais īri izcelsmes meksikānis Kanelo ar visu savu mariarči orķestri ir nepārprotams Meksikas bērns, bet arī Mairis Briedis staigāja ietinies Latvijas karogā.

Mēģināju iztēloties, kā es justos, ja es dzīvotu un trenētos kādā citā valstī, un pirms sporta sacensībām man būtu jāklausās šīs valsts himna kā valsts, kuru es pārstāvu. Es saprastu šī pasākuma loģiku, bet Latvijas himna noteikti vairāk reprezentētu manu identitāti. Un ne tik daudz tāpēc, ka es esmu Latvijā piedzimis, jo meklējot kaut kādus formālus iemeslus, tik pat labi varētu atskaņot arī PSRS himnu, ar kuru es noteikti neidentificējos, bet lielākā daļa manas bērnības un pusaudzības ir pagājusi Latvijas himnas pavadījumā. Bet tik pat labi tā varētu būt arī kāda tautasdziesma, vai pat kāda Nirvana dziesma, un man tas nešķistu ļoti absurdi. Noteikti mazāk absurdi, kā kādas svešas valsts himna.

Ar šo visu es gribēju teikt, ka identitāte ir ļoti individuāla lieta, lai cik ļoti vieni cilvēki nemēģinātu iekastēt citus cilvēku. Un, protams, daudziem ir spēcīga vēlme identitāti vienādot ar patriotismu, kur atkal korelācija tiek jaukta ar kaut ko citu. Man ne pārāk patīk, ka kaut kur ārzemēs ar mani mēģina runāt poliski vai lietuviski (nav bēdīgāka skata, kā cilvēks, kas savu paviršību uzskata par dziļu inteliģenci), bet mani ļoti apbēdinātu, ja kaut kāda Krievija sāktu bumbot Parīzi vai Berlīni.

Everyone I know, goes away in the end.
/NIN - Hurt/

Tā ir reāla pieredze, un visa mana dzīve ir šī dziesma.
"you can have it all, my empire of dirt".
Magnolia ir teikusi Cibā "ja jūs to spēsiet izturēt, džeks ir totāli to vērts", jau kad bija beigušās attiecības.
Bet neviens nespēj izturēt.

[info]zilnezal

Bauskas iela 16. Varbūt nebūs liela vīnu izvēle, bet gan jau kāds lētais būs. Iedzert stabili, visas zortes no dzērieniem. Pats esmu pircis tikai koncentrētos, vīnus nepētīju.

Zivs garantē. Regulāri pārbaudīts. Ņem taxi.

Rēķinies, ka ielies plastmasas glāzē. Citādi viņi nevar pārdot, nepārkāpjot likumu. Paņem trauku un piltuvi.

Tur ir smuki. Cietuma interjers. Restes, nodrošinājums pret urlām, auksta dienasgaisma, viss alko spīd plauktos.

Tas ir viens, maza izmēra, individuāls ķieģeļu veikaliņš, ar 2 ieejām. No vienas puses pārtikas nodaļa, un backdoors otrā pusē namiņam, kur ir tikai alko. Neapmaldīsies.

Policijai ir vienalga par zāli. Pietiek lielāku risināmu problēmu.
Reiz zvanīju pālī, dirsties, ka man muita konfiscēja kaņepju sēklas.
Es stāstīju bez bailēm, ka godīgi audzēju mājās, ne pārdošanai, tikai sev, un kas tagad tāds uzpisiens.
Garlaikoti noklausījās.

Lauras tētis tel sarunā:
Tas ir norm, ka tu dzer. Šī iekārta ir tā būvēta, lai tu dzertu.

Jā un nē. Ne visi dzer. Bet ziepenē sēžot uz apmales, lāpoties, pirmdienas rītā, tu redzi – no šņabenes nāk ārā apkrāvušies ar alko.
Alko, kā maksāja pirms 5 gadiem, tikpat maksā šodien, kaut viss pārējais reizinājies vismaz ar 2.
Plānota nodzirdīšana, jo valsts ir depresijā. Neviens te nav laimīgs, un tā ir pūļa atturēšana no masu psihozes.

Kad dzīvoju rietumos, es jutos labi bez vielām

Es tā dievināju viņu jau pirmajā satikšanās reizē. Pēc JRT, kur satikāmies, noskatījāmies izrādi, iegājām snobu ex-pienā. Es gribēju arī kādus 50g stiprā, Laura nē. Tad arī es nē. Man tirpa pakausis no viņas klātbūtnes, aizmirsti par alko, nesabojā visu.

Par redit jautājumu, vai meitenei ir ok, pirmajai uzrunāt. Ja Laura nebūtu aicinājusi pirmā, es joprojām nezinātu par viņu.
Es neesmu mīslis, bet apzinos savu vietu.

Es vēroju, apbrīnā, katru viņas kustību tajā sū..a ex-pienā. JRT es vispār neko nesapratu, nevēroju, neskenēju. Ir noticis kas neticams.

Atkārtojums. Jau rakstīts.

Laura dzīvo pie manis jau mēnešus. Nelietoju neko, zāle neskaitās.
Kaņepei ir labāk, ja ieliec skapī bunduli ar rūgstošu cukuru un raugu. Vajag CO².
Es vnm izleju podā, kad rūguma process ir beidzies. Bet devil, tik ilgi būt skaidrā.
Es filtrēju to šļuru caur marlēm, pacietīgi gaidot līdz izfiltrēsies, lēju glāzē.
Sēdēju virtuvē, lēnām dzēru. Cik nenormāli stiprs alko, tā štirī, bet sūdīgs reibums, kā laikam odekolons.

Laura pēc stundas, divām atnāca, vairs nesaprotot, kas ir noticis.
Tuvu noģība – pizģec, džeks ar bunduļiem, marlēm lok šļuru.
Momentā zvans tēvam, ex-alkoholiķim "kas notiek ar cilvēku, ja dzer necaurspīdīgu, diezin ko?"
Tēvs pajautāja, kurš tā dara? Armands? Easy, nekas nebūs.

Laura aizvācās prom ar visām mantām jau no rīta.
Attiecības sabojātas. Viņa satika mani kad atmetu, un te lūk – nepalīdzēja pat klātbūtne.

Mēs esam jokojuši:
Laura parādīja FB memi – džeks ar meiteni kraujas malā, saulriets, sola "es izdarīšu visu tevis dēļ". "tiešām? tad pārstāj dzert."
Nākamais kadrs – ar kājas spērienu meitene tiek nomesta no kraujas.

Smieklīgi? Nē. Skumji

/The Sisters of Mercy @ Temple of Love /

Kad Laura ievācās pie manis, šeit ziepenē, es skrēju ar pārtikas maisiņu mājās, domādams kādu prīštiku mums sagatavošu. Es apjautu, ka mietpilsoņa stafs – tu laimīgs skrien mājās ar pārtiku, bet man bija vienalga – no panka uz mietpilsoni. MAN MĀJĀS IR LAURA!

Kur palika Laura?
Es vsp nerunāju ar viņu. Viņa šobrīd ir atvērta man. Esmu tajā, ko jau var lasīt. Es nepieskaros ar savām virtuāli apmīztajām rokām. Viņa ir pure gaišums. Nelien tur, miskaste.

Bija teksti email, pat zvans viņai, no kura neko neatceros, pirms nedēļām. Pārlasot skaidrā, man kauns tādu sviestu redzēt. Viņa nelieto pilnīgi neko, pāris reizes uzvilkusi manis audzēto, atzinusi par ļoti labu, bet nē. Kā gan varētu saprasties, ja viens redz crystal clear, un otrs fano par izdemolētu istabu? Uzdevums ir sevi dabūt ārpus elles, lai nostātos līdzās, stabili, un nepieviltu. Fantastikas līmeņa uzdevums.

Man tiešām vajag viņu blakus. Kad bijām kopā, es nelietoju neko, biju the vīrietis bez lielas piepūles. Viens es grimstu.

Parādi? Huj. 19.gs. lieli stāri muka pa ārzemēm, jo ārprātīgos parādos, vajāti. Vāgners laikam arī. Cilvēki, kas ir ierakstīti vēsturē, ne es. Google par mani var atrast piecas lapas, bet es esmu nekas.

Man vēl bija sīki parādi, 90'ajos, tikai simtos, un es baidījos. Darbu izpildītāji, 2 dzērāju pāris, teica "nekad nedomā par parādiem, tas ir troksnis. Man ir pielikuši bandīti pistoli pie ceļa "tu nekad vairs nestaigāsi"" Vnk nedomā par to".

Vēl viņi teica, kad jau biju sācis pīpēt zāli, un teicu "man ir atvēries, man pastāvīgi gāžas iekšā domas. tā negribu to pazaudēt", vecis atbildēja "ja tas ir sācies, tu nekad vairs to nepazaudēsi". Gudri, bet nodzērušies līdz kliņķim. Darbu vēl spēja izdarīt.