pircēji un pārdevēji

“mīlestība tur mani kā vergu asaru būrī”

Man ir milzīgi žēl, ka pat friends-only ierakstos nespētu sakārtot vārdus I daļai. Un man jau gadiem nav friends-only ierakstu.
Varu izstāstīt tikai not-friends II daļu, kurai ir klasisks pajoliņa svars ( izklaidei )

I daļa saturētu bezgalīgu pateicību tiem, kuri jau zina, ka tā daļa ir viņiem.

Valdība ir sastāvējusies

KKC terase - vieta, kur gaisā sajaucas gandžas un valmiermuižas "friša" aromāti.

Labāk ar līkumu un gar ziedošu dārzu

Nomainīju ģimenes ārsti. Tur aizstājēja, jauna, sprigana dakterīte, pēc dekrēta atgriezīsies īstā, 2 gadus jaunāka un vēl spriganāka. Saziņa pa whatsapp, māsiņa normāla!!! Saka, ka "normāli cilvēki raksta whatsapā, mums gan daudz gados vecu pacientu, tie nemāk internetus un zvana. Ja vajag nosūtījumus vai receptes, rakstiet". Visa nepieciešamā informācija sasprausta pie kabineta durvīm līdzņemamās zīmītēs. Un nesēž tur bars ar gaidošiem klepotājiem, gaidot, kad ta par viņiem apžēlosies un pieņems.
Tagad tikai tai vecajai jāaiznes paziņojums, lai šī izsniedz manu pacienta kartīti.

Nu tā. Sākumā ieceļ uz 6 mēn. par mentoru, bet pēc nedēļas par vienas ailes neaizpildíšanu sistēmā, pirmkārt, liek aizpildĩt, otrkārt, piedraud, ka nākamreiz man bũs rakstveidā jăpaskaidro jau iestădes vadìtāja uzdevumā🙂; apmācību nebija. Nemaz nesatraucos, ja kas. P.S.Vienmēr pozitĩvi skatos uz pārmaiņām, pat draudiem, kas nav vienaldzība🙂

Ko dara mācītājs, kad viņu atlaiž no darba?🙂

Aģents Pro-vokators. Aģents, kas virzīs tevi turp, kurp tev jāiet, jo "tu esi izcils/-la šajā jomā!".

Strazdi no rītiem vēl nesen tik dzirkstīgi čivināja. Tagad viņi sasaucas ķērcot.

Laikam pavasaris jau pārtapis sadzīviskajā ikdienā ar visiem šitiem "Kur liki algu", "Tu dari nepareizi" un "Iznes eglīti".

vakar bijām ballītē, kur ietusēju ar draudzenes vecākiem un tagad ļoti gribu uz teātri. par Freimani un par Rītiņu un iespējams vēl kaut ko

ak es napadziņš. dzīvnieciskās bailes un apkopalipse ir nomainījušās uz pilnīgu izsīkumu.

kad iepriekš viņš tika ellei manu prātu dzenot tā, ka tuvu sakropļot, un izmetu pa 8. stāvs logu, jo putns tomēr – nenostīsies. es pārkārpu līniju. bet nepārdzīvoju, ka lai kā es kādreiz domātu, ka neemu tomēr slikts, esmu redzējis sevī pietiekami ļaunu jau iepriekš. šodien baloži nepsiho. bet es pazīstu pēc krāsojuma. nāk tikai viņa māte.

tagad viņa māte pastāvīgi iegriežas, pasauc kādu brīdi, meklējot savu nāves bailēs reiz padzīto uz neatgriešanos bērnu.

un viss, ko vēlos ir gulēt. aizmigt iespējams uz ilgāk kā 15 min, sapņi birst kā kinofilmas, bezgalīgi. citkārt pilnīgi neitrāli. tikko atkal pamodos no īsā snauda un attapos, ka kādam stāstu ko relatīvi intresesantu. sūdīgākais, ka sapnī nebijam kam stāstīt. izrādījās, es stāstīju pats sev priekšā

Pirmā stāva kolēģis, biedrs Matīss, ieteica mūziķa Attic Abasement 1. albumu "Don't hate fuck (2010)", kas rakstīts manierē, kas man tik tuva un pie kuras grasos atgriezties šovasar. Kasešu četrceļnieks, ģitāra un balss. Un visburvīgākās coming-of-age lirikas, kādas cilvēks spēj iedomāties. Es esmu singer-songwriter tipa mūzikas lielākais ienaidnieks, taču tīrradnība ir tas, ko es meklēju, un šis ir 99,99% tīrs zelts.

Atradu vienkāršāku risināju baložiem. Aizvēru lodžiju. Pats gulēju sasvīdis kā ar ūdeni apliets. Par elli nerunāsim. Alko beidzies jau otro dienu. Psiho zāles šausmīgi taupu, jo tām un paika, ko uz nespēju paskatīties, palicis kādai nedēļai. Visas detaļas nē. Nomirt nē, dēls nepārdzīvotu.
Bet mana dzīve šobrīd ir beigusies.
Salauzts pilnīgi visā.
Un pietika vnk paņemt, esot jau labi atkopušamies 7 nedēļas, vienu reizi, ko valsts atļauj un pat mudina. Es nevainoju nevienu, tikai sevi.

Lost

Bijām ar draugu uz Siguldas pilsētas svētkiem - koncerti bija forši, bet iesprūdām tur uz 4h un viss...
Turklāt Emilija sāka sist kanti manam draugam...

Es nezinu, ko darīt. Viņš tiešām būtu jā nosit? Ir atpakaļ. Kā putnus nogalē? Apgriež sprandu? Pretīgi iedomāties

Baloži ir pretīgākie mājdzīvnieki. Tikko izdarīju, ko apsolīju, jo visos veidos esmu pieklājīgi mēģinājis dabūt viņus ārā no istabas. dienām. ar metāla lineālu trenkāju pa istabu. Situ, cik varēju trāpīt. Sagrābu līdz ārprātam pārbijušos putnu, un no visa spēka, turot aiz spārniem, triecu pāri dzodžijas malai pret zemi. Bet jau pusceļā viņš atguva lidojumu. Ir prom. Ja viņš vēl atgriezīsies, tad viņam nav pat 1 smadzeņu šūnas.

Bildi nelikšu, kurā turu sagrābtu aiz spārna, spirinamies. Tā nav ļauna izklaide, bet iekodēt, ka šeit viņiem ir bīstamākā vieta. Ja es mācētu ķidāt putnus, es viņu vnk āpēstu

Aizkustinošākā daļa koncertā bija strazda ielidošana telpā un dziedāšana līdzi mūziķei. Tātad putni var dziedāt arī savam "priekam". Uzreiz pazuda nogurums un nožēla, ka nepaliku mājās.