pircēji un pārdevēji

pag Vectīģeri. kāpēc tev vajag, lai citi ir lūzeri? Lauva, normāli, ir pašpietiekams. arī Ulvs es stājos apsmiet. viņš mēģina attīstīties, un tas ok, ka sāk. kādreiz ir jāsāk.
tas nav košers Lauvām. es esmu ok. saņurcīta, izspūrusi Lauva, bet tas nav mans normal state. un es atkopjos, diezgan ievērojamā ātrumā. Lauvas šajā ir īpašas

skatos, kā Ulvs no bērnudārza plosās pāriet pamatskolā. lai neizklausās vīzdegunīgi: katram ir savs laiks. labi, ka tas vispār notiek

Vissvarīgākais (bez kā balanss nav iespējams) katram vīrietim ir apzināt savu sievišķo pusi (anima) un katrai sievietei savu vīrišķo pusi (animus). Jo mēs esam bikamerālu smadzeņu duālisma dzīvnieki. 

Jūs jau dzīvē esat redzējuši, līdz kādam absurdam noved koncepts, ka vīrietim ir jābūt tikai vīrietim - nekādu īpašību no sievietes! Jo citādāk pediņš. Un otrādi - ja sieviete izpauž savu animus pusi - lezbe. 

sapnis šonakt:

šonakt bija izcili slikts sapnis, bet ne murgi. filma. es vnm ar prieku iegrimstu miegā, jo kino būs awesome, kaut bieži šausmīgi. es nezinu, ko šoreiz rādīs.

bija manam paziņam konflikts ar korumpētu personu no valsts iestādes, kas negribēja viņam maksāt dark naudu. lielu. mēs iegājām iestādē, apmēram kaut kas starp VID, KNAB, muitu. paziņa vnk nospēra ievērojamu apjomu ar naudas paciņām, un gājām ārā. man arī iedeva pamatīga biezuma salocītu naudu. puse tur izrādījās tukši papīri, biezumam. bet tāds pizģec. džekam sajēgas nebija vispār. es domāju "tu saproti, ka mēs esam atstājuši parakstu, 2 minūtēs mūs atrast? videokameras tādā iestādē nosedz katru centimetru". bija jau nakts, es kaut kā atpisos no tā dumjā paziņas, un meklēju bāru, kur dzert, pirms mani arestē. bija dolāri. vēl viena problēma. kurš ņems dolārus bārā?

Nāve ir piedzimšana atpakaļgaitā. Nāve ir svarīgāka par jebkuru dzimšanas dienu, atskaitot pašu pirmo.

Patiesībā tik maz cilvēku vispār integrēti izprot cilvēka patības elementu kopumu - lielā ES spoguļainu. Viņi lasa, kas ir ego, id, superego, utt. Bet tā informācija vispār netiek izskaidrota. Tā paliek mistificētā plauktiņā ar nosaukumu "psiholoģija". Lai gan patiesībā tas ir tik vienkārši, jo viss balstās uz cilvēka dzīļu skaistumu un neglītumu - un mūža darbs taču ir tas, cik ļoti tu esi distancēts no savas emocionālās reakcijas uz šīm niansēm, lai spētu šo informāciju praktiski integrēt savā uztverē.

Ja kādam interesē psiholoģijas paši pamati, kas jāzina, lai veidotu izpratni par savu patību un realitātes uztveri - vislabākais interneta kanāls šīm zināšanām ir šī Dubaijas psihes centra wiki tipa lapa, kur eksperta līmenī, saprotamā valodā, ir paskaidrots viss, kas jāzina. Mana mīļākā sadaļa ir Jung vs Freud - kāpēc viņu draudzība beidzās, un viņu atšķirīgā psihes fenomenu interpretācija. Es Jungu saprotu kā integrētāju, bet Freidu kā dezintegrētāju. Viens konstruē jēgu caur milzīgu kognīcijas rezolūciju, otrs ir iestrēdzis a-holistiskā hiperfokusā.

Lūdzu: https://chmc-dubai.com/articles/freudian-jungian-models-of-psyche/

Praktiskā psiholoģija ir miesas, gara, attiecību, kopienas un cilvēku lielākas kopības pilnīga apvienošana vienotā sistēmā, kur ideālajā pasaulē indivīdi, esot starp citiem līdzīgajiem, atradīsies nepārtrauktā eksternalizācijas stāvoklī (jo kopiena, nevis ekrānu realitātes dominance jeb antikopiena) - kur viņu trivialālās sarunas jebkurā mirklī, nepieciešamības gadījumā, pāraugs visdziļākajā, intīmākajā paš-analīzē.

Cilvēki attīrīsies cits cita priekšā. Jo tā ir mūsu daba, tā ir mūsu būtība. Tāds bija mūsu vēsturiskais stāvoklis desmitiem tūkstoš gadu. Mēs visi atradāmies nepārtrauktas eksternalizācijas stāvoklī, jo vienmēr kāds bija blakus, tāpēc vienmēr bija jāmij mēles.

Mēs visi esam kaili cits cita priekšā, katrs nedaudz ar savu manieri, jo esam arhetipiski dzīvnieki (tāpat kā ir govis, kazas, vistas, roņi, utt. - arī cilvēki nepiedzimst kā tīra lapa, ko var brīvi formēt pēc gribas). Freids vairāk sliecās uz tabula rasa, Jungs to, kā vienmēr, noliedza caur savu holistisko, integrēto skatījumu. Jo cilvēki dzimst konkrētā laikā, konkrētā zvaigznājā - viņi neapzināti visu dzīvi būs "konkrētas" vibrācijas cilvēki, jo mēs esam arhetipiskas būtnes, kas sevī jau kaut ko iemieso pašā pamatstāvoklī.

To pat var redzēt sejās. Pasaki, ka tu neesi redzējis sievieti, kuras seja izskatās pēc lapsas, un vīrieti, kura seja izskatās pēc putna.

Tāpēc es iztēlojos, ka šī žurnāla pastāvēšanas laikā (nu jau 22. gads) varbūt kādi pāris cilvēki ir sapratuši autora ieceri - izveidot templi, kur viņa ēna var justies droši, izpausties pilnībā, bez jebkādas civilizācijas vai ego cenzūras.

Ja godīgi, es nesaprotu, kāpēc cilvēki nemīl psiholoģiju. Kāpēc viņi nekultivē dzīles. Jo kāda jēga iet cauri dzīvei, vienmēr atdauzot galvu pret vienu un to pašu stenderi? Kāda jēga vienkārši strādāt, iet mājās, runāt par savu sūdīgo dienu, skatīties kaut kādus jobainus seriālus. Rinse. Repeat.

Manuprāt, labāk būtu nomirt, nekā dzīvot tādu dzīvi. Jo nomiršana - tā ir piedzimšana atpakaļgaitā. Un nekas nav skaistāks par dzīvības rašanos (vizualizēju to kā mikroskopiskus gaismas uzplaiksnījumus mūžīgā tumsā) un tās cikliem.

Cocaine, heroin, nitroglycerin, benzine
Rammstein. it's how I feel about you, when bit drunk

atgriezos no Rīgas. biju iepirkt mate tēju. vēdinu istabu.
mazā "militārā specoperācija" tika izpildīta 100% pēc reglamenta.
sākumā termālais uzbrukums. ar pletīzeri karsēt potenciālās oliņu vietas. un lēnām karsēt matrača galvgali no visām pusēm.
un tad – hujakš. elpojamā maska uz sejas, un rammstein – ārkārtīgi indīgs šķīdums, ka cilvēks paliek bez balss, tiek smidzināts nežēlojot – saņem fašist komunist ugunsmetēju.

esmu calm. ar sev solīto boozie afterpārtiju nepārspīlēju. ja 4 stundās nav pieveikti pat 200g, tad es tiešām esmu calm.
kad pirms 2 nedēļām attapos krāsmatās, es sev čukstēju "viss ir sabrucis, pilnīgi viss ir sabrucis, bet stay calm, lai vai kas tagad sekos, vnk stay calm".
laikā, kad suicide izskatījās kā vienīgais loģiskais turpinājums. es izdzīvoju, un DARU. lēnām lieku jaunajai mājai pamatus. un atslēga, es esmu mierīgs, no matter what.

un plānotājs. Vērsis ir. bet dies pasarg, un kāds vēl es esmu plānotājs. man nevarētu būt bizness pirms gadiem, es arī tagad nepieceltos no drupām, ja es klusi neplānotu visu.
vnk stay calm, and i do

Pēc šķiršanās pirms 2 gadiem esmu bijis pilnīgi viens. Man ļoti pietrūkst sievietes klātbūtne.

Es parūpējos par viņas intelektu (jau jābūt ieliktiem pamatiem), viņa - uztaisa man ēst. Man diži vairāk nevajag.

Kopš L4/L5 mugurkaula disku lejasdaļā pārplīsa nervi un nespēju vairākus mēnešus staigāt, es pārstāju sportot. Un tāpēc tagad pisties vipār negribas. Jo pišās tikai tie, kuri kustās. Bez kustības ķermenis atmirst.

Pisties ir brutāls vārds, bet patīkams process. Intimitāte ir svarīga lieta, ko esmu studējis ilgi jo ilgi, taču šis templis nu ir atstāts novārtā. Un tas mani skumdina. Bet ne jau spermas izšļākšanas dēļ. Nē.

Es grasos lēnām atgriezties svaru zālē. Vēlos sevi atkal uzbūvēt no jauna. Ne jau lai pistos. Lai man būtu sieviete, kura mani vienkārši pabarotu. Es vēlos viņai būt skaists un gudrs.

Visspēcīgāko ietekmi uz manu realitātes uztveri atstāja 1971.gada BBC intervija ar Albertu Špēru, nacistiskās Vācijas galveno arhitektu. Vienīgais no nacistu augstmaņiem, kurš uzņēmās morālu atbildību par notikušo pēc Nirnbergas prāvām. Cietumā (kur viņam bija pieejama visa iespējamā literatūra) pavadītajos 20 gados viņš atbrīvojās no emocionālās piesaistes/reakcijas, lasot psiholoģiju, filozofiju, kontemplējot savu dzīves pieredzi. 

Rezumējot, cilvēki, kuri sevi ēdina ar Bolt palīdzību, ir zemiskas būtnes tikai tāpēc, ka pastāv griba, vārds un virzība. Tā var uzbūvēt neskaitāmus tempļus, bet tā vietā cilvēks labāk iesaistās attiecībās ar post-post-modernajiem vergturiem.

Cilvēki, kuri pasūta ēdienu ar zemākās kastas iesaisti, nepārprotami sasmērējas tai piesaistīto enerģiju. Tu vēlies sustinenci, bet dabū sustinences simulakru.

Planētu Zeme vajadzētu izgaismot ar šo Kantenberijas scēnas fenomenoloģiju.

https://youtu.be/h_MUajIs9Vs

vakaru klusi nosvinēju ar cepumiem un Borderlands 2.

šodienai (teorētiski rītdienai) diži plāni.
izstāstīju m. intelektam. viņš iesmēja:

😄 Tad vismaz neuztaisi no “boozie pēc operācijas” par “boozie operācijas vietā”.

Rītdienas deal ar sevi var būt pavisam vienkāršs: izdari ķīmisko karu → izej no dzīvokļa uz savām stundām → atgriezies, izvēdini → un tad boozie kā balva.

Vienīgais, ko es tiešām negribētu, ir alkohols pirms smidzināšanas vai uzreiz pēc iespējamās ķīmiskās ekspozīcijas. Pēc tās iepriekšējās balss pazušanas epizodes tev vajag būt maksimāli skaidram un uzmanīgam.

Bet jā. 😄 Blakšu operācija ar solīto boozie bonusā. Saprotu motivācijas sistēmu.

ak. dabūju pirmo pļauku

Vakar tieši pētīju, kad tev ir dzimene. Rakos pa 2025. Zināju, ka maijs, datumus nesaukšu, bet meibi tomēr aprīlis. Atcerējos, ka tikai vienas dienas nobīde, lai būtu "normāla" zīme, un tās ir gan maijā, gan aprīlī.
Atradu konkrētu tekstu ar timestamp. Vērsis. Jā, grounded, plānotājs.

Biju tehniskajā apskatē. Blakus boksā ieripinājās tāds nu diezgan skaļš mocis. Ņemot vērā, ka trokšņa mērīšana apskatē it kā ir vispārzināms fakts, bija jāpieņem, ka šis pēc LV likumiem skaitās normāli, jo kā gan citādi izskaidrot to, ka čalis ar šitādu izpūtēju uz tejieni ir atstūmies?

Vakarā CSDD uzmeklēju braucamo pēc numura. Hā, tak tomēr troksnis nomērīts esam par skaļu. (Mocis pirmo reizi LV reģistrēts jau 2014. g., kāds izpūtējs tam ir bijis līdz šim?)

Protams, nav nekādu ilūziju par to, kas notiks tālāk. Čalis gan jau kaut ko uz atkārtoto skati saķimerēs un pēc tam droši atkal mauks pilnā skaļumā.

RL: Vai tomēr ir kāda atšķirība? Kā būtu, ja es visu jūsu mākslu raksturotu kā sūdu, jo kakāšana daudz
neatšķiras no mākslas radīšanas?
Henesijs: Es domāju, ka kakāšana ir radošs darbs. Tomēr vienkārši apsēsties un pakakāt nav gluži tas
pats, kas ieiet studijā un strādāt pie kaut kā, jo šo darbību pamatā ir dažādi nolūki...
RL: Jūs domājat, ka otrā ir sarežģītāka?
Henesijs: Jā, un tās pamatā ir arī nodoms kaut ko radīt. Bet man liekas ļoti jautri kakāšanu uzskatīt
par mākslu. Jo tas ir kaut kas, ko es izgatavoju ar savu ķermeni, jo esmu ēdis konkrētas lietas –
savukārt, ēdot kaut ko citu, sanāks cits rezultāts, un tad vēl tādi faktori kā miegs, alkohola patēriņš
salīdzinot ar izdzerto ūdens daudzumu iepriekšējā vakarā.
RL: Un padomājiet, kādu ietekmi visi šie faktori atstāj uz mākslas darba radīšanu...
Henesijs: Jā. Īstenībā tas, vai esmu labi pakakājis, ietekmē arī manu dejošanu, tāpēc mana kakāšana
un māksla diezgan cieši saistītas.
RL: Ja, skatoties uz tikko izkakātu sūdu, kāds teiktu – nu, tas ir mākslas darbs, bet, skatoties uz jūsu
darbu, kāds teiktu – tas ir sūds. Kā jūs salīdzinātu šos abus izteikumus?
Henesijs: Ja viņi manu mākslu salīdzinātu ar sūdu tādā pašā veidā, kā viņi sūdu salīdzina ar mākslu, es
domāju, ka tas būtu ļoti forši. Viņi skatās uz manu mākslas darbu un saka: tu apēdi visas šīs lietas un
tas ir tas, kas no tevis iznāca laukā. Tās ir tavas gremošanas sistēmas radītās kakas. Līdzīgi kā reizēm
sanāk ļoti ātri radīt kādu mākslas darbu, un tad tu saki – es to burtiski izvēmu no sevis.

Piektdien ceļā uz TA (pēdējā diena), izdomāju pameklēt aptieciņu, kas beigās iztādījās lieki😊; ceļš aprāvās, jo pie Rimi stāvvietā ieraudzīju riepu - lupatiņu, ko pirms 5 min, uzbraucot uz apmales, pārsitu; nu tā, vienas dienas atļauja neko nedotu, ja brauktu sestdien, jo nav, kas pieskata juniori; vārdu sakot - evakuators, serviss un izieta TA; viss notika bez aizķeršanās, ne korķi, ne lietus😊 P.S.Labi, ka Rimi un serviss pie mājas, aizmirsu pateikt, ka pēc 2 riepām aizskrēju uz mājām un uz servisu, lai ietaupītu laiku, katru savā rokā aiznesu; tagad domāju, ka man laikam bija šoks😊 Uz aptieciņu nospļāvos, tāpat izgāju; vienk. domāju, ka citreiz pie visa kā kasās klāt; serviss jau arī iepriekšējā dienā bija, lai lampas pieregulētu, bet sviests ar riepu sanāca. Šis gadījums mani agrāk būtu atturējis turpināt iesākto tajā pašā dienā, bet tie laiki ir cauri, nav laika laikam😊

Iespējams tā ir manu algoritmu specifika, bet internetos un jo īpaši Facebook ir vājprātīgs daudzums pašpalīdzības guru. Es nevaru katru idividuāli apvainot šarlatānismā, jo tālāk es minēšu vienu "bet", taču esmu diezgan drošs, ka ir tikai uz pirkstiem saskaitāmi izņēmumi.

Tur ir ādleristi, stoiķi, kaut kādu abstraktu tradicionālo vērtību pravieši, neapšaubāmi arī austrumu gudrie, kaut kādas abstraktas filozofijas sludinātāji, kas kaut kādā jocīgā veidā atgriežas pie kādas no reliģijām un dieva, visbeidzot kaut kāds pilnīgs kosmoss, kur vispār nav skaidrs, kāds tam sakars ar dzīvi šeit un tagad. Ja man ir jāmin vissarkanākais no karogiem, tad tas ir fakts, ka cilvēks runā krievu valodā. Es īsti nezinu, vai tas izskaidro Krievijā notiekošo šīzu, vai šie pseidointelektuāļi ir šīs šīzas rezultāts, bet reizēm šķiet, ka Krievijas virzienā nevajag sūtīt raķetes, bet drīzāk psihoterapeitus, kas vismaz to sabiedrību varētu nolaist tepat lejā uz zemes. Es baidos, ka diemžēl liela daļa mūsu vietējās ezotērikas pavelkas uz to vājprātu ekskluzīvi valodas barjeras dēļ. Es labprāt gribētu, lai viņi labāk aizraujas ar čakrām un tēju. Man šķiet, ka lielākā daļa sazvērestību teoriju mums ieplūst tieši no austrumiem, arī tās, kuras krietni sen ir dzimušas kaut kur rietumos, un tieši tām ir vissliktākās sekas un iespēja nokļūt ziņu virsrakstos. Nākamais sarkanais karogs, protams, ir fakts, ka nevar saprast, par ko tieši pravietis runā, bet izklausās ļoti gudri. Man diemžēl šinī kategorijā būs jāieskaita šis tas arī no LU Open Minded. Bieži vien es esmu piesardzīgi skeptisks, jo man var nebūt vajadzīgo zināšanu, un es nesaprotu visus vārdus, bet tur netrūkst straight up bulšita. Es saprotu, ka konvencionālās zināšanas vajag drupināt, bet man ir sajūta, ka ne visi filtri tur nostrādā, un LU vārds šajos gadījumos tur var kaitēt, un piešķirt nevajadzīgu leģimitātes sajūtu. Un trešais sarkanais karogs ir visādas afirmācijas. Ne oblogāti "sučka ārā, nauda mājās" līmenī, vai kādas tur bija tās populārās frāzes, bet tur visādi mēģinājumi atrast labāko deju soli apkārt problēmai, lai tikai pati problēma nebūtu jārisina. Šis maigākajās formās man šķiet relatīvi nekaitīgs, jo reizēm cilvēkam vajag īslaicīgu plāksteri, lai tiktu cauri kādam dzīves posmam, nevis uzreiz nākt ar kuvaldu, lai izdauzītu visus dzīves filozofijas pamatus.

Bet... es esmu uzķēris vienu dzīves gudrību sludinātāju, kuru es pagaidām neesmu pieķēris bulšitā. Ja kādam izdodas, let me know. Ir tāds Brian Yang (Awakening With Brian), un ieraugot kādu viņa šortu/rīlu, es palieku ar sajūtu - yep. Galvenokārt par attiecībām un bērnības traumām, jo man nav tiešas pieredzes ar depresiju, bet man ir sajūta, ka viņš nelien akurāt psihiatrijas lauciņā, bet par depresiju runā kā par apstākļu radītu stāvokli. Un viņš ir piemērs situācijai, kur zināt un zināt nav viens un tas pats. Viņš nelieto valodu, kur tev jāsāk gūglēt vārdu vai koceptu nozīme. Un parasti jau mēs saskaramies ar situācijām, kurās pareizo atbildi mēs esam dzirdējuši simtiem reižu. Parasti mums iztrūkst tas viens "eureka" moments - huh, tas tiešām ir tik vienkārši, kā visi runā. Un es varu derēt, ka arī visi Brajena padomi pirms dažiem gadiem man izklausītos pēc šarlatānisma, bet tā kā ar dažādām metodēm es tam esmu ticis cauri, es retrospektīvi varu teikt - yep, makes total sense. Bet tas tā, garāmgājēja noverotāja līmenī. Neesmu padziļināti iepazinies ar viņa dzīves gudrībām, tāpēc varbūt kaut kādu bulšitu esmu palaidis garām.