pircēji un pārdevēji

Man ir kārdinājums šodien aiziet uz Mayhem un Marduk. Tai pat laikā man ir bažas, ka tā varētu izrādīties diezgan garlaicīga pieredze. Un tā nav grupu vaina, mani vienkārši vairs neķer tā mūzika tā, kā tai vajadzētu. Es izlasīju interviju ar Attilu, un likās diezgan interesanti, kur šie vecie kungi ir pavirzījušies savā pasaules skatījumā. It makes some sense. Bet es noklausījos jauno albumu, un nekur jau nav pazudis fakts, ka dziesmu tēma ir kaut kur norakta zem neartikulētas ķērkšanas. I mean, mūzikai nav ne vainas, lai gan varbūt varēja būt drusku interesantāk, bet tas ir par formu, ne saturu. Vai man pietiks ar formu, un man atkal nenāks rēka par visu to sātanisko pozerismu? Ir bažas. Tā nu es te sēžu uz sētas. Jāpaskatās, vai šis pasākums nekonkurē ar kādu labu filmu, tīri tā, lai beigās nesanāk, ka es atkal izvēlos sēdēt mājās.

Latvijas radio: "Iespējas palīdzēt Ukrainai šobrīd patiešām ir daudzas un dažādas. Un katrs var izvēlēties sev saistošāko."

Tas brīdis, kad klasiskās mūzikas koncerta starpbrīdī blakussēdētāja pēkšņi pagriežas un saka: “Man patīk jūsu dzeja.” Un pēc pavisam īsas pauzes piebilst: “Mēs ar vīru reizēm lasām pirms gulētiešanas.”

Vēlos pastāstīt par īpašiem sapņiem. Detaļu nebūs, jo detaļas tur ir, un es nekad nespēju atcerēties. Es sūdzos. Tas ir vājprāts. Pilnīgs haoss. Sižeti, telpas, notikumi, personas mainās. Gravitācijā ir kāds noziegums, baiss noziegums. Es to neesmu pastrādājis, bet ceļi aizvedīs uz visiem, arī mani. Supermārketi, Sagruvušas rajona ēkas, Pastāvīgs sprosts, lai kur tu ietu.

Un ar to, es sapņos jūtos labāk nekā nomodā. pagaidām

Saslimst. Nu, tas ir slikts risinājums. Neiesaku. Bet ļoti mainās sexualitāte manā gadījumā.
Es reiz jutos vāji gribēts, un Gunta bija vienīgais ilgais pieturpunkts, man vislaik meklējot citu, "savu". Zināt, ka success bija 0.
Es nezināju, ka esmu gribēts.

Kad saslimu, man kļuva pilnīgi po. Ne rupjību veidā. Man vnk nav ko zaudēt. Un es neesmu pirmais, kas tuvošos, jo neviens te nav idiots.
Bet po pastāv, jo redzams, anyway.

Es neesmu ne sex monstrs, ne vergs. Man ir smieklīgi noskatīties uz lētā cibas gala mēģinājumiem. Sex jums tiešām ir viss? Nožēlojami. Profesionāli nožēlojami.

Cik cool, dračīt ap 6+2=8 gados.
Ap 11 man stāvēja, līdz modos ar slapjām apenītēm. Es dzīvoju ar 2 sievietēm. Mamma jau bija darbā. Vecmamma vilka man nost segu "redz kā krāniņš grib čurāt", Es reizēm modos ar slapjām apenītēm.
Tā bija visa mana sex informācija. Ja krāniņš stāv, tātad grib čurāt. Un nefolk, nedirs, – bet 17 gados (lai jūs čakarētu), ne pirmo reizi mēgināju masturbēt. Bet kādos 15-16, drīzāk 16. Es vnk nezināju pirms tam.

Man patika. 21. feb es nepacēlu G zvanu. Man ziniet, pietiek ar sevi, lai vai kas arī būtu runājams.
Šodien pacēlu. Cilvēks, kurš man neprasot, tērēja milzīgas savas naudas summas manas mammas bērēm, būtībā izdarīja 3/4 no visa, es tikai māju ar galvu. Piezvanīja, neuzbāžoties ar nākamajām detaļām, vnk apjautājos kā es jūtos.

Jūtos vnk. 2-3 dienas dzeru, tad man tas noriebjas, un guļu 2-3 dienas. Gunta zinot mani "nu tad jau pārsvarā". nope. vairs ne tā. mammas spilvens ir lost. esmu viens, un tagd man ir viena vienīga pase.

Vispār stāsts bija par Guntas sirsnību. Man salikās, ka par maz varēja uztvert kontekstu

Zivs nav piedzēries, bet jūtās pietiekami ok. Tura sevi kontrolē. apkalpo un mēreni iepīpē. 14% ir lēni, tik drusku, cik vajag.
Un patīk runāt stafu. "Godovije" man ir bijuši 3x pieaugušā dzīvē, recent 3-4 gados.
Sākam ar bezvainīgāko. Tabaka, un zāle ver vairāk, gādā pārsteigumus. Ieteikums, ja jūties, drīz vajadzēs, neatliec, pirms pīpēšanas nu nekā neatliec. Es pīpēju, tabaku, pilnīgi skaidrs lodžījā. 2-3 dūmi, un ir pizdģec. Es raujos kājās, attriecies pašā tualetē, pie poda, apģērbs jau norauts, bet viss par vēlu.

Divas citas bija pālis. Skaistākais, ka es nogremdēju telefonu, koši dzelteno kā mans cibas fons, tieši starp caureju un biksēm. Go from bright yellow aesthetics to humble relief brown, un iekrīt caurejas kloākā, velkot bikses nost.
Lūk tas man patika. Es tobrīd biju tik ļoti zemu, ka telefons parādīja. Es pasmaidīju. Vēl rāda zīmes, huh

Hedda (2025)

Neveidošu jaunu profilu vienam ierakstam. Lai jau redz, cik zivs ir "smalks". ( videnes anekdote. estētiem nelasīt )

[info]govs:
"ap 17. aiziet bezsmadzeņu idiņos"

un ja vēl ir arī kādi darba ienākumi, tad. 17. datums nekad nepāriet. mēnešreizes vienkārši pāriet nākamajās, bez pauzēm. bet tad pastāv liels risks palikt sausam jau 3.-4. dienā pēc 17.

Eižen, nabadzīgiem puišiem arī ir PMS. Viss ir kārtībā ap ienākumu datumu. Tā ir dabiskā škidrumu uzkrāšanās un atbrīvošanās no tiem. Un tad atkal gaidi veselu mēnesi.

that cd changer
changed my life

Kāpēc atkal jāmostas no tādiem murgiem? Apkārtne līdzīga Gogoļa ielas tunelim, tikai tumšāka un nereālāka. Mani sargāja liels melns kaķis, viņš bija kā liela ērta soma, kurā ielīst, noslēpties un netraucēti vērot apkārtni. Kaut kas bez sejas meklēja dzīvnieciņus, bet visi aizbēga. Tad no kādas ēkas iznāca divas blondas sievietes ar maziem bērniem. Tad viena balss teica: "Mirs mazā meitene!" Es izlēcu no sava drošā patvēruma un teicu: "Nē! Es varu iet viņas vietā!" Tā sargājošais kaķis pazuda un man ļoti sāka sāpēt kakls, it kā mani žņaugtu. Likās, ka smoku, un tā pamodos. Tāda sajūta, it kā tiešām būtu izlīdusi no kāda stulba bojevika. Turklāt ne ko tādu skatījos, ne lasīju. Gribētu pārmaiņas pēc šonakt nosapņot kaut ko skaistu.

Pēc izmešanās smalkajās Floridas smiltīs, atrodu tās dažādās vietās, piemēram, ausīs. Ūdens bija pavēss, bet ciešami, ap 20C, vējā braši drebēja dzeltenais karogs. Klīrvotera piekrastes reljefs bija pateicīgi lēzens. Braukājos ar viļņiem, pēc katra garā nobrauciena cīnoties, lai tiktu atpakaļ vilņu plīšanas zonā, gluži kā tīņa gados. Glābējs koši sarkanā flīsa jakā, iznācis no tornīša, izskatījās nedaudz nervozs, bet neko neteica.

Katrai sievietei ir svarīgas attiecības

Linda, 33 gadi
https://jauns.lv/raksts/izklaide/697313-dz-dz-dzilindzers-saka-ka-lidz-60-dzimsanas-dienai-appreceties-septito-reizi-nepagus

šodien beidzot atjaunoju to Smart-ID (bija palikušas 3 dienas līdz termiņam) un biju uz matu procedūru. dārga, bet esot laba - paņem gabaliņu ādas no aiz auss, ieliek aparātā, kas saskalda un izfiltrē un tad tur, kur trūkst, iepotē atpakaļ cilmes šūnas. sapirku visu vajadzīgo matiem, aizgāju uz Baltijas papīru pēc mapes mākslas skolas darbiņiem (kā man patika tajā veikalā! Krāsas!!), aptiekā beidzot izņēmu savu recepšu D vitamīnu, sapirkos bērniem Omegas (līdz 28.02. A aptiekā ar klienta karti labas atlaides, arī kosmētikai), miniRimi nopirku olas, mājās nācu pa smuku puteni, iedzēru kafiju, ielīdu gultā un viss būtu labi, jo reāli jūtu kā man pilnīgi miegs nāk no tā, ka esmu atslābusi jo tas garām, bet sabrēcu uz vīru un tagad esmu dusmīga un bēdīga

Instā aksidentāli uzdūros burvīgam portugāļu grupas Cul-De-Sac skaņdarbam “Manequin”. Labākais sākas no 00:01:05. Dinamisks un vaibīgs postapanks (varbūt kādam ir atbilstošāka stila definīcija?).