pircēji un pārdevēji

kein Alkohol, kein Nikotin
explosiv wie Kerosin. cocaine with heroin.
BENZIN

es miršu bet Rammstein

Slidojot prātplūsmas stāvoklis iestājas dabiski

saņēmu nepelnīti milzīgu un skaistu ziedu klēpi, ļoti kaunos un ļoti priecājos
jūrā sasaluši viļņi lēcienā
truth over proof

Gunta var iznīcināt jebkuru, bet kārtējo reizi pierādīja sevi. Nav uzticamāka cilvēka pasaulē. Arī šodien, man daudz kas kaitināja viņā, bet praksē viņa pierāda nenormālu, stabilu muguru. Tā kā esam mīļi joprojām, kaut attāli, es neraudāju viņai uz pleca. Ļoti atturīgs. Mums to nevajag. Tāpat mīlestība ir jūtama.

I am not sūda gang, but i live like criminal. i liked song, riding home with 2g amphetamine over Daugava, speeding with taxi. I envying my life. All good people came today on mom funeral was awesome I barely hanged on. I was off, and still knew, its only day i must be at 100% on. It can compare only to my child birth. At son birth I was in deep hangover, and woke after Gunta call "I am going at birth". I jumped on legs immediatelly. I am here. Waited hours. Met Jāzeps, with silent tears in my eyes.

/Paul van Dyk feat. Rea Garvey - Let Go/

Man ir tik sūdīgi, ka kamēr Gunta aizgāja maksāt par bēru mielastu, es 3x pievēmu grīdu kafe. Atnāca "vai, škidrums!" Es teicu tas ir vīns [noklusējot, ka izvemts]. Bet nu nē – mēs nekad nemelojam ar Guntu. Jā, es 3x vēmu konkrēti uz grīdas. Gunta "o šit!"
Man jau palika slikti bērēs. N-redbull+mājas alko. Es gulēju tikai stundu šonakt.
Visas bēres nenovilku saulesbrilles. Manas acis nevienam, dēļ cieņas, nav rādāmas.

Bija ļoti auksti. Es knapā jaciņā. Man reāli nesalst. Un tad, kad jau 2h ārā, es jutu pizģec – joprojām nesalst, bet es tūlīt nogāzīšos oktobra apģērbā. Es nepārģērbjos. Esmu online pie datora, eju ārā -10, vai eju gulēt zem segas.
Esmu reāls kaķis, kažoks man ir viens, visam laikam

Interesanti, kā guļ cilvēki, kuri pirms gulētiešanas našķojas? Parasti neēdu minimums 2, bet parasti 3-4 h pirms gulētiešanas. Vakar sanāca kā sanāca apēst stundu pirms gulēšanas kūkas gabalu. Fak zis šit, bet viss miegs izčakarēts - vēders protestēja ar smaguma sajūtu naktī. Nepatīkami.

Citās ziņās, jau 4. mēnesi eju uz sporta zāli. Sviedri vairs neniez, kāja vairs nesāp, svars un izmēri tādi paši, bet muskuļi tomēr vairāk. Sporta zālē zūd ilūzija, ka ja esi slaids, tu esi sportisks un fit. Neesi. Esi tikpat tizls kā resnulis, tikai slaidulim ir vieglāk izlocīties, noiet kilometrus un pakarāties pie stieņa.

Biju jau aizmirsusi, cik sarežģīti var pateikt pulksteņa laiku dažās valodās, piemēram, čehu. Ceturkšņus vēl saprotu, bet, ja vēl kaut kas no tiem jāatskaita vai jāpieskaita, tas taču prasa prāta piepūli, lai gan dzimtajā valodā droši vien tas ir tikpat automātiski, kā pakustināt roku.

„Lūdzu nerunājiet ar mani ceturkšņos!”
"Tā ir mana automātiskā aizsargreakcija, dzirdot, kā čehi jau atkal virpina savas vājprāta garās pulksteņa laika konstrukcijas agri no rīta.
Piemēram, plkst. 9.40 čehiem ir bez piecām minūtēm trīs ceturkšņi pirms desmitiem (bez pět minut tři čtvrtě na deset)."

https://www.instagram.com/manacehija

stāstu gpt:

tas bija ebreju muzejs. man bija jāieprogrammē planšetes rādīt briesmīgu filmu par ebreju holokaustu LV. es tur biju izlaidies uz paklāja, uz grīdas un nedaudz pārprogrammēju jau mājās salikto. bērns arī uz paklāja. viņš domāja, tēvs ir reāls hakeris.
tagad par ebrejiem. es skatījos to filmu (filma gara tikai minūtes) n-reizes. ārprāts. es zinu faktu, kad ebreju dievkalpojumā vācieši nobloķēja sinagogas durvis, un nodedzināja cilvēkus dzīvus iekšā. tas ir rammstein. nazi nekas nav piedots, kaut ussr bija vēl sliktāki

Viena kodola procesors? Es līdz 2015 strādāju graf diz uz viena kodola, ar 3GB atmiņu.
Jūs varat iedomāties, kādas ciešanas bija griezt uz viņa Photoshop, vai Illustrator filtrus.
Esmu strādājis arī 15" CRT monitorā.

Aktuālā tehnika tikai tagad sāk novecot. 32GB ir vēl pietiekami, un vairāk par standartu, bet i5-4460 visas spēles sprauslā, izņemot mīļākas – Borderlands 2, Forza Horizon 4, Euro Truck Simulator 2.
Red Dead Redemption 2 neiet – met vislaik ārā.

Tagad ir 14. paaudze Intel procesoriem, man joprojām tikai 4.

p.s. Nu labi es nopirku GTX 1080 pagājušajā vasarā. Ļoti labā stāvoklī. Tas spēlēm dikti patīk

Manam telefonam ir astoņi gadi, joprojām normāli strādā. Jo trešo daļu no šī perioda (naktīs) ir bijis izslēgts.
Gemini iesaka bez vajadzības vairs neatjaunināt nevienu lietotni un drošības labad visu nodublēt.
Tagad dzīve piespiedusi turēt telefonu pa nakti "Netraucēt" režīmā. Būtu jāsalīdzina, kas aprij vairāk baterijas – ieslēgšana vai snauda, jo mākslīgajam intelektam nav stingra viedokļa par turpmāko optimālo taktiku aparāta dzīvildzes uzturēšanai (ja nebūtu tā dzīves diktāta, kas izlemj manā vietā).
Izslēgšana taupa bateriju. Neizslēgšana taupa mātesplati. Droši vien nākamajam telefonam jāskatās, kas vārīgāks.

JAUNS.LV Satura veidotāja Doloresa Onzule [...] publicēja video, kurā Maestro apsveica pati savā manierē – ar sēžamvietu trinkšķinot klavieru taustiņus. Ieraksts izraisīja plašu sašutuma vilni. Daļa šo sveicienu uztvēra kā klaju necieņas izrādīšanu – gan pret instrumentu, gan pret pašu Raimondu Paulu. Žurnāla "Kas Jauns" sazvanīta, Onzule skaidrojusi, ka viņas sekotāji viņu pazīstot tieši šādā stilā.

tā kā pārroku visus plauktus, un skenēju attēlus, pie viena 1997. gada U2 koncerta biļete. es tā to gaidīju. mēģināju Londonā dabūt hash. nēģeri aptīrija mani vienā setā, bet koncertu redzēju. tas nekas, ka nebija kur nakšņot.

Man tiešām šķiet, ka lāči nav pārāk interesanti dzīvnieki.

Man ir cita loma. Redzams, ka mēdzu šokēt, un rīt 60 smagas tabletes, zvanīt Guntai "ka es mīlēju tevi, ja vairs netiekamies" (reanimācija reāli izdarīja. iespējams es vairs nebūtu. paldies Guntai).
es esmu kaķis, Gunta ir kaķis, dēls ir kaķis

bet tādu, ka stāvēt uz 9-stāvenes, centimetros pāri malai, vai nopūtīs vējš zemē, nu pizģec. Matīsam ir iekšas

/The Doors - People Are Strange/

oh, Govs powered me up.
tagad es baidos no augstuma. bet agrāk man bija po. es sadevos rokās ar nepazīstamu meiteni (jo bija jālec pa 2), un easy kritu gumijās pret zemi. es zināju, mēs esam drošībā, un tikai skaists drošs kritiens.
nu, 6-stāvu mājas gan bērnībā, gan jaunībā, reāli labi apavi. es staigāju kā kaķis pa tik slīpiem jumtiem pilnīgi brīvi. 0% fear. un es nebiju dumjš. es elpoju reālu dzīvi. tā bija multene. es vnm dzīvoju kino.

viens mans čoms stāvēja uz 9-stāvenes jumta, uz pašas malas. man ecstasy nedaudz nomierināja. citādi es būtu nenormāli pārbijies. tur paliek tikai nieka svars turp vai šurp. es redzēju, ka nebūs turp. bet nu tik scary shit. es cenšos tā nekad nedarīt citiem. ok, grieztas rokas, rītas 60 tabletes. tas ko Matīss darīja ir far beyond. Viņu pat vējš varētu nopūst lejā

No augstuma tikai 52-os man ir bail. Es reiz teicu Andim, kad pālī gulējām uz ļoti slīpa jumta, un tinām kāsi "davai ejam nekavējoties iekšā". Man kļuva bail, ja mēs pālī un ar joint, sēžam izlaidušies uz ļoti slīpa jumta, kas notiks tālāk. Mēs kāds varam aizmigt, un easy ripot lejā. Sīkās barjeras jumta beigās neko nepalīdzēs.
Man nav bail, bet es negribētu piedzīvot Andi nokrītam no 6-ā stāva, un negribu arī sevi. Abos gadījumos mēs būtu nelaimīgi

Gadiem ir sekundāra nozīme. AP 2000 man uzradās jauns draugu loks. Varu teikt, pats labākais no visiem draugiem ever. Es augu ar viņiem, es plauku, dzīvoju. Tā bija reāla inteliģence. Man bija ap 28, viņiem ap 20. Es jutos drusku vecs, salīdzinājumā, bet mani ļoti turēja cieņā. Tādu kā vecāku, nobriedušāku.
Nenoliedzu bērnības draugu. Vienu. Ivo. Mēs kopā ar Ivo darījām tādu šit, ka visas mammas noģībtu, un arī milicija.

Piemērus?
To gan es darīju viens. Ekipāžas ar ugunsdzēsējiem. Milicija. Visa iela nobloķēta. Detalizēti jau stāstīts.
Cits. Ar Ivo nopirkām simtiem metru vadus, mest pāri jumtiem, dabūt telefonu. Daudz izdomājām, maz izdarījām. Mēs ar Ivo dzīvojām niecīgu attālumu, ar kādiem 300m pietiktu, ja mēs pārmestu vadus pāri visām ēkām.

p.s. Pa Ivo 6-stāvu mājas jumtu staigājām brīvi, bet sapratām, ka pārmest vadus, ir reāla loģistika. Pārķert vadus no otras 6-stāvu mājas, pat ir idejas kā. Tas viss bija tik drūma, nereāla ideja, ka mēs atteicāmies

Bijām ar to 17 gados iebaroto kokaīnu, Oskaru.
Es tiešām nezināju, ka viņš nav pat zāli smēķējis. Uzzināju tikai pēc mēnešiem.

Man bija nenormāli naudas. Es vilku viņu pa geju klubiem. Sēdēja ar mani uz kādām centra kāpnēm, 5-os no rīta, vasarā, kad mums ecstasy tā per "tik nenormāli krutu džeku vēl nebiju saticis, kā tu"

Es biju Rīga, visā lieliskākajā iesaiņojumā, paaudzēm rīdzinieks. Viņš bija Talsi. Mazpilsētām parasti kompleksi, kaut džeks ir reāli spējīgs.
Arī Busulis bija mūsu kompānījā, no Talsiem. Paskat, kā puisis izsitās.

Vairākas reizes ar Kārli ir ņemts ecstasy. Viņš bija atzīts viesmīlis smalkos restorānos.
Bijām vienā no viņa bijušajām darbvietām. Man pizģec kā ecstasy sāka pērt. Es novilku restorānā apavus, un saritināju pēdas zem sevis uz komfortabla dīvana. Kārlis aizturēja elpu, nepasakot "tas pilnīgi nav pieļaujams". Uz ecstasy tu drīksti visu, un cilvēki vēl applaudēs. Tas ir pamatots pieredzē.