Protams, es arī varu atskatīties uz kaut ko līdzīgu trakajos deviņdesmitajos (un to raksturojot, es esmu veltījis vārdu "idiņš" arī sev pašam), taču pavisam noteikti ir tādi (varbūt vairums), kam tik skarbas pieredzes nav. Tas komentārs par evolūciju nozīmē to, ka es uzskatu, ka ilgākā laika posmā saglabāsies tādi bez tendencēm nevajadzīgi uzņemties lielus riskus.

Nevajadzīgi riski, manuprāt, ir ikdienas parādība. Man šajā sakarā vislielākās problēmas sagādā jautājums par to, kā nodrošināt, ka mani bērni nesēžas tādā mašīnā. Jo īpaši tādēļ, ka pats droši vien būtu sēdies.

Nezinu, kā tu, bet es godīgi varu pateikt, ka tīņa gados dažās epizodēs pats neesmu bijis īpaši gudrāks par minētajiem jauniešiem. Un arī pieaugušā vecumā joprojām pieķeru sevi rīkojamies visnotaļ debili - to tā kā vienmēr der atcerēties, kad gribas par kādu ierakstīt "nu gan idiņi!".