| Mana mīļā benzīna kapsēta... | 15:06 |
|---|
|
ar šo bērīti man tiešām sanāca daudz izbraukāties - pat uz dragreisiem pirmajā vasarā, kad tie tikko kļuva populāri. zupa viņam garšoja nejēgā - 2,9 kā nekā, toties mīļākas mašīnas nav bijis, lai gan nu jau kādas 3 esam nomainījuši. ērta un ar "muļķukārbu".
edz vienā brīdī aizvērās klapīte ij kāja kļuva smaga, ij meistarības nepietika - un, lūk, rezultāts...
( bildes )
un vēlreiz - paldies ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) itta & co :) |
|
Mans pirmais auto bija pēc izskata necils 86. gada Audi 80.
( ..bilde.. )
Bet patiesībā tas bija diezgan dzīvelīgs monstriņš :) Audi 80 GTE 1.8l (tipa sporta variants ar degvielas iešprici). Nobraucu 2 gadus.. laikam.. Uzreiz kā nopirku, tā motoram tika uztaisīts kapitālais remonts. Piespiedu kārtā :D Žēl, kuzava bija diezgan sarūsējusi... Rezultātā gadu atpakaļ jamais tika notirgots.
Statistika: 1 dzenis motorā, 1 crash braucot atpakaļgaitā, 1 grāvis :) |
|
tad nu es arī... Ford Sierra 2.0 CLX universaals (`90), devinjdesmito saakumaa bija topa autinjsh, tagadinj pa kapeikaam var dabuut...
nummurs aizsmeereec jo bija ieksh doskas uz paardoshanu, bet paldies dievinjam ka neviens nepirk:)
( sierinsh ) |
|
Uzreiz gribu pateikt, ka tālāk rakstītais nav absolūtā patiesība un aksioma – tie ir mani novērojumi un spriedumi. Tātad, kā izvēlēties savu pirmo mašīnu?
Ja tiesības saņemtas pavisam nesen un meklējiet sev pirmo braucamo, lūdzu, aizmirstiet par to mašīnu, kas jums patīk. Ir divas mašīnu klases – tā, kas patīk un kuru var/vajag atļauties. Un reti, kad šīs iespējas sakritīs. Protams, ja sakrīt, tad ir ļoti labi un parasti tas ir izņēmums.
Kāpēc nevajag pirkt kā pirmo auto to mašīnu, kas tik ļoti patīk, par kuru sapņot naktīs pirms braukšanas ar instruktora auto un par kuru jūs esiet ievācis tik ļoti daudz informācijas? Tāpēc, ka šī pirmā mašīna piedzīvos avāriju kā likums. Lai cik jūs rūpīgi nebrauktu, lai cik pienācīgi neuzvestos uz ceļa un vispār būtu apzinīgs vadītājs, avārija būs. Dod Dievs, lai tā ir neliela un ir tikai materiāli zaudējumi un veselība nav aizskarta. Iegādājoties sev tīkamo auto ir jārēķinās ar emocionāliem pārdzīvojumiem, bieži vien lielām izmaksām remontiem un vispār vilšanos. Savukārt iekļūstot avārijā ar kaut kādu 83ā gada Golfiņu vai Audi, kreņķis nebūs liels – vairums gadījumos detaļas tiek pārdotas kilogramos vai spaiņos. Vienkārši turpmāk jūs brauksiet uzmanīgāk – pirmā avārija, lai cik viņa maza nebūtu, atstāj iespaidu uz vadītāju. Protams, ir vadītāji, kam nepielec visa mūža garumā, taču šiem cilvēkiem ir citas problēmas un par tām, lai domā psihiatri un veterināri.
Vot šitik īsi un vienkārši. Ieteikums viens – pērciet kā pirmo mašīnu pusnokautus autiņus par 200 latiem, mācieties un braukājiet uz nebēdu un, ja kaut kas notiks nebūs jāatver maciņš pārāk plaši, taču mācība būs. Kā ideālus pirmos auto varu minēt GolfII un Audi 80 – vienkārši kā pieci pirksti, visu var salabot ar lauzni un kautkādas mātes palīdzību un vispār uzticami auto. Jā, komforta mazāk nekā citos auto, taču mums vajag iemācīties braukt sākumā (Autoskolā to neiemāca! Nevienā!) un nevis pierast pie prostatas sildītāja ķeblī. |
|
Man pirmais, nopirkts nākamajā nedēļā pēc tiesību dabūšanas:
Ford Escort, 1984, salātzaļš.
( ... tālāk ... )
Iesmērēja man kārtīgi - pabraukt nevarēja nipačom, visu laiku bija jāgāzē, 1 robs juka ar reverso (pirmajā dienā jau uzbuhņīju krustojumā atpakaļ (biki)), kamēr servisā nenomainīja gaisa filtru (ciet galīgi aizaudzis :). Protams ka izrādījās sists (aizmugures savilcējstieņiem 8 šaibas uzlikts, lai viskaz kautkāda ģeometrija būtu).
NU un avārija ar nebija ilgi jāgaida .. ja nemaldos pēc 3 mēnešiem, uz vienvirziena ielas parkojos pa kreisi no labās malas ... kur tas opelis paspēja blakus izlīst, tā arī vēljoprojām nesaprotu! :) Durvis iemīcīja.
Nākamgad es šamo ziemā arī veiksmīgi nokāvu - kas gan varēja zināt, ka eļļa ik pa mēnesi jāvaktē! :)
Lai viņam vieglas smilts ... mīļš jau bija, lai arī kā leca, ripoja un bremzēja .... |
|
Es arī gribu iesniegt neilustrētu atskaiti. Mana pirmā mašīna bija 85.gada Ford Sierrs. Liela zilpeļēka govs, kuru man dzimšanas dienā uzdāvināja māmiņa, jo tas bija vienkāršāk nekā uz autokapsētu aizsūtīt. Un pirmā avārija bija apmēram nedēļu pēc tam, kad izbraucu no garāžas un atstājot robā un rūcošu izkāpu aiztaisīt garāžu. Un Fords (ne tas kas Harisons) izdomāja pats braukt. un nobrauca no kalna un pret ābeli atsitās.:))
Un vēlāk jau †ā mašīna vairāk nebrauca kā brauca.. un tad sadalijām detaļās.. un pērkot jaunu, nozvērējamies. ka Fordu jau nu gan nepirksim.. Nez vai grūti uzmināt ko nopirkām?:)) |
| mans ... bijušais pēlēcītis | 16:08 |
|---|
|
Šis nav pirmais auto. Pirms šī bija: VAZ 2108, VAZ 2109, Mazda 323, Opel Ascona, Opel Corsa, Opel Senator, Ford Scorpio, Ford Escort XR3i. Tad nāca vēl viens Escort XR3i. Šis tika remontēts un būvēts par rallija auto. Mašīnā tika sagāzti tūkstoši. Braucām arī rallijā. Un tad 2004.gada 5.jūnijā pelēcītim apnika dzīvot.
( ... tālāk ... ) |
|
Tagad esmu mainījis nacionalitāti, jo iegādāju "peugeotu". Tas ir 87.gadā dzimušais Peugeot 205 XS 1.4. Motors maziņš, bet pietiekami nikns. Bundža sver tikai ~630 kg. Divi Weber karburatori. Pilnībā sagatavoju rallijam. Sēdies un gāz! Nu un to arī daru. Gāžu.
( ... tālāk ... ) |
|
Kaut arī neesmu community administrators, ir neliels ieteikums apkārtējiem - mans_auto nav paredzēts tikai stāstiem par to kādi ir jūsu braucamie. Domāju, ka var droši likt iekšā notikums no automašīnas dzīves - kas salūza un kur to labot, ieteikumi, pieredze un visādi citādi NODERĪGA informācija. Citādi sanāk plika gunāriņu staipīšana. Tas nebūt nav slikti, taču liekot iekšā vēl citu info community un tās dalībnieki tikai vinnēs!
Vai ne?:) |
|
Garum gari nerakstīšu, jo vienreiz to jau esmu darījis. Palasīties var šeit.
Bildīšu diemžēl man tā arī nevienas nav, bet domāju, ka lielākā daļa sapratīs par kādu Mersi iet runa :) |
|
Nu kad jau visi, tad es ar'..:) pagaidām gan vēl bez ilustrācijām - nu nekādi neizdodas tajā šausmīgi lielajā auto bilžu klāstā atpazīt savu mazo, mīļo Purkšķinatoru..:) Nu tā, īsumā: 1987.gada otrais golfs, 1.6 dīzelītis, pati knapākā iespējamā komplektācija..:)bet uzticams.:) tiku es pie viņa elementāri - kad pirms pusotra gada dabūju darbeli, tapa skaidrs, ka vajaga auto - savādāk uz darbavietu nokļūt nekādi nebija iespējams. Braucu pie senčiem, sataisījusi žēlas kucēna ačeles un "aizņēmos". aptuveni pēc pāris mēnešiem pēc sencīšu attieksmes tapa skaidrs, ka atpakaļ tā arī varu neatdot - tu brauc, tu arī apdrošini, tu arī remontē - īsāk sakot - jams ir tavs.
ko nozīmē dīzelis makam, sapratu, kad nobeidzās augstspiediena sūknis. par laimi, darbavieta uz sava rēķina sačinīja, pie viena izlaužot galvai robu - nu lai, to arī sataisīja.. tikai skaļāks gan palikās..:(. bet tiem jefiņiem es savu auto toč nekad vairs nedotu - pat tādu prastu zirdziņu, kā Purkšķītis. bet visādi citādi - mašiš kā mašiš.. ekonomisks jau nu dikti...
kad nomainīju priekšā atbalsta gultņus, nosecināju, ka tīri labi varu iztikt arī bez stūres pastiprinātāja...
un šoziem man iepatikās rocene...:)) |
|
Nevaru nenoturēties un nepastāstīt par savu braucamo. Īsi kodolīgi:)
VW Golf 95.gada 1,9TDi. Pirmā automašīna, kuras iegādi nenožēloju. Vienīgi vajadzēja pirkt kautko vienkāršāku un tad būtu iemācījies braukt lētāk:) Mašīna ir ļoti, ļoti ņipra – galvenokārt pateicoties dīzeļiem piemītošajiem augstākiem griezes momentiem un turbīnai, kura patiesībā ir laimes spēle – jauna maksā ap 1k Ls, lietota – ap 600 latiem.
Mašīnas lielākais pluss, kas atsver ļoti daudz – auto ne sūda neēd! Vasarā 5,5l un mazāk, ziemā 6l t.i. ar pilnu bāku var nomaukt 1000 km kā nenoskan.
Domāju šo mašīnu mainīt, jo gribās ko jaunāku – doma ir par Bora 1,9TDi. Patiesībā gribu Mazda6 2,3GT, taču to atļauties ilgi un dikti nevarēšu – neesmu gatavs vergot, lai maksātu par mašīnas līzingu un aizmirst par izklaidēm.
( Skatīt melno brīnumu ) |
|
Sākšu ar to, ka bildes nav. T.i., mājās ir, bet uz papīra :(
Tagad par auto.
Pirmais bija tumši pelēks (slapjš asfalts) Fiat Uno 70, 1984. gads, nopirkām 10 gadu vecu. Laba mašīnīte, pacietīga, taupīga, ērta, MS vēl tagad ar skumjām piemin foršo plauktu virs priekšējā paneļa, kur pusdiengaldu varēja uzklāt, kad apkārt vazājāmies. Ietilpīga, astoņi maisi kartupeļu gāja iekšā. 6 gados kādus 110 tūkstošus nobraucām, gandrīz visu Latviju apskatījām. Bet tad apnika rūsēšana, motors arī sāka eļļu dzīt pa visiem galiem, nopārdevām par mazu naudiņu (lielu neviens nedeva).
Nākamais bija balts Volvo 440, 1989. gads. Aiz patikšanas nopirku, patīk man tie vāģi nu ļoti. Kad ar šito pirmoreiz biju Rīgā, pārsteigts pamanīju, ka neviens vairs nemēģina aizlīst priekšā :) Nekā īpaša par šamo nav ko teikt, tāds grabulis bija, gandrīz kā fiatiņš, tikai rūsēja mazāk un vietas drusku vairāk. Tā arī braucām, līdz nupat pirms jaungada tieši pirms skates viens smagais uz krustojuma izgrieza priekšā. Tad nu radās iemesls mainīt braucamo.
Tagad braucu ar tumšzilu Volvo 460, 1996. gads. Pagaidām nesūdzos, kaut gan ik pa brīdim parādās tādas utis, ka uzmācas doma, nez vai nevajadzēja labāk taisīt to pašu. |
|
ķEršos vērsim pie ragiem... Man nav auto. Un visi Jūs (tie kam ir auto) varētu man saziedot vismaz pa kādai detaļai, lai man kopā sanāk vien vesels braucams caks. Katram taču no jums noteikti ir kāda lieka automašīnas detaļa, no kurām kopā kautkas varētu sanākt... (grūti gan iedomāties kas) Tehnisko iziešu preiļos (dzirdēju, ka tur pat vannu uz riteņiem pa čiriku laiž cauri)
Nu vispār jau man pirms pāris gadiem bija Opel Kadet 1984 gada. Bet viņš tā pašvaki kustējās, tāpēc pārdevu pa 50 Ls. Tas kursh nopirka atbrauca ar līdzīgu kadetu pakaļ. |
|
Labs i! Es arī iru iepircis mašiņu (tas ir mans pirmais autiņš)! Stāsts īsumā šāds;
Kopš mana mīļotā sapūdēja savu mašīniņu, mēs aci nemurkšķinādami lietājām viņas papa autiņu - Talbot Horizont! Bet nekas jau nav mūžīgs - viņa mašiniņš sāka čīkstēt, klepot, grudzināt un izdot citas daudzsološas (remonta izmaksu ziņā) skaņas. Un ik reizi, kad mēs atbraucām no tālāka ceļa līdzīgas skaņas dvesa arī auto īpašniex. ;) Perspektīvā bija jāpadomā, kā vest bērnus uz skolu un bērnudārzu... Kau tkur, no kaut kā - paklīda runas, ka pārdodas BMW. Un kamēr es biju darbā, mana mīļotā šo nopētijusi teica, ka esot smux! Sarunājām kad un pārrakstijām. Resp - nopirku es viņu pat neapskatijies, paļaujoties uz to, ka tas ir vidējais statistiskais 86g nojājuma autiņš. Finālā izrādijās, ka viņš ir klopēc un diezgan pavirši atjaunots. Toties maz rūsas! Vienīgais, kas mani besija - Moskviča karburators. Tagad viņam ir žiguļa - nav pasaka bet čut labāk ira. :) Vēl mūsu jaukie ceļi neļauj sevi attaisnot tam, ka autiņš ir jūtami nosēdināts - ta izpūteli norauj, ta bampers pa zemi šlūcē..
( bildiš )
Vēl man patika pārdevēja seja, kad pēc pārrakstīšanas viņš piedāvāja man sēsties pie barankas, bet es atteicos paziņojot, ka man nav tiesību :))) |
|
|