| 17. Februāris 2005 - 16:34 |
|---|
Sākšu ar to, ka bildes nav. T.i., mājās ir, bet uz papīra :(
Tagad par auto.
Pirmais bija tumši pelēks (slapjš asfalts) Fiat Uno 70, 1984. gads, nopirkām 10 gadu vecu. Laba mašīnīte, pacietīga, taupīga, ērta, MS vēl tagad ar skumjām piemin foršo plauktu virs priekšējā paneļa, kur pusdiengaldu varēja uzklāt, kad apkārt vazājāmies. Ietilpīga, astoņi maisi kartupeļu gāja iekšā. 6 gados kādus 110 tūkstošus nobraucām, gandrīz visu Latviju apskatījām. Bet tad apnika rūsēšana, motors arī sāka eļļu dzīt pa visiem galiem, nopārdevām par mazu naudiņu (lielu neviens nedeva).
Nākamais bija balts Volvo 440, 1989. gads. Aiz patikšanas nopirku, patīk man tie vāģi nu ļoti. Kad ar šito pirmoreiz biju Rīgā, pārsteigts pamanīju, ka neviens vairs nemēģina aizlīst priekšā :) Nekā īpaša par šamo nav ko teikt, tāds grabulis bija, gandrīz kā fiatiņš, tikai rūsēja mazāk un vietas drusku vairāk. Tā arī braucām, līdz nupat pirms jaungada tieši pirms skates viens smagais uz krustojuma izgrieza priekšā. Tad nu radās iemesls mainīt braucamo.
Tagad braucu ar tumšzilu Volvo 460, 1996. gads. Pagaidām nesūdzos, kaut gan ik pa brīdim parādās tādas utis, ka uzmācas doma, nez vai nevajadzēja labāk taisīt to pašu.
|