Viena diena
Guļu līdz pēdīgam mirklim, tāpēc rīts ir steidzīgs un elpu atvelku tikai stacijā Amsterdam Zuid, kur gaidu savu dienišķo vilcienu:
Sešas minūtes, ko pavadu ceļā, dirnu kādā no šiem krēsliem:
Izejot no stacijas, uzreiz ieraugu savu darba ēku:
Četras dienas nedēļā dodos cauri šim portālam:
un nonāku kabinetā, kuru dalu ar savu priekšnieci un vēl vienu kolēģi. Šorīt, tāpat kā citus rītus, aiz loga bija noparkots lidojošais šķīvītis (Ajax/Biljmer arēna):
Pēc tam kādas 8h blenžu šajā monitorā, uz kura, pārsvarā, ir redzams ekselis:
Plkst. 12:00 eju ar kolēģēm pusdienās. Kādreiz mani šausmināja viņu sviestmaižu pusdienkultūra, bet beidzot esmu samierinājusies ar likteni. Frikadele, karnemelk (paniņas) un neiztrūkstošās ikdienišķās 2 olas. Neko jēdzīgāku mūsu bufetē īsti dabūt arī nevar (kartupeļi/rīsi ar karbonādi vai uz vietas vārīta zupa - par to var pat nesapņot).
Pēc tam es atkal zibinu cauri šūnām ekselī, darbalaika uzskaites sistēmā, bet, kad apnīk, ieeju savā CouchSurfing atbildēt uz pieprasījumiem:
17:50 izeju no darba, lai paspētu uz vilcienu, kurā pakratīties 6 minūtes atpakaļ līdz mājām:
Apmēram 7-9 minūšu gājienā līdz mājām, vienmēr papriecājos par šo skatu:
Gandrīz jau klāt:
Home sweet home!
Pārģērbjos, ielieku mazgāties drēbes:
Padirnu kādu brīdi pie datora un tad eju līdz veikalam. Pa ceļam aiznesu sašķirotos atkritumus uz stikla, papīra un plastmasas konteineriem:
Pēc kādas pusstundas esmu atpakaļ mājās ar vakariņām
Noskatos Suits. Kniebjos (sorry, aizmirsu nofotografēt).
Visbeidzot, labā garastāvoklī, nopērku biļeti vienā virzienā:
Viss, dodos gulēt - 00:15.
Starp citu, lidojošais šķīvītis ir futbolstadions?
Neparastās dienas/nedēļas nogales es publicēju savā žurnālā.