|
karstā augusta dienā es esmu paslēpusies istabā, kur ap lampu džinkst mušas, bet mani liek mierā. te ir ēna un vēsi, es dzeru aukstumaukstu gaišo alu un lasu par veselību, kas, izrādās, ir daļa no mājturības.
Veselīgs cilvēks. Mūsu dienās, kad vēl neesam garīgi un miesīgi pilnīgi atspirguši no pasaules kara un juku laikos sistām brūcēm, kad vecākus cilvēkus nomāc zemnīcās un bēgļu gaitās gūtās kaulu sāpes, kad smagos pardzīvojumos sabendētie nervi vēl nav atžilbuši, kad aiz dzīves apnikuma jauni puiši un meitas tver pēc indes un lec Daugavā, kad jau bērns šūpulī "brēc ar neviem", - garīgi un miesīgi veselīgs cilvēks tapis par apskaužamu retumu Tas ir ar ciešu apņemšanos un gribu bruņojies īpatnis, kas zina un saprot savas dzīves uzdevumu, kas visu dara un veic, dzīves un darba prieka dzīts, kas ar labāko sirdsapziņu izpilda savus pienākumus, kas nemitīgi cenšas pēc nospraustā gaišā mērķa, kas bērnībā zīdis mates krūti un jau no mazotnes izbaudīis dabas bagātīgās veltes, kas rītā un vakarā, ziemā un vasarā ieturējis gausu un mēru apģērbā un barībā, dzērienos un ēdienos, baudās un izpriecās, kas neieredz nabadzību un nicina bagātību, kas neapmulst prieka saules gaišajā dienā un neizsamist bēdu tumšajā naktī. Tāds cilvēks nepazīst kaites; tā veselais gars darbojas ciešā saskaņā ar veselu miesu. Šis ideālais veselīgais cilvēks pilda visus veselības kopšanas pamatnoteikumus. Tādam stāv klāt visi labie gari, tādam nekādi padomi vairs nav vajadzīgi, jo viņš pats ir iemiesots padoms un paraugs citiem.
oj, laba gan grāmata! un alus tik labi atveldzē! vēl izlasīšu par slimīgu cilvēku, izdzeršu līdz galam, un iešu atpakaļ pļavā sapļaut sarkano āboliņu! saules zaķīši spēlējas uz grāmatas vāka a la audekls
Slimīgs cilvēks. Ir pilnīgs pretstats veselīgam cilvēkam. Ne tam savas cietas gribas, ne stingras apņemšanās, ne dzīves mērķa, ne uzdevuma. Tas kunkst rītā un vaid vakarā, tam neviens ēdiens nav pa garšai, neviena gulta pa kaulam, tam katra putra par šķidru un katrs arkls par smagu. Tas visu dara ar īgnumu un piespiešanos; tas nezina gausa un mēra baudās un izpriecās To uztrauc gaišā saule un kaitina nakts tumsa; tam viss apnicis un viss riebjas. Saīdzis un errīgs tas staigā apkārt kā divkājains lietuvēns un ar savu dzīves apnikumu un drūmumu saindē veselīgo cilvēkudarba patiku un dzīves prieku. Tāds cilvēks nejēdz saņemt no dabas piešķirtās balvas un tās izmantot savā un citu cilvēku labā.
|
