NRA, 30.12.2006.

Jaungada uzrunu anatomija

Nenoteiktais laipotājs Māris Gailis: "Nākamajā gadā orientēsimies uz reālismu ekonomikā", "lai risinātu <..> problēmas, jāstrādā gan valdībai un Saeimai, gan arī pašvaldībām, policistiem, zinātniekiem, tautsaimniekiem, uzņēmējiem, visiem", "mums jāapzinās, ka Latvijas spēks slēpjas pirmām kārtām mūsos pašos".

Drūmais iebiedētājs Andris Šķēle: "Šajā brīdī esmu viesis jūsu mājās, un man negribētos izjaukt svētku noskaņu, tomēr man jāsaka skaudrā patiesība, kas iezīmē tuvākās nākotnes kontūras."

Draudzīgais filozofs Guntars Krasts: "Kā tad mēs dzīvojam? Atbilde, kuru piedāvāju jums apdomāšanai, beidzot šo un sākot nākamo gadu, ir šāda: mēs dzīvojam pārāk pieticīgi."

Pašpārliecinātais komunikators Vilis Krištopans

Eiropas aģitators Andris Bērziņš

Klišeju ideālists Einars Repše: "Moderns darbs, izmantojot modernas tehnoloģijas lauku sētā un klusumā, kur bērni skraida pa piemājas pļavām, – tādu es redzu Latvijas nākotni."

Optimistiskais samierinātājs Aigars Kalvītis: "Ieslēdziet radio un televīziju – un jūs dzirdēsiet, kā viens latvietis lamā otru. No rīta līdz vakaram. Jūs dzirdēsiet, kā viens latvietis stāsta, ka viņš ir visgudrākais, bet pārējie ir muļķi. Es domāju, tas ir patriotisma trūkums, nevar būt savas valsts patriots cilvēks, kurš visus pārējos savus tautiešus uzskata par muļķadesām un sliktiem cilvēkiem."


NRA ( raksta )

LETA, 02.01.2007.

Vairāk nekā 50% nodarbināto Latvijā strādā neatbilstoši savai izglītībai

Darba ņēmēju aptaujas laikā konstatēts, ka no visiem nodarbinātajiem profesijā atbilstoši iegūtajai izglītībai strādā aptuveni 48% aptaujāto.

Secināts, ka šādu darbaspēka struktūru nevar uzskatīt par pozitīvu faktu, jo vidēji lielākus ienākumus saņem nodarbinātie, kuri strādā atbilstoši izglītībai.

Faktu, ka Latvijā darba ņēmēji nestrādā atbilstoši savai izglītībai var izskaidrot ar diviem būtiskiem apstākļiem. Pirmkārt, deviņdesmitajos gados strauji mainījās tautsaimniecības struktūra un vairākkārt samazinājās darba vietu skaits rūpniecībā un lauksaimniecībā, bet pieauga pakalpojumu sfērā. Nodarbinātie rūpniecībā un lauksaimniecībā bija spiesti meklēt darbu citās profesijās.

Otrkārt, ar deviņdesmito gadu beigām, atjaunojoties rūpniecības izaugsmei un strauji pieaugot būvniecībai, ievērojami trūkst tehniķu, inženieru un citu tehnisko nozaru speciālistu ar mūsdienīgu izglītību. Darba devēji spiesti pieņemt darbā cilvēkus bez atbilstošas akadēmiskās izglītības un apmācīt tos praksē.

LETA ( raksta )