Aleksandrietis fr. ‘alexandrine’
- 1) fr. dzejā - divpadsmitzilbju vārsmas ar blakus atskaņām un cezūru (vai divām cezūrām), kas dala rindu divās (vai trijās) līdzīgās daļās. Nos. radies vai nu no 12.gs. fr. poēmas par Maķedonijas Aleksandru, kas bija sacerēta šajā pantmērā, vai arī ar atskatu uz Aleksandriešu dzeju. Eiropas jaunlaiku tradīcijā a. tradicionāli lietots poēmās un traģēdijās;
2) latv. u.c. mūsdienu Eiropas tautu mākslas dzejā ar terminu a. apzīmē sešpēdu jambā rakstītu dzejoli ar cezūru pēc trešās pēdas un blakusatskaņām. Latv. dzejā a. iecienījuši J.Sudrabkalns, J.Plaudis, A.Čaks:

Reiz peļķe, bruģa zieds, kā tverta Dieva elpā,
Tu viegli pacelsies un būsi visā telpā.
(A.Čaks “Peļķe, bruģa zieds”)