nuuuu, visi jau tie mūsu sūri unikālie etnogrāfiskie audumi (fundamentāli, izņemot Latgales baltos: dēļ ierobežotajiem sakariem un nabadzeibas) ir 17 gs. Eiropas modes audumu manufaktūru katalogos atrodami un tur apgūti. jūrasbraucēji, tirgoņi un citi kupčiņi veda uz iekarojamajām zemēm/ vai savām dārgajām mazus krāsu vai rakstu paraudziņus pēc pilsētu šnitēm un tā.

es aizrijos aizvainojumā, kad V&A muzejā uzgājos 17.gs Mančesteras netc kādas austuves "rudens/ziemas" kolekcijā, kurā rotājās ij Valmieras brunči, ij Dienvidigaunijas raksti, ij Sakas (starp citu, vienīgie dreļļraksta brunči, ļoti īpatnēji) tērps visā godībā. Mūsu Matildes jau baigi negribēja iepalikt no smalkajām parīzietēm savos godu tērpos. Teiksim, Kuldīgai saktas ar stikliem ir normāls fešen mainstrīms, pielāgots.