tad jāņem mīlenbahs endzelīns un no viena gala jālasa cauri :)
vai kāda veca pasaku grāmata, piem, Džūkstes pasakas. un tur noteikti jau pirmajā kāds kaut ko badīgi stums māgā.

atcerējos vēl divus ēdamos vārdus, ko lieto mans tēvs (nevienā tekstā vai vārdnīcā neesmu tādus sastapusi):
čomīt (ar uo - čuomīt) - ēst netik daudz badīgi, cik ar lielu patikšanu un aizrautību;
gričāt - tas atkal vairāk tā bez sāta, ar uzsvaru uz kaut kā nesātīgu patērēšanu.

bet bez plašāka konteksta jau baigi grūti īsto vārdu ieteikt.