izturēt vajadzības gadījumā var visu ko, bet jāskatās, vai ir tā vērts.
esmu tulkojusi vairākas stundas no vietas vismaz trijās valodās vienlaicīgi (tb, turpu šurpu dažādās), uz beigām jutās neliels nogurums, bet izturēju. kad viss beidzās, tad gan galvā iesita tāds žvingulis, ka visu atlikušo pēcpusdienu varēju gandrīz vai tikai gulēt un blenzt griestos.
citreiz atkal var no 6iem rītā līdz pusnaktij vazāties līdzi un čilot.

visu nosaka tas, cik darbs ir intensīvs, nozīmīgs un patīkams. nu, un arī tas, cik "dabiska" tev ir attiecīgā valoda (tb, vai arī vienkārši runājot ātri iestājas nogurums vai principā nav atšķirības, kādā valodā runāt).